Nenāk miegs. Pusotru stundu guļu tumsā, klausos, kā līst. Klīst domas par to, kā gribu, lai būtu labāk, nekā ir.

Mani mīļākie laikapstākļi ir siltas vasaras pēcpusdienas, kad līst. Totāli vismīļākie.

Tā kā šobrīd <3

Dzīve atkal ir laba :)

P.S. [Pinball - Come Into My Dream - Lyrics - YouTube](https://www.youtube.com/watch?v=6TPOS63911E)

( Pinball - Come Into My Dream - Lyrics )

P.P.S. Šai versijai ir cmukas biudītes ^_^ [Come Into My Dream (Club Mix) - YouTube](https://www.youtube.com/watch?v=3gRVLMjswhw)

šodien tūjas laista lietus

naktī lija

sestdien atveda granti, 13 tonnas; aizbērām vecā pagraba bedri, tas bija fizisks darbs, jo jāpieved no čupas līdz bedrei bija ar ķerru.

svētdien pabraukājāmies ar riteņiem, bērns krēsliņā; saēdāmies meža zemenes. bēru ciet peļķes uz piebraucamā ceļa ar granti. vakarā atveda malkas kravu.

laika apstākļi bija burvīgi, silts un lija, viss tik zaļš, smaržīgs, spilgts

Debesis raud, jo nevar man palīdzēt.

Šodien domas klejo.

Gulēt mazāk par 8 stundām bija neprāts. Arī izdzert otro 12 grādīgo kokteiļa pudelīti vakar bija neprāts.

Vienkārši jādara ar izjūtu, prātīgi.

Skaists rīts, lietus visu paspilgtina.

Un mēs tik soļojam, nai-na-nai.



P.S. Daudz stresa rodas no tā, ka cilvēkam liekas, ka viņš kaut ko var ietekmēt un mainīt savā liktenī.

P.S. Ru neredzošajiem (piemēram, man pašam, kad kļūšu senils) burtisks tulkojums: Priekš aktivitātēm dabā nav nelabvēlīgu laikapstākļu Cilvēkiem, kuriem patīk aktivitāties dabā, der jebkādi laikapstākļi :-)

Negaiss, līst.

Izgāju laukā, pat Brīvības ielā smaržoja pēc ceriņiem, atmetu ar roku komfortam un staigāju lietū, pēc tam novilku sandales, noliku zālītē zem koka un skrēju, kādus 2 vai 3 kilometrus, basām kājām, zem burvīgiem, ziedošiem kastaņiem, smaržīgiem ceriņiem, pa mīkstu, slapju zālīti un siltu asfaltu, un tik burvīgs lietus.

Laimīgs :-)

Kolēģa veļas mašīnu aizvedām, tā bija standarda izmēra liela veļas mašīna, izdevās ielikt manā auto un pat daži centimetri pāri palika!

Bai ze vei — kolēģim radinieks — nu OMG, reāli jaunā tagadējā Šerloka Holmsa un datorģēnija mikslis, psc, un tik dabiski viņam sanāk, bet uzreiz var redzēt, ka viņš no citas dimensijas, savāda sajūta, nu tā kā redzēt lodveida zibeni vai ko tādu. Principā tā dēļ, ka redzēju viņu, pārmiju dažus nenozīmīgus vārdus, visu dienu varētu veļas mašīnas vadāt. Redzēt brīnumu IRLā, tik bieži negadās, kaut kā tā. Un tā džeka māmiņa kaut kā ļoti līdzīga manējai. Vai arī visas māmiņas ir līdzīgas!? Es nezinu. Vārdu sakot, brīnumus neanalizē, tos izbauda.

Tagad mājās, ielēju glāzē puspudeli sausā baltā vīna (lētucis no LB, pa Ls 2,59), labi iesita pa galvu, jo visu dienu nebiju ēdis. Uzcepu 2 maizes šķēles un 3 oliņas, ēdu.

Pēc tam došos uz "Bubamaru", cerams, Kometočgu satikšu, suuds par konci kgan uz to cerams arī paspēšu :P :-)

Ak jā, un ļietus ļīst!

Stāvot parkā zem koka un gaidot, kad beigs līt, rakstu cibā, ka stāvu parkā zem koka un gaidu, kad beigs līt.

Šorīt pamodos un uzreiz arī piecēlos plkst. 4.44. Bez modinātāja, un tāpat vien, pat uz tualeti iet negribējās. Vienkārši bija apziņa, ka šodien gribu celties un iet un darīt. Atšķirībā no iepriekšējām 3 dienām, kad tikai ap plkst. 11 no gultas izrāpoju.

— — —

Darbā, kā jau darbā. Normāli. Ne tā spožākā diena, bet tīri OK.

— — —

Šovakar uz mājām gāju pa lietu.

Eksistenciāli nopirku veikalā "Rimi" pārtiku: 4 citrōnus, 6 banānus, 1 biezpiena paciņu, 8 burkānus.

Gāju tālāk. Sāka stipri līt. Man ausīs eksistenciāli skanēja 2011. gada 28. janvāra DabSolis @ Radio NABA 93.1 FM 28.01.2011.

Eksistenciāli izmirku cauri slapjš, bet soļoju izteikti lēni. Ūdens tecēja no matiem pa seju. Garšīgs ūdens.

Biju mierīgs un eksistenciāli liktenim paļāvīgs. Uztraucos par to, ka samirks mūzikas atskaņotājs un man ausīs vairs nebūs mūzikas. Arī par mobilo tālruni uztraucos, jo, mitruma dēļ zaudējot to, es zaudētu arī iespēju skrējienu un braucienu maršrutus automātiski atzīmēt manā Endomondo.

Tātad, tikai divas sīkas elektroniskas ierīces traucēja man dzīvot. Ir par ko padomāt, kas svarīgs, un kas nē. Pie kā pieķerties, un pie kā ne. Kad jau ražotāji sāks beidzot ražot kārtīgi ūdenisizturīgas ikdienā lietojamās elektroniskās ierīces? 21. gadsimts taču, tehnolōģijas. Come ōn.

Mūzika neapklusa, un kabata pasargāja tālruni no ūdens.

Happy end.

— — —

Ak jā. Par alkoholiem. Veiksmīgi biju izvairījies no to lietošanas (patiesībā, nemaz negribējās) 4 mēnešus, tad sekoja šis pagājušās un aizpagājušās nedēļas izklupiens. Tagad alkoholu atkal nelietošu apmēram vienu mēnesi, līdz 13. jūnijam. Jo tā man ir labāk. Kamēr dzīvē nav atrastas īpašas aizraušanās un motivācijas kaut ko darīt, alkohols ir bīstams. Kad/ja būs dzīve piepildīta, tad varēs arī mierīgi iedzert vienu aliņu un uzreiz neilgoties pēc nākamajiem pieciem.

— — —

Plāni brīvdienām?

Pastudēšu niršanas teorētiskos materiālus, ja jau tik daudz ir izdarīts (un samaksāts) ceļā uz PADI sertifikātu, tad arī astei jāpārkāpj. Tad būšu akvalanga lietotājs ar tiesībām. Nav jau nekādi plāni, kur pēc tam braukt un nirt. Tas ir tāpat, kā ar auto — kad ir tiesības, tad arī eventuāli tiec pie braukšanas.

Diezgan daudz laika pavadīšu kaut kur, kur ir zaļi koki. Man taču ir gan velo, gan auto, es varu aizbraukt visur, kur vien vēlos.

Muzeju nakts man paslīdēs garām tieši tāpēc, ka tā ir nakts. Man tagad atkal būs režīms ar agro celšanos un gulēt iešanu. Jo tā man ir labāk.

Gribas arī noskatīties filmu Skaņu troksnis / Sound of Noise. Nekas neliedz to arī izdarīt :-)

Šodien beidzot jūtos fiziski mazliet noguris. Arī pusstundas sauļošanās Andrejsalā patīkami silda ādu. Laba, jauka sajūta. Tagad mazliet pastaigāšos kājām, tāpat lēnītēm, lai relaksētos, un agri iešu gulēt.

Pa logu ieplūst lietus smarža, man tā tik ļoti patīk :-)

Pirms mirkļa ļoti gribējās ar auto kaut kur* aizbraukt, bet kaut kā novirzīju domas uz piezemētākām, lēnākām, saprotamākām, relaksējošākām lietām.

Rīt būs atkal jauna, jauka diena. Es trīs dienas neesmu bijis darba vietā, vispār šajās dienās ir tikai slinkots... Tad jau redzēs, kā rīt ies :-)
___________________________________
* Uz Mangaļsalu pie jūras, protams!

Mazliet atsvaidzināja. Sāk nākt miegs, un tas ir labi.

Slapja seja — ne no asarām. No lietus.

Žēl, ka naktī var nopirkt tikai alkoholu, nevis jēdzīgu saldējumu :P

Šņabīti «Главспирттрест — Зелёная марка» var dzert, šodien galva nesāp. Tikai daudzums jākontrolē; vakar vienā brīdī reālitāte vienkārši pārstāja eksistēt -.-

Es pat nepamanīju psihz_roniz mazliet pikantās aktivitātes!

— — —

Diezgan jancīgi bija ieraudzīt manu iepriekšējo ierakstu, kas tapis šorīt agri no rīta, un kura tapšanu es neatceros. Tas ir tik sauss... Savādi, ka maz gramatisko kļūdu un nav nevienas perversas atklāsmes, par kuru es varētu šodien kaunēties :-D

— — —

Šodien līst.

Vakar bija uznākuši kārtējie melnie nez kādēļ. Šodien atkal pasaule liekas jauka un iespēju pilna :-)

Gāž kā no spaiņa.

Rīga, Brīvības iela, 2010. gada 18. jūlija plkst. 14.45

Šorīt pamodos, un man bija izjūtas:
— vispirms likās, ka krūtīs sirds vietā kaut kāds tukšums, gaišs, bet kluss
— tad pastiepu roku, un... kaut kā sagribējās, lai roka pieskartos siltai mugurai... nevis palagam
— ārā lija lietus, es atslābu un man kļuva tik labi, vienkārši gulēju un baudīju mirkli; man patīk gulēt zem siltas sedziņas un klausīties, kā laukā līst (-:

Vakar tā arī nesaliku mantas... nu, vismaz izmazgāju drēbes veļas mašīnā. Man vienkārši vajag vairāk atspringt, tāpat es autō mantu pārvešanai dabūšu tikai ap 2., 3. vai 4. datumu. Tad kāpēc springt tagad :-)