Ok, esmu tā kā aizsēdējies. Pa brīdim palasu ko citu, bet pa brīdim vēl turpinu lasīt savus vecos ierakstus. Ik pa brīdim uzzinu ko tādu par sevi, kas iepriekš nebija ienācis prātā vai arī kas vienkārši aizmirsts. Piemēram, es reiz esot mēģinājis skatīties 1972. gada "Solaris", bet esot aizmidzis 30. minūtē. :) Un tad vēl pa laikam secinu, ka es cibā rakstu arī paliekošas domas - tādas, kas nemainās cauri laikam, un tādas, kuras es vēl aizvien mēdzu iepīt kādā sarunā. Tagad vairs ātrumā neatrodu konkrētu piemēru, bet tādi ir, kaut vai tas iepriekš minētais uzskats, ka man nekad kopš bērnības nav bijusi paaugstināta temperatūra.

Un tad vienā brīdī bija tā, ka lasīju manis ievietotu citātu. Tur kāda Eimija Džounsa, britu skolniece, raksta atsauksmi par viņas nokiju. Tai brīdī, kad to lasīju, nez kāpēc bija pieklususi mūzika un galvā skaidri varēju dzirdēt to nepazīstamās meitenes balsi, kur viņa savā žargonā stāsta par telefona lieliskajām īpašībām. Links (bez audio).

Un tad vēl visam pa vidu es manu kaut kādas nerealizētas idejas, kas ir pierakstītas cibā un aizmirstas. Žēl, bet toties ir iespēja tās pārcilāt, izvētīt un kaut ko īstenot.

"tu tik pa naktīm vien pousto. pamostos, apskatos, nu ja atkal sastrādāta pilna frendliste." :)
Ar to arī varētu noslēgt šo pilnmēness nakti un pievērsties mēģinājumiem pagulēt.

Ā, nē, ir vēl viena uzmācīga doma, kas mani pa šiem gadiem nav pametusi, un to gan es varētu atkārtot - varbūt kāds zina pareizo atbildi uz šo jautājumu:
Reizēm pa radio dzirdu tādu dziesmu, kurā kāds (kas varētu būt Ingus Baušķenieks) dzied par to, ko nedara vai kas nenotiek, un dziesmas gaitā tas tiek uzskaitīts. Tas teksts vietām ir apmēram tāds kā "...nerunā, neklausās, nestaigā..." u.tml. kādi pārdesmit darbības vārdi, kas ir vairāk izrunāti nekā izdziedāti.
Kā to dziesmu sauc un kas to galu galā izpilda?

Papildināts nākamajā rītā: Pateicoties yannel, es un nākamās paaudzes zinās, ka tā ir dziesma "Lidojums uz sauli", ko izpilda Ingus Baušķenieks.