Vakar noskatījāmies "Lilja 4-ever"...
Filmas gaitā palēnām žēlumu nomainīja viegls aizkaitinājums par pašas varones, es atvainojos, stulbumu. Viņa ir kā 5-gadīgs bērns, kas apmaldījies universālveikalā. Jā, situācija, kurā viņa tiek iesviesta ir maksimāli draņķīga, sliktāk diez vai var būt (nevaru iztēloties, vai var būt vēl ļaunāka un ciniskāka rīcība, kā rīkojās viņas t.s. "māte"). Bet viņai pat prātā neienāk paprasīt kaut vai tai socvārnai, a ko tālāk darīt??? Pat prātā neienāk izsviest to veceni, kas uzdodas par viņas tanti, aiz škvarņika laukā, pasaucot palīgā tos pašus sociņus, da milciju, da kaut vai sētas bandītpuikas, kuru attieksme sākumā pret viņu tomēr drusku ir kā pret "savējo". Mācības viņu, protams, galīgi neinteresē, jo daudz interesantāk ir ostīt līmi. Jā, un arī piedāvātais bērnu nams (ar kuru viņu biedē mīļā Annastante) viņas uztverē ir daudz ļaunāks par prostitūciju. Johaidī, nu viss tai filmā ir tik likumsakarīgs, cik vien var būt, ja negrib kaut bišķīt piedomāt pie tā, ko dara... Un es nedomāju, ka patlaban prasu pārāk daudz no 16-gadīga cilvēkbērna...