šodien dabraukājāmies :D
Sapinās ātrumā, ietves šaurībā, neskatīšanās uz ceļu un meistarībā - kā sāka trakot ar to velo, kā likās nost no apmales zālē, kā lidoja pāri stūrei!
Man sākumā šķita, ka toč piena zobiem atā, bet nu viss vēl vietās, asinis gan pilna mute (smagana atkal pārsista tai pat vietā, kur jau nesen bija), drusku augšlūpa saskrambāta un pavisam drusku deguns..
Bet nu padzēra ūdeni pēc brītiņa jau atguvās, aprija banānu un atkal sāka trakot. Es tik vilkos līdzi un turpināju atkārtot "lūdzu, uzmanīgāk, lēnāk, turi rokas uz stūres, utt.." Vakariņās pateica, ka viņa gribot kaut ko mīkstu. Sataisīju jogurtu ar biezpienu, banāniem un atkausētām mellenēm. Tad piepeši savajadzējās arī maizi ar sviestu un sieru. AR garozu (neļāva griezt nost, tai maizei tā garoza IR cieta, bieza). Tad vēl sākās salmiņus, galetes, ko tik vēl ne. Nostopēju šitās vēlmes, pateicu, ka var dabūt gaļu (sasutināju pusdienās, iedevu tāpat aukstu). Sarunājām, ka kko reāli graužamu tikai rīt no rīta, ja atkal nesāks asinis tecēt. Zobus pat tīri ok ļāva iztīrīt - labi, tur kur caurums tur ikurāt neberzu..