Nezinu, nav ko te vairs rakstīt.

Regulāri apmeklēju psihoterapeitu, vizītē pasaku to, ko parasti rakstīju te. Un vēl vairāk. Dzert alkoholus neesmu atmetis, Jēzu/Budu/Sātanu/etc. neesmu atradis, nekas tāds. Vienīgi arvien vairāk riebjas tā saucamie "agnōstiķi", kam nau iekšā atzīt kaut ko interesanti radikālu.

Nesen, septembrī, sazāģēju kāju ar fleksi (metāla griežamā ripa, nejauši, stipri). Aizveda ar ātro palīdzību, atsāpinošie, sašuva (3 šuves), izrakstīja antibiotikas, pakliboju, sadzija. Iegriezums kājā bija centimetru vai divus dziļš, tā man bija iespēja pavērot manu iekšieni. Pirms tam nebija gadījies. A iekšā gaļa. Āda, tauki, muskuļa šķiedrainais apvalks (kur bija apstājies griežamais disks), muskulis. Asinis. Sāpes. Paveicās :-)

Iegādājos motorzāģi, Husquarna 135 14 collas, zāģē kokus ļoti labi. Mācos asināt ķēdi. How to sharpen a chainsaw chain - YouTube.

Pasūtināju Vouvō XC70 pilnpiedziņas salabošanu, tagad pie vajadzības ieslēdzas visi 4 riteņi, ir zaibis! Pilnpiedziņa FTW! Pagājušonedēļ uzliku arī ziemas (nūū ŌŌk, M+S) riepas, tā ka pirmā sniedziņa uzkrišanas eksaitments arī nebūs šogad, vienk. bōring auto ir/būs piemērots laikapstākļiem uiviss. Nu apmēram kā tai pārpašapzinīgajai savu dzīvi pārāk kaitinoši veiksmīgi kontrolējošajai čimerai (chimera).

Notestēju nesen vienu pavecu (200x gada) BMW 318 diesel universāli (melnu), vienu nedēļu. Labs auto, tagad saprotu, kāpēc cilvēkiem tās markas autō patīk. Salōnā nekas nečīkst negrab, forši. Agresīvas braukšanas tendences neradās. Un jā, automāts! Secinājums viens: manuālās kārbas vairs nau vajadzīgas. Tikai "tomāts". Nu tā manuālā štepselēšanās jau tāpat automātiski notiek, bet nu ja to dara pats autō, ir 10x labāk. Lai tehnika domā par parnesmumiem un sajūgiem, I'm too old bored lazy for that bōring gear shifting shit.

End of transmission. 18 38.

Pēc pusdienām klīdu pa ielām un ieklīdu frizētavā. Tagad man uz galvas ir matu ezītis. Tik daudz par ezīšiem.

Pēc darba, lai mazliet nomainītu reālitāti, kurā kārtējo reizi esmu darbā/dzīvē sapinies un pašsapisies, aizgāju uz filmu Arrival (2016), ļoti izbaudīju, man ļoti patika. (Starp citu, titru beigas sagaidījām trīs cilvēki mani ieskaitot. Un vēl pēc filmas daži pāri verbalizēja savus iespaidus par filmu, šāda veida atziņas vienmēr ir tik izklaidējoši klausīties.)

Šobrīd ir tāda sajūta ka “I cannot human no more,” bet gan jau rīt būšu izgulējies, būs rīta kafija un visādas dažas darāmas mājas lietas un bērns un tā un nebūs laika par to domāt. Vai arī aiziešu uz mežu vai aizbraukšu pie jūras. Nezinu. Vārdu sakot, garīgais ir zem nulles; labi, ka vismaz pietika prāta aiziet uz filmu, lai maziet atslēgtos.

Fōnā skan RITUAL GLOOM: SΛD X-MΛSS #WITCHGΛZE MIXX 6102 (nefolk), patīk. Man pašam īpaši nav spēka meklēt un kopt mūzikas kolekcijas, tā nu ir tik labi, ka kāds to dara un samiksē un tā.

Šodien dienas pirmajā pusē produktīvi pastrādāju.

Vakarā noskrēju 9 kilometrus un debesu dienvidrietumu pusē redzēju spilgtu meteoru, tas dega atmosfērā gandrīz divas sekundes un bija daudz lielāks un spožāks par tipisku "krītošo zvaigzni", skaisti!

Pēc tam peldēju — 1 kilometru (42×25m) Natālijas Draudziņas ģimnāzijas peldbaseinā.

Jauka diena ^____^

Uz Bolderājas molu neaizbraucu, pelēkus mākoņus tepat Rīgas centrā varu skatīties.

hugo_007 sāka tīrīt dzīvokli, piedalījos — izslaucīju, izsūcu ar putekļusūcēju, izmazgāju savas istabas un koplietošanas telpu grīdas.

Jāsalīmē kaut kā vakars kopā, garlaicīgi, miegs vēl nenāk. Aiziet kaut kur?

Vispār jūtos labi atpūties, ļoti gribētos šovakar aizmigt un pamosties pirmdienas rītā, bet svētdienu ielikt laika bankā, lai stāv brīdim, kad man to vajadzēs, bet tās jau tikai fantāzijas. Tā nu rīt bezjēdzīgi izšķiedīšu veselu diennakti. Nav jau ko darīt. Un arī negribas.

Čau kakau, ciba.

Rīts sākās ar yulungu zvanu. Man, vientuļam jaunam vīrietim, bija ļoti patīkami dzirdēt no rīta sievietes balsi tālrunī, pie tam ne zāģējošu, bet uzmundrinošu. Biju gan tādā kōmā, ka neatceros nevienu sarunas vārdu. Paldies, yulungu :-)

Darba vietā ierados plkst. 10.02.

Darba diena bija dīvaina. Garīgi jutos kaut kā ļoti labi, mierīgi, koncentrēta uzmanība, nevienas liekas kustības. Fiziski gan jutos pačābīgi, miegainība un tā, kā jau neizgulējies un mazliet paģirains. Priekšnieks šodien parādīja, ko no viņa var sagaidīt, pirms tam biju domājis, ka pārējie komandas biedri mani vai nu āzē, vai arī mēģina pret viņu noskaņot, taču tas, kā izrādījās, bija draudzīgs brīdinājums. Re, kā. Būs interesanti, ļoti interesanti. Cilvēki ir cilvēki, ar savām labajām īpašībām un ne tik labajām, nav jēgas kasīties, ir jēga tomēr tiekties uz mērķiem, dažreiz [paš]lepnumu der arī ielikt atvilktnē. Nu un arī cinisms.

Mazliet sāpēja acu dobumi. Tā kā esmu pārāk smags (augums 174 centimetri, svars 64 kilogrami), esmu ierobežojis pārtikas patēriņu, cenšos ēst vieglas vakariņas un tamlīdzīgi. Diezgan bieži jūtu izsalkumu. Gribu pamēģināt svērt mazāk par 60 kilogramiem, jo jūtu, ka miesa traucē manam garam. Nu lūk, un acis ir iekritušas dobumos šobrīd, izskatās lieliski, būs vēl labāk. Izsalkuma sajūta palīdz smadzenēm strādāt labāk. Par šo tēmu gan saformulēšos un izteikšos mazliet vēlāk, jo šobrīd noris eksperiments vai kaut kā tā.

Šodien izsmēķēju 2 cigaretes, abas jau mājās.

Šovakar sākām atsaldēt (atkausēt) ledusskapi.

Gulēt iešu plkst. 22:15, šovakar nesadzeršos alkoholus un nesasmēķēšos cigaretes.

Naktī mazliet bija bezmiegs, taču stundas 5 — 6 pagulēju.

Piecēlos plkst. 5:50 (bez modinātāja), noskrēju 7 km, pabrokastoju, darba vietā ierados plkst. 8.34. Darbā biju mazliet "mušains", taču samērā ok.

Vakarā biju DnB bankas filiālē Panorama Plaza kompleksā pie Spices parakstīt dokumentus; atpakaļ uz mājām gāju kājām, izrādās — nieka 6 vai 7 kilometri no kolhoza līdz Spicei.

Šodien kājām nostaigāju kopā 8 km, neskaitot rīta skriešanu.

Kolhozā nācās pačakarēties ar tualetes poda ūdens kastes mehānismu, korekcijas veikt izdevās veiksmīgi. Procesa laikā ar strūklu apšļakstīju ne tikai sienu, bet pat griestus ;-)

Kopā šodien izsmēķēju 1020 (BĻAĢ! + vēl sadzēros) cigaretes.

Jūtos miegains, jau pirms plkst. 22.00 būšu gultā un ceru uz ciešu miegu.

Tāda nu bija šī trešdiena, 2013. gada 20. februāris. Visnotaļ laba diena. Arī laiks bija jauks — saulīte, balts sniedziņš un zilas debesis. Un pa ceļam uz darba vietu mani apdzina jaunkundze ar skaistu figūru un pēcpusi, prieks skatīties.

Naktī atkal nedaudz mocīja bezmiegs, līdz ar to bija grūti piecelties, dienas otrajā pusē darba vietā jutos miegains un bija jāsmēķē, lai uzmundrinātos.

Darba vietā ierados plkst. 10.01.

Noskrēju 5 kilometrus.

Izsmēķēju 5 cigaretes — 2 pie darba vietas, 3 mājās.

Tāda bija mana otrdiena. Jūtos samiegojies un saguris, droši vien jau pirms plkst. 22.00 būšu gultā. Ja nu šonakt labi nāks miegs, tas taču būtu tik forši?

Šobrīd ir tāds ļoti jauks, tīrs garastāvoklis, viegluma sajūta, tāds kā dzidrums... Apmierinātība pēc vakardienas. Laukā septembra diena (ir augusts, bet diena izskatās pēc septembra dienas). Šorīt jutos pat tik labi, ka spēju aiziet uz darba vietu, pirms tam neiedzēris 50 -- 100 gramus šnabja drosmei. Man ir jauka darba vieta, tikai es tāds nervozs.

Vispār jau izskatās, ka IT sfēra nav mans lauciņš, kaut kā nesanāk man izbaudīt darbu. Nevaru ilgstoši koncentrēties uz kaut ko vienu, sanāk visu darīt pēdējā brīdi pa roku galam. Gribas tādu darba vietu, kurā nav internetu un līdz ar to nepārvaramā kārdinājuma tajos līst visu laiku. Tad vēl tā pretīgi nogurdinošā datoru ventilatoru šņākšana, man ir grūti to izturēt. Neskriešu pa priekšu ratiem, atlūgumu nesniegšu. Ja netikšu te galā pavisam, tad gan jau tikšu atlaists un automātiski rīkošos pēc situācijas. Drusku jau ir tāda pagļēva attieksme, peldēšana pa straumei.

Dažreiz rodas iespaids, ka manis kļūšana par bomzi ir tikai laika jautājums...

Vakar salūza divas lietas:
1) manas plaušas
2) mana auto aizmugurējā piekare

Par plaušām.

Smēķēt sāku piektdien, 2012. gada 17. augustā. Vismīļākā cigarešu marka man ir LM Red, tās visstiprāk "dod pa galvu" no manis pamēģinātajām. Man ļoti patīk sajūta, kuru rada nikotīns smadzenēs, it kā esmu piedzēries, bet esmu fokusēts un skaidrā. No 17. augusta smēķēju no 1/3 līdz paciņai dienā. Vilku dūmus dziļi plaušās. Stila aspekts man šķiet nenozīmīgs, man patīk nikotīna iedarbība uz mani.
Tagad ir 2012. gada 29. augusts. Naktī uz šodienu man sākās tāds dīvains klepus jeb kāsēšana. Šodien vairs nevaru ievilkt dūmu tikpat dziļi un garšīgi kā pirms tam, tad ir jāklepo. Tagad plāns ir izsmēķēt kādas 3 cigaretes dienā, dūmus velkot lēni un sajaucot ar vēsu gaisu, lai iemācītos smēķēt plaušām mazāk kaitīgā veidā. Ja būs nepieciešams (klepus kļūs neciešams), uz kādu laiku atmetīšu pavisam. Viss rit savu gaitu.

Par auto.

Šajā un iepriekšējā gada tehniskajā apskatē inspektors informēja mani par aizmugurējās piekares būtisku elementu -- šķiet, tos sauc par stabilizatora atsaitēm, tādi padsmit centimetru gari stienīši ar buksēm galos -- slikto stāvokli, buksēs esot brīvkustība. Vakar, braucot ar auto, bedrēs un ceļa nelīdzenumos sāka klabēt aizmugurējā piekare kreisajā pusē. Ticu, ka tas kaut kā ir saistīts ar tehniskās apskates laikā atklātajiem defektiem. Auto brauc, taču tā klaboņa nav laba, neizklausās jauki. Lai nu kā, nākošotrdien auto vedīšu uz autoservisu, tur speciālisti to salabos.

mana ciba kaut kāda ļoti pornogrāfiska kļuvusi, pati, aha LOL

arī sestdiena/svētdiena bija ļoti dīvainīga, es negribu te izplūst detaļās, kgan iespējams tā būtu pareiza rīcība, vienk. tas būtu pārāk fast forward man šķiet, aprakstīt jaukos citus cilvēkus, tāpēc garlaicīgi teikšu, ka bija gan jauki, gan emmm, interesanti

vispār šajos Rīgas svētkos es apmeklēju 2 pasākumus, par lielisko ērģeļu koncertu vakar jau rakstīju

šodien bija


21.30 Koncertuzvedums “RĪGA, MANA BALTĀ RĪGA”


arī ļoti, ļoti lielisks, un salūts pēc tam arī bija awwwwwwww

tagad esmu ievilcis kurmja alā alus bundžu, pelnutrauku, smēķēju un klausos repītā Gorillaz - On Melancholy Hill - YouTube un Gorillaz-El Manana Official Video [HQ-HD-Lyrics] - YouTube, ārkārtīgi simboliski, pieļauju domu, ka tikai man, un tas ir vissvarīgākais

ārkārtīgi dīvaini, ka nebiju agrāk atklājis nikotīna patīkamo, nomierinoši koncentrējošo iedarbību, tas patiešām palīdz man justies labāk, arī cigarešu paciņa taču maksā tik samērā lēti, kā alus kauss krogā vai burgeris... lai būtu melnāk, teikšu tā, ka daudzreiz lētāk, par to, cik man ir izmaksājušas manas nervozitātes dēļ pakāstās darba vietas

P.S. (neanimēts) attēls, kurš gan novērš, gan izraisa erekciju savā dīvainā veidā

vēl viena būtiska sajūta, kura jāpiefiksē: tā iekšējā sirds vibrācija blakus jaunai sievietei, vispār kaut kas tik instinktīvs, jo ciešāk apķēru viņu, jo vairāk man sala un purināja, un lēkāja sirds, nu dīvainākais ir tas, ka tā sajūta ir krūšu kurvī, nevis pimpja rajonā, organism, wtf, agrāk tā nebija!?

tad vēl tās šķiltavas, kad izrādās, ka jaunām sievietēm labāk patīk sarkans tauriņš, nevis strīpaina kaklasaite ^______^

vispār esmu diennakti un vēl dažas stundas nupat vienk. dzēris un torčījis un juties labi, un tas ir galvenais :-)

es vēl joprojām neesmu uzrakstījis par ceturtdienu, tad nu tagad, lai nav divas reizes jāstaigā jādomā: 2,5 promiļu reibumā ar auto (stc, pālī ar auto braukt ir tik forši, nekad mūžā tā nebiju darījis) aizbraucu no Rīgas centra līdz Mangaļsalai, kails skrēju gar jūru ar suni, peldējos jūrā un rietumos bez skaņas mirgoja negaisa mākoņa zibeņi, un austrumos ausa saule mākoņos, sarkani

p.s. es daudz dzeru šajā laikā, njā, es domāju, ka turpināšu, jo šobrīd ir tas foršais gadalaiks Latvijā, kad var iet basām kājām un nesatraukties daudz, un esmu bieži laimīgs tāpēc

tīru kolhozu, iesāku ar traukiem un turpinu ar "čūsku midzeni" aiz ledusskapjiem

esmu jau drusku iepļāvis un sadzeršos vēl vairāk, tāpēc daru visu lēni, un — ja asinīs ir šmiga, ja kūp vīraks, skan mūzika, tad nekur nav arī jāsteidzas

tīri instinktīvi vakarā gribētos padarīt kaut ko ne pārāk traku, bet tādu vairāk relaksējošu, mīļu, un daudz maz laicīgi aiziet gulēt, vai kaut kā tā, bet nu konkrēta plāna nav, piedāvājumu arī, ne no manas puses, ne no citu puses

galu galā velo, aliņu un Andrejsalas mōlu neviens nav atcēlis :-)

šodien darba laiks no 14.30 līdz 23.00 bez pusdienlaika, patiesībā forši bija
vai tiešām "pūce" esmu

samērā daudz ko padarīju darbā

internetus lasīju minūtes 15 — 20 tikai, un pusi no tām vispār no mobilā, bet tam — tikai klab.lv, tema.livejournal.com un kādas 10 bildītes no kolēģu čatiņa, vārdu sakot, salīdzinoši praktiski nemaz nelasīju.
jo rīta ieraksts acu priekšā stāv
un tā internetu nelasīšanas lieta būs arī ceturtdien un piektdien
jo esmu racionāls un loģisks manā dziļākajā būtībā
ja es varu nedzert alkoholus, kuri man ļoti garšo, tad varu nelasīt arī internetus

vispār darba vietā bija tāda sajūta, ka salikās puzle, daudz kas pieleca, prāts it kā atvērās kā deguns, kurš pēc iesnām atkal sācis sajust smaržu

pusdienās negāju, dzēru tēju zaļo un pustāfelīti šokolādes apēdu

* * *

jo redz, kad atveru internetu lodziņu un drukāju teiksim habr.ru adresē, tas nav tā kā liekas, ka "palasīšu pāris rakstiņus". tas ir "lasīšu stundām ilgi, līdz smadzenes vairs nestrādās un neko nepadarīšu un nelaimīgs un depresīvs vilkšos mājās". racionāls cilvēks šādā situācijā izvēlas pareizo atbildi, taisno ceļu, gaišo pusi. vajag tikai apzināties, kas notiek, nemānīt sevi, tas arī viss

* * *

vakarā kolchozā uzspēlējām pāris šaha partijas ar mala

horizontalēšos miega režīmā ap plkst. 2.45

11.00 piecēlos

darbā vispirms tīri labi pastrādājās

pēc tam distrakcija ieblieza pa galvu, lasīju internetus, līdz iedzinos pilnīgā apātijā un nomāktībā
cik ilgi es sevi vēl sevi mānīšu un uzturēšos internetu tuvumā? atkarība nepāries. jābēg no internetiem, fiziski. ainu kaut kā tā. vai arī citādāk.

šodien negāju pusdienās, noēdu gan pa dienu pustāfelīti šokolādes, daudz dzēru tēju
ir jāgatavojas badam :]

vakarā edzjins atnāca veļasmašīnu pasveicināt un šaha partiju izspēlējām

02.50 izslēgšos miegā

P.S. man vairs nau tējas; jādabū tēja. jānopērk. tēju vajag. jo es nedzeru līdz 1. augustam, bet no tējas tīri jēdzīgi var mazliet apsisties

P.P.S. brīžiem jau apnīk rakstīt par to, kā es sajūku prātā, sāku lasīt internetus un vairs nevaru pastrādāt un sagruzos, taču jāfiksē jau ir sabrukums un dabas vājums

P.P.P.S. man tikai nepatīk, ka tas, ka es jūtos nedrošs par darbu (pamatoti, jo švaki strādāju) saindē manu prieku visās citās sfērās; arī nabadzība sūkā, ka nau naudas

P.P.P.P.S. tomēr tā nedzeršanas štelle kaut kā pozitīvi ietekmē, it kā tomēr prāts kļuva rosīgāks

P.P.P.P.P.S. gribētos jau būt tādam jautram lūzerim, nevis skumjam, bet nu nesanāk jau mainīt.

Iegāju Rimi, gribēju nopirkt čipšu paciņu. Gandrīz vai sarīkoju katastrōfu uz līdzenas vietas. Jo paņēmu čipšus, tad izdomāju, ka aliņu vienu arī vajag (cēsu premium pinti pa Ls 0,45). Un griķus un olīves un pilnas rokas (jo vienai čipšu pakai groziņu neņēmu) vēl citu garšīgu lietu. Sapratu, ka man vajag groziņu, spiedu pirkumus pie krūtīm un ņēmu groziņu pie kases, un ar elkoni aizķēru vienu sievieti (patiesībā viņa nez kādēļ pēkšņi griezās un aizķēra mani), miljards nevienam nevajadzīgu atvainošanos, tad es sāku likt preces groziņā un olīvju burka ar blīkšķi izkrita, bet nesaplīsa, jo vispirms uzkrita man uz kājas, tikai pēc tam uz grīdas flīzēm.

Cik gadi jau nodzīvoti, cik pieredzes nav uzkrāts, bet tāpat tādas neveiklas situācijas gadās.

Beidzās jau labi, salikos grozā un vēl laimus un rukōlas salātus nopirku un sapņi piepildās.

— — —

Tāda pasūdīga drusku sajūta, jo vakar darbā biju plkst. 13, šodien plkst. 12.15. Un ne pirmdien, ne šodien neko nepadarīju (gandrīz), tikai lasīju internetus — habr.ru, dirty.ru, reddit.com, linuxjournal.com, nekur.lv, klab.lv/stats/latest.bml, bash.im, ithappens.ru, zadolba.li, rss agregators ar desmitiem fīdu. Tonna internetu jaunumu, bet pašsajūtas ziņā nekā jauna — vainas apziņa, tāds visaptverošs trulums, bailes no darba zaudēšanas. Šodiena vēl iezīmīga arī ar to, ka ļoti izteikti internetu atkarība šodien krietni pabojāja manas sociālās saites — vispirms ar kolēģi aizgājām pusdienās, taču es īsti nevarēju ar viņu parunāt, jo galva plīsa jau no internetiem; pēc tam otrs kolēģis spontāni saorganizējās mājās mazu darbiņu padarīt, savervēja citu kolēģi, vārdu sakot, jautrs mazs pasākums, taču es tajā nepiedalījos, jo biju iedomājies, ka uzkavējoties darbā kaut ko tomēr padarīšu LOL un vēl tāpēc, ka biju jau truls un nespriestspējīgs jau palicis no internetu lasīšanas.

Vispār šodien mani pārsteidza tas kontrasts, tā neiespējamība — jo bija nolijis lietus, viss tik zaļš un smaržīgs, es mierīgi būtu varējis izbraukt pie jūras, vai nu ar auto, vai ar velo, izvēdināties, atsvaidzināties, man tas neko nebūtu maksājis, jo auto bākā ir benzīns un velo ir darba kārtībā; taču izvēlējos internetu lasīšanu un alkoholu. Prāts ir apmaldījies un klīst maldu takas.

— — —

No rītdienas atkal limitēšu internetu lasīšanu. Pirms divām nedēļām man izdevās 4 dienas atturēties no sērgas, un bija manāms spriešanas spēju uzlabojums; redzēs, cik ilgi sanāks šoreiz.

Jauka diena, ja neskaita to, ka vakar aizgāju gulēt 2 naktī, šorīt aizgulējos, darbā ierados plkst. 13.30, maz ko padarīju, vakarā tā arī neizgāju laukā no mājām un lasīju stulbus, nevajadzīgus internetus un man sāp sprands.

Dienas sadeg kā noplēšamā kalendāra lapiņas. Carpe diem? ROFL

Drīz kastaņi ziedēs; mazliet satrauc iespēja to nepamanīt, bet patiesībā vienalga.

P.S. Gaismas diožu un slēdzīšu porns, KĀ tas strādā!? Skaidrs, ka čīto čalis, shēma nevar būt tik vienkārša.

Noskatījos filmiņu Perfect Sense (2011). Man patika. Tāds interesants veids, kā lobīt un pētīt tēmu; nu un beigās bija bez maz vai jāraud, spēlēts tika uz jūtām, kā vienmēr. Bet nu viegluma un jautrības filmas laikā kļuva mazāk un mazāk :-/

Tīri sagadīšanās pēc apsēdos ar cepto kartupeļu šķīvi, atpauzēju filmu un sāku ēst 10 sekundes pirms tam, kad viņiem sākās garšas izjūtas zaudēšanas prelūdija, labs fōns ēšanai LOL

— — —

Uzkopu kolhōzu, tikai koplietošanas telpu grīdas vēl neizmazgāju, to darīšu pēc mirkļa, aptrūkās spēks, bija jāpaēd un jāpaskatās filmiņa. Pēc salātiem uz tirgu neaizgāju.

— — —

Piecēlos plkst. 13.00, gulēt iešu plkst. 23.30 vai vēl agrāk. Garastāvoklis šodien diezgan labs, noteikti labāks nekā vakar :-)

— — —

Jo nu, lai izdzīvotu un visnotaļ lieliski justos šajā dzīvē, ir nepieciešamas 3 ļoti elementāras lietas:
1. Nekrist panikā (Don't panic).
2. Palikt hidrētam (Stay hydrated).
3. Pielūkot, lai pentamorfo vitastruktūru līmenis ir apmēram 5,38*10^-11 (mērot pēc Kunca metodes).

Piecēlos plkst. 13.00. Taisīju rīsus ēst, tiku mazliet samulsināts, kuram gan vajadzīgas durvis, vai ne...

Atnāca ziimogvasks pēc matu griežamās mašīnītes.

Vispār tāda dīvainīgi apātiska sajūta. Skatos youtūbē klipus par datōru vēsturi... Īstenībā tas ir tik paradoksāli, ka vienmēr aizmirsu, ka šādos brīžos es taču varētu darīt dajebko, ko vēlos, jo tāpat neko produktīvu nepadarīšu, un kādēļ tad neiepriecināt sevi? Bet tas kaut kā vienmēr aizmirstas. Vēl arī par vakardienu mieles... tā vietā, lai pateiktu "nē", kaut ko čakarējos. Vēl labāk, protams, būtu "nē" teikšanas vietā pateikt "jā".

Iedzēru vienu aliņu, vismaz tik daudz enerģijas radās, lai noslaucītu galdu / datoru un izsūktu ar putekļusūcēju istabu :-)

Tagad doma ir iepļaut mazliet šņabīti un aiziet paēst un iepirkties. Manuprāt, lieliska doma.

Un vēl es ļoti ļoti gribu šovakar laicīgi aiziet gulēt un rīt laicīgi piecelties. Nu tā ļoti, ļoti, ļoti.

Piecēlos laicīgi. Darba vietā biju pirmais.

Uzliku austiņās industriju, vēl pirms izgāju no mājām, un klausījos to visu dienas pirmo pusi. Mūzika reāli ietekmē garastāvokli!

Darba vietā strādājās labi, 4 stundas produktīva darba un tad tā kā muļļāšanās sākās, bet tomēr internetos nosēdēju kādas minūtes 20 tikai un nemaz nesadistraktējos.

Mājās pārnācu laicīgi (jo šodien un turpmāk nevis gulšņāšu pusi dienas, kavēšu darbu, tad sēdēšu darbā līdz vakaram un mājās vilkšos pikts un nelaimīgs un vēlu, bet gan laicīgi iešu uz darbu un no darba, jo nu come on, cik var nehavot dzīvi, apnika jau).

Paskrēju, 10 km noskrējās tā viegli, jo laukā patīkami sauss un vēss. Forši, šonedēļ tātad vēl tikai 30 km jānoskrien :-)

Vēlāk satiku komeeta_naak, aizbraucām (auto ieslēdzās bez niķiem un uzvedās labi) līdz Mangaļsalai, vējš nebija tik ass un auksts, kā biju iedomājies, un bija visnotaļ jauki :-) Piezīme M.: smiltis pludmalē ir sasalušas, ir daži atsevišķi pleķīši, kur vējš ir sapūtis irdenas smiltis dažus centimetrus dziļas. Man parādīja bunkurus, par kuru eksistenci nemaz nebiju zinājis, kaut gan it kā turpat blakus vien biju savulaik bradājis! Un ieliņas, pa kurām vasarā braukšu ar velo :-) Un mierīgā jūra, mōls, vējš, zvaigznes, pilsētas gaismas, kuģis un vēja svilpšana alus pudeļu kakliņos.

Par šodienas barību:
— brokastīs lapu salāti ar rupjmaizes šķēli, citrona sula, glāze tīrkultūras
— darbā pusdienās negāju, apēdu pusi Hematogena, dzēru ingvera tēju, zaļo tēju, kafiju (vienu krūzi)
— pirms skriešanas medusmaize (rupjmaizes šķēle + medus)
— vakariņās vārīti griķīši!!!!, vārīta oliņa, pāris šprotes eļļā
— Mangaļsalas pastaigas laikā 0,33 aliņš
— mājās 0,568 (pinte) aliņš + divas baldriāna tabletes
Gan jau ar laiku nonākšu līdz visa svēršanai, tik jāizdomā, kā.

Jauka diena padevās :-)

Rīt būs atkal jauna diena — un iešana uz teātri būs rīt arī :-)

Jāievelk dziļi elpa un jāiet laukā, uz darbu. "Saņemies", "Tu šo vari", "Būs jau labi", bla, bla, bla.

Pirmdiena, 2012. gada 16. janvāris.
09:57 piecēlos.
Darbā sadistraktējos, lasīju internetus, nevarēju sakoncentrēties strādāšanai :(
Vakarā no 21:00 līdz 21:40 ieslēdzu auto, darbināju. Noslaucīju visu sniegu no auto nost, pēc tam sēdēju iekšā un klausījos radio.
01:13 aizgāju gulēt.


Otrdiena, 2012. gada 17. janvāris.
11:00 piecēlos.
Darbā sadistraktējos, lasīju internetus, nevarēju sakoncentrēties strādāšanai :(
Vakarā sajutos slims, temperatūrains.
01:04 aizgāju gulēt.


Trešdiena, 2012. gada 18. janvāris.
12:24 piecēlos.
No rīta sāp kakls, deguns ciet.
Darbā sadistraktējos, lasīju internetus, nevarēju sakoncentrēties strādāšanai :(
Vakarā konstatēju, ka iekaisušas mandeles; sāp, kad jānorij.
03:30 aizgāju gulēt.


Ceturtdiena, 2012. gada 19. janvāris.
12:24 piecēlos.
Mandeles mazliet sāp, bet mazāk, nekā vakar.
Darbā sadistraktējos, lasīju internetus. Mazliet pastrādāju, bet neko daudz.
Nejauša saruna ar priekšnieku. Ar manu performanci šobrīd vadība esot apmierināta.
Vakarā piezvanīja mamma.
Mandeles praktiski nesāp.
03:17 aizgāju gulēt.


Piektdiena, 2012. gada 20. janvāris.
12:06 piecēlos.
Darbā samērā daudz distraktējos.
Esmu vesels.
05:04 aizgāju gulēt.


Sestdiena, 2012. gada 21. janvāris.
14:15 piecēlos.
Izmazgāju veļu.
Skatījos dokumentālās filmas.
01:46 aizgāju gulēt.


Svētdiena, 2012. gada 22. janvāris.
13:45 piecēlos.
Noskrēju 7 kilometrus.
Skatījos dokumentālās filmas.
Vakarā pusstundu pagulēju vannā un klausījos Radio-T.
23:40 aizgāju gulēt.