Iksirugumta ([info]po) rakstīja,
@ 2013-05-04 07:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:gmornin

akmeņi
Filozofiski mani neapmierna termins "būt". Ēdas kā smiltis zobos. "Esība" un "būšana" liecina par kādu parapsiholoģisku metafiziku, kurā lietas "ir" neatkarīgi no vērotāja. "Suns ir zaļš." Nē. Suns izskatās zaļš. "Man ir rokas." Nē. Jūtu sev rokas. (Kivičs nejūt.) "Viss būs labi." Nē. Es vēlos, lai tie, kuri dzird šo apgalvojumu, tagadnē pieņem lēmumus, rēķinoties ar nepārbaudītu informāciju, kura pie citas lietu kārtības liecinātu, ka procesu attīstībā drīz gaidāma labvēlīgāka situācija.
OK, vēl līdzīgi sviestains man šķiet termins "es" jeb "man". Bet par to savulaik daudzas kūkas jau esmu izcepis, līdz ar ko ļauju sev iečilot.
Bet, nu, tādas vaļības kā populārais termins "ir" (kurš cilvēku prātos uztur kādu reliģiozi absolūtu fikciju universu, kurā pastāv zināma nemainība un kas ir avots visai mums pazīstamajai realitātei) veido to dzīves telpu, kurā cilvēkam var normāli sakāpt galvā un kabatās. Kas zina, droši vien kaut kur džungļos dzīvo čuvaki bez "ir" un ēd akmeņus.
Un filozofi vispār nav nekādi cilvēki.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]zivs
2013-05-04 20:40 (saite)
Ir džungļos čuvaki. Esot nesen (pirms dažiem gadiem) atklāta absolūti unikāla cilts, kurai ir pavisam atšķirīga dzīves uztvere, kas izpaužas arī valodas veidošanā. Māksla ir iespējama tikai dotajā brīdī, nekas netiek saglabāts. Daudz kā pārsteidzoša. Pats sižetu neesmu redzējis, cik nu atceros no pārstāsta.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?