Krāsa īsta, meiča kā jau meiča — ne mans tips, meklēju nākošo :-)
Krāsoju sienu apmales sarkanā krāsā; dzeru aliņu; biju aizgājis vēl uz Rimi un dažus iepirku!

Man ir trīs bundžas alus; ja esi Matīsa / Brīvības ielas krustojumā (kur Vidzemes tirgus), tad nāc ciemos tagad uz mirkli — TAGAD vai arī Citreiz :-)

Nosūtīju otru perversu īsziņu aizvakar satiktajai meičai; viņa atbildēja — un jā, rezultāts tāds, ka nav īstā! "Man par tevi bija radies cits iespaids" — nu, turpini vien meklēt iespaidus, mīļā sirds! Tā man patīk, ātri uzzināt, ir vai nav — es biju patiess; ja es nepatīku tāds, kāds esmu, tad staigā vien tāļāki, man patiešām ir tā noriebies izlikties un mēģināt attēlot sabiedrības normām atbilstošu cilvēku, ka nekad to vairs nedarīšu.

Es esmu lo-fi; es mīlu rūsu un nolupušu krāsu; es dzeru alu no bundžām; mans auto ir aprūsējis un saskrāpēts; es neticu ne laulībai, ne ģimenei, ne monogāmijai, ne sabiedrībai; man nekad nebūs māja ar mauriņu; vai man tas patīk, vai nē — bet! Tā vienkārši ir, un man mani jāpieņem tādu, kāds esmu; un sāk sanākt! =)

Manai otrai pusei jābūt depresīvai, ciniskai, dzīvē viltai, šo to jau sapratušai; kad tādu atradīšu, tad būsim laimīgi. Viņa kaut kur tur ārā ir; es to zinu; tā vienkārši jābūt.