Īsta mīlestība
Visa tā "korupcija" un lokālā un globālā mēroga noziedzība, sociālā netaisnība etc. turas uz meliem un bailēm. A tie, kas uztraucas, ka līdz ar to visu zudīšot ceļi, vienkārši baidās ieskatīties jautājumā.
Mēs to vardarbību ārpusē pieņemam, pieņemot to sevī. Ielaižot. Visādi tie nostiprinošie modeļi. Kā piemērs - sīkais (pilsonis) gaida no mātes (no izcelsmes "mums", valsts - mūsu gadījumā no Padomju Savienības vai Latvijas Republikas) mīlestību, pieņemšanu, drošības sajūtu. Bet muterīte ir sapērusies patmīlībā (valsts pāri cilvēkam!), un sīkais tai pieķeras neveselīgi (jo vairāk nedabū, jo vairāk grib), bet tēvs (tiesas, menti un tml.) tikmēr ir tāpat audzināts nespējīgs gļēvulis, kuram šī toksiskā sieviete arī kļuvusi par dzīves attaisnojumu, kuru nedrīkst pazaudēt (galu galā - cik stiprs ir ments vai tiesnesis, ja viņam atņem uniformu?), līdz ar ko taisnība un saprāts tiek atlikts, līdz dāma būs apmierināta (neiespējami - jo šī sieviete/valsts īstenībā neeksistē, viņa ir tikai maska, stāsts, izrāde, cimperlīgs smadzeņu mežģis bez sirds). Sīkais (pilsonis) mēģina saņemt siltumu no mātes (valsts), morālu atbalstu (taisnību) no tēva, bet nedabū ne vienu ne otru, un pamazām uzņemas visu disfunkcijas nastu uz saviem pleciem - ja reiz šitas nestrādā, tad jau es esmu vainīgs, jo mamma un tētis nekad, nekad nekļūdās. Nekas, ka tie varbūt dzīvo bezgalīgā plostā (varas tripā) un atnāk parunāt tikai tad, kad grib kādam sadot pa muti (jāizpilda iekšējie attaisnojumi/normas sava power-tripa attaisnojumam). A bērns tikai ņem uz sevi aizvien vairāk baiļu, aizvien vairāk atbildības - lai tikai nabaga māmiņa neraud, lai tikai tētis nedusmojas, un pats sēž kaktā zilumains, nobimbājies un dauza galvu pret sienu. Ja vēl kokteilī iemet māsu vai brāli (līdzcilvēkus), kas tevi piedevām cenšas pazemot par "neadekvātu uzvedību", kad tu jau tā pēdējiem spēkiem centies tajā murgā kaut kā izdzīvot, tad mēs iegūstam šo burvīgo, visiem pazīstamo modeli, kad aiz bailēm vairs nav iespējams padomāt, un labāk vienkārši visam piekrist, zem visa parakstīties, visu izdarīt - ka tikai "miers" mājās. Pilnīgi bezjēdzīgs, visu veidu iznīcībai nolemts modelis. Pats no sevis tas nemainīsies, un nekāds Dievs to nemūžam nesvētīs.