Un tad vienā brīdī bija tā, ka lasīju manis ievietotu citātu. Tur kāda Eimija Džounsa, britu skolniece, raksta atsauksmi par viņas nokiju. Tai brīdī, kad to lasīju, nez kāpēc bija pieklususi mūzika un galvā skaidri varēju dzirdēt to nepazīstamās meitenes balsi, kur viņa savā žargonā stāsta par telefona lieliskajām īpašībām. Links (bez audio).
Un tad vēl visam pa vidu es manu kaut kādas nerealizētas idejas, kas ir pierakstītas cibā un aizmirstas. Žēl, bet toties ir iespēja tās pārcilāt, izvētīt un kaut ko īstenot.
"tu tik pa naktīm vien pousto. pamostos, apskatos, nu ja atkal sastrādāta pilna frendliste." :)
Ar to arī varētu noslēgt šo pilnmēness nakti un pievērsties mēģinājumiem pagulēt.
Ā, nē, ir vēl viena uzmācīga doma, kas mani pa šiem gadiem nav pametusi, un to gan es varētu atkārtot - varbūt kāds zina pareizo atbildi uz šo jautājumu:
Reizēm pa radio dzirdu tādu dziesmu, kurā kāds (kas varētu būt Ingus Baušķenieks) dzied par to, ko nedara vai kas nenotiek, un dziesmas gaitā tas tiek uzskaitīts. Tas teksts vietām ir apmēram tāds kā "...nerunā, neklausās, nestaigā..." u.tml. kādi pārdesmit darbības vārdi, kas ir vairāk izrunāti nekā izdziedāti.
Kā to dziesmu sauc un kas to galu galā izpilda?
Papildināts nākamajā rītā: Pateicoties
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)