Andrejs Skailis.
Nesen vienreiz Cibā ierakstīju kaut kādu sadzīvisku žļuru par materiālo vērtību iznīcināšanu (laikam par savu materiālās vērtības iznīcinošo suni stāstīju), pēc kāda laiciņa atvēru Latvijā nopirkto Lata sērijas Skaiļa nesenās daiļrades produktu (par špoku Jākobu), un rau! Tur, vienā no pirmajām lappusēm viņa bija - materiālo vērtību iznīcināšana! Es jutos reizē pagodināta un vīlusies.
Jaunībā savukārt, kā izādījās, skolas sacerējumus un vēstules esot rakstījusi kā Vonnegūts. Kāds man to pateica, aiz ziņkāres paņēmu palasīt, un ātri vien šausmās aizmetu (pa īstam lasīt saņēmos tikai pēc vairākiem gadiem). Atklāsme par līdzību bija tik satriecoša (jaunībā jau cilvēkam autoritāšu nav, jaunībā cilvēkam jābūt nenormāli Unikālam un Īpašam), ka krietnu laiku nelasīju vispār (čukča ņe čitaķeļ, čukča pisaķeļ, diagnosticēja mana mamma).
Lielo Teikuma Sākuma Burtu Lietošana Teikuma Vidū ar mērķi Akcentēt attiecīgo vārdu man ir iegājusies no vīra kunga.
Tad vēl vienam no Cibas -skiem (neatceros, vai tas bija kinskis vai kautskis) bija fantastiska mode teikumu nobeigt at ... , tādēļ. Šis man riktīgi iepēra, mūžīgi nagi niez to stilīgo ", tādēļ"/ ", tāpēc" piekarināt teikuma beigās. Jo īpaši tādēļ, ka filipīnieķi arī "tāpēc ka" (kasi) liek teikuma beigās, man tas liekas nenormāli stilīdi, tādēļ.