Garastāvoklis:	happy
Mūzika:	Boards of Canada — Buckie High
Entry tags:	ikdiena, laime, pārdomas

Konspektīvi otrdienu, 28. septembri (bezdarbnieka šīza)
Pamodos/piecēlos ap plkst. 11.00.

Visu dienu nosēdēju mājās. Sēdēju pie kompja. Lasīju internetus un skatījos Youtube sērijas no raidījuma “Ударная сила” (čoins raidījums, tur par visādiem militārajiem helikopteriem, lidmašīnām-iznīcinātājiem, ieročiem, kas šauj zem ūdens utt. stāsta un rāda). Kuram tad negribētos pasapņot par to, kā iebrauc Šlesēra mājā ar tanku un iebliež viņa ģīmī kādus pāris tūkstošus ložmetēja ložu, tā, lai no galvas paliek pāri tikai asiņainas ļerpatas.

Istaba joprojām nau sakārtota, bardaks tikai palielinās. Lauž kaut ko darīt. Pat drēbes izmazgāt (ielikt veļas mašīnā) slinkums, tāpēc man drīz vairs nebūs tīru zeķu.

Domāju par savu velto dzīvi — man sāk likties, ka kaut ko es dzīvē moška nedaru tā, kā vajadzētu man gribētos? A ko man vispār gribas? Nau laika izdomāt, visu laiku visādas citas domas pinas pa smadzenēm un ilūzijas un izdomāti darbi un tā tālāk. Cita starpā apsvēru pašnāvību un izdomāju, ka nau vērts, pārāk liels čakars :-D Bet nu vispār, ja tā nopietni (pa jokam) — toč kaut ko jādomā, jo nu kaut kā toč nau labi — laulība izjuka, no darba aizgāju (jau 2 mēnešus nestrādāju, un, godīgi sakot, arī negribas), dzīvotgriba parādās tikai šad tad — pārējā laikā tikai kauč kāda nīkulīga apātija, attiecības ar cilvēkiem galīgi nemāku veidot, cilvēkus vispār negribās īpaši redzēt. Čota kaut kas ne tā, vajadzētu, vajadzētu padomāt un kaut ko darīt šajā visā sakarā LOL :-D

Alkoholu nelietoju, tāpat kā iepriekšējās dienās. Vispār alko ir domāts stipriem cilvēkiem, vāji cilvēki nedrīkst dzert.

Vakarā paskrēju, lēni, ar izjūtu un baudu, jutu kā kroseņu gumijas nadziņi ieķeras asfaltā.

Tad uzvārīju auzu pārslu putru — tā arī bija vienīgā normālā ēdienreize šodien. Bet tā pa dienu knakstījos ar maizes graušanu un tā.

Pēc tam vēl pasēdēju pie kompja.

Gulēt iešu ap plkst. 23.10

UPD. Ā, un vēl šodien safiksoju durvis, viņas bija sākušas ķerties, novīlēju augšējo stūri mazliet mazāku, un neķeras vairs. Un gulēt eju plkst. 23.20 (nočammājos, kā jau parasti).