twist this at your peril
Kārtību, labo un skaisto pasaulē notur stingri dzīvības/attiecību pavedieni. Tiem pastāvīgi jānes haosa melnā masa. Mēs esam kārtība - haoss ir nāve. Un noticot, ka nāve (pēcnāve vai nebūtība; neauglīga fantāzija vai neloģiskas cerības) ir pelnījusi mūsu cieņu līdzīgi dzīvei, mēs atsakāmies no tā, kas esam, un zaudējam vispirms tiesības un galu galā - spēju sevi cienīt un izdzīvot. Tā iznīkst skaistais, labais un kārtīgais: nomainot savu dabu pret vispārējo nenoteiksmi jeb "beznosacījuma mīlestību".