Esmu devis nopietnu prettriecienu ņeftjaņiku mantrausībai. Lūk:
Spiest, lai lielāk.
Kā sacīt jāsaka, kal ratus ziemā, snovu vasarā.
Esmu jau izbraukājis Rīgas centru krustu šķērsu, mazliet strjomīgs* iegādājis divmetrīgu ķēdi - 1,70 Ls, un piekaramo atslēgu - 0,97 Ls. Vēl vajadzētu izdomāt kaut kādus atstarotājus, padomāt par to, kā nebūt sasvīdušam, nonākot galamērķī, un kaut ko vēl vajdzēja padomāt.
Sensenos laikos man bija arī ķivere (es biju jaunais, daudzsološais, apzinīgais riteņbraucējs, nu, sportists, ja?), kura mani reiz paglāba, kad no Ventspils treka (kur tagad ledus halle) pašas augšas kritu ar galvu pa priekšu. Tas bija ekstrēmi.
Ā, starp citu, bildē var redzēt TO kabeli, pa kuru pie manis plūst internets. :)
* Apsargs, kuram uzticēju velosipēda sargāšanu, neizskatījās nopietns.