Šeit ir lasāms ieraksts, kas ilgu laiku nogulējis putekļos mana datora dzīlēs tā iemesla dēļ, ka nevaru sevi pielauzt to pārtaisīt baudāmāku. Brūvēts šogad, janvāra mēneša aukstākajā sestdienā, 24 gadu vecumā:

Jā, laikā, ko pavadu savu vecāku mājās, bēgot no lielā aukstuma, atmiņas par bērnību ir īsti laikā.

Ko es darīju bērnībā?
Spēlējos smilšukastē - taisīju tur tramvaju ceļus ar pieturām un (inženiertehnikas brīnumiem) tuneļiem;
šūpojos šupolēs - tik augstu, ka ar kājām varēja aizsniegt plūmēm pilnos aličas zarus;
ar vecvecmāmiņu gāju pastaigāties "līdz pirmajai priedei" (tas bij vēl tajos laikos, kad mani pārvietoja bērnu ratiņos);
no rītiem izlikos, ka vēl esmu aizmidzis;
katru otro dienu negāju uz bērnudārzu, jo katru otro dienu tur deva ļoti negaršīgās omletes;
lasīju grāmatas (apmēram 10 gadu vecumā man vecmāmiņa iemācīja lasīt arī vecajā drukā un es izlasīju n gab. 100-gadīgas grāmatas par Tarzānu);
spēlējos ar kaimiņbērniem (protams, arī "dakteros"! Neatceros, kāpēc un kas mūs pieķēra (gan jau kāds palielījās), bet pēc tam ilgu laiku drīkstējām savā starpā sazināties tikai katrs no savas žoga puses).

Un ko jūs darījāt bērnībā?

Esmu devis nopietnu prettriecienu ņeftjaņiku mantrausībai. Lūk:



Spiest, lai lielāk.

Kā sacīt jāsaka, kal ratus ziemā, snovu vasarā.

Esmu jau izbraukājis Rīgas centru krustu šķērsu, mazliet strjomīgs* iegādājis divmetrīgu ķēdi - 1,70 Ls, un piekaramo atslēgu - 0,97 Ls. Vēl vajadzētu izdomāt kaut kādus atstarotājus, padomāt par to, kā nebūt sasvīdušam, nonākot galamērķī, un kaut ko vēl vajdzēja padomāt.
Sensenos laikos man bija arī ķivere (es biju jaunais, daudzsološais, apzinīgais riteņbraucējs, nu, sportists, ja?), kura mani reiz paglāba, kad no Ventspils treka (kur tagad ledus halle) pašas augšas kritu ar galvu pa priekšu. Tas bija ekstrēmi.

Ā, starp citu, bildē var redzēt TO kabeli, pa kuru pie manis plūst internets. :)

* Apsargs, kuram uzticēju velosipēda sargāšanu, neizskatījās nopietns.

Gribēju mazliet veikt failu masveida pārdēvēšanu, bija man kādreiz uz kompja FlashRenamer, ar kuru biju labi apmierināts, tomēr, lai tagad par jaunu to instalētu, jāmeklē ir kāds kraks vai kkas tipa tavo. Pameklēju tur, pameklēju šur, saņēmu pāris paziņojumus par vīrusiem un tā, kas uzradās nelūgti no kreku lapām, pameklēju vēl, tad pamanīju, ka Google Desktop Search ir kaut ko atradis. Nu, web brauzēšanas vēsture tur neko vērtīgu nedeva, tikai kaut kādas netveramas cibas draugu lapas, toties izrādās, man kompī ir glīti saarhivēts failiņš ar instalāciju, pičupaču un saglabātu weblapu iz pods.lv vēstures, kaut kāda '03-'04. gada, ar paskaidrojumiem par pičupaču lietošanu. Cik mīļi no manas puses.

¹ Kaut kā tā kā pret spalvu man ir ar rakstīšanu, viena vārda ietvaros izmantojot dažādas valodas.

Mana mamma mēdz par mani pasmieties, ka kādā 1.-2.klasē es esot atnācis mājās pēc skolas un paziņojis, ka neviena neesot bijis skolā, tikai meitenes.

Bet tagad, kad visi (visas) ir atvaļinājumos, es tiešām tā jūtos. Bik zb jau.

( Nofočēju savu bērnību )
Nofočēju es arī savu 21.gs. bardaku, bet tās bildes es nelikšu publiskai apskatei. Ha.