Sviesta Ciba |

Iksirugumta (

po) rakstīja,
@ 2013-03-11 00:14:00

fizolofija
Ja jums patīk anālais sekss ar galvu: http://klab.lv/users/po/1353379.html

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	po 2013-03-11 17:13 (saite)
	tad kāda rītārdisma dēļ tev nepieciešama ideoloģija? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kirkegors
2013-03-11 17:26 (saite)

ideoloģija tikai tad ir ideoloģija, kad they do not know it, but they do it.

tāpēc, ka cilvēks pats par sevi ir tukša čaula. tu darbojies vai nu kontekstā, vai nu ārpus konteksta. daži domā, ka ārpus konteksta ir brīvība, daži ir pārliecinājušies, ka ārpus konteksta ir vilku likumi un tumšs bezdibenis. tukšums ir funkcionāls tikai tad, kad to piepilda, vai vismaz kaut kad varēs piepildīt. cilvēki piepilda tukšumu, veidojot jēgu, piešķirot jēgu pasaulei, un piešķirot jēgu pasaulei, viņi piešķir jēgu paši sev, ieliekot sevi kontekstā. es - tu attiecībās ar pasauli. dažādas tautas pateicoties dažādām vidēm un foniem vienkārši izmanto dažādus nosaukumus, formas variējas, saturs paliek.
un mans spekulatīvais guess ir tāds, ka ja šis dīvainas pērtiķis ieliekot jēgu actually tiešām dzīvo labāk, tad, iespējams, ka viņa ieliktā jēga nav tikai fikcija, bet gan mēģinājums atbildēt pasaulei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2013-03-11 17:31 (saite)
	mēs dzīvojam eksistējošā pasaulē, kur konteksts jau ir dots - nav it ne mazākās nepieciešamības radīt jaunas pasaules ar jaunām problēmām (ideoloģijas), lai aizmirstu un noniecinātu vecās (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kirkegors 2013-03-11 17:40 (saite)
	jā, lai vai ko mēs radītu, mēs atduramies pret to, ka esam izgudrojuši riteni otro reizi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2013-03-11 17:43 (saite)
	šinī gadījumā - vēzi. tu alksti izgudrot vēzi. otrreiz. lai tikai nebūtu jāmokās ar veselību un tās pieprasījumu dzīvot īstenībā bez tās brīvības, kas ir nāve. sorī. starp citu, ir pieejams šortkats - pašnāvība. varbūt nemokies? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kirkegors
2013-03-11 18:03 (saite)

lai nebūtu šaubu, un lai vai ko es būtu rakstījis, jābūt skaidram, ka cilvēks neatkarīgi no visādiem murgiem, nelabojami, nemaināmi, neatgriezeniski ir totāli nolemts būt brīvs, tas ir tas, kas mūs padara par cilvēkiem - vislieliskākā speja, ko cilveks var sev iemācīt ir spēja nereaģēt, izbēgt no stimulus-response jūga, mainīt savas emocijas. doma ir biedējoša tikai tad, ja tev no tās bail. notikums ir neveiksmīgs tikai tad, ja tu par to pārdzīvo. pieņemšana ir miers, akceptēšna un nereaģēšana - to es neapstrīdu, es apstrīdu viendimensionālo domāšanu, ka reliģiozie cilvēki nevar, nespēj būt brīvi. (kas implicē, ka tikai nereliģiozie cilvēki var būt brīvi, kas manām ausīm tieši izklausās pēc īstā totaltārisma)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2013-03-11 18:06 (saite)

nogriezt fīdbeku (nereaģēt) ir nāve
dzīvība visā savā skaistumā un bagātībā ir reaģēt uz VISU - un autentiski (nevis "kā vajag" vai tml.). tieši attieksme attiecībās ar pasauli apliecina to Sevi, kuru tu aizvien vairāk zaudē, cenšoties atteikties no šīm minimālajām nepieciešamajām attiecībām. un, loģiski, frustrācija tikai aug. gaidām, kad tu sāksi slepkavot idejas vārdā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kirkegors
2013-03-11 18:14 (saite)

nu, nereaģēt stulbi, piemēram, negāzt ar spaini pa galvu, kad sumojies, vai neiet alkotripā, kad jūties nomākts - arī tā ir reakcija, neapstiprināt impulsu, nepiekrist tam.

sorij, esmu uzaudzis ar interesi par mitoloģijām, reliģijām & shit, kristietība ir viena no tām retajām idejām, kurā kādu noslepkavot idejas vārdā ir utterly nepieņemami, tāpēc kristietība ir ieinteresējusi, pārējās ābrahāmiskās reliģijas ir defaultā agresīvas, bet kristietībā ir 'pagriez otru vaigu' vai 'lūdz par savu ienaidnieku, pāridarītāju, mīli viņu' - pizģēc, tas ir tik radikāli un traki, pretēji jebkurai cilvēciskajai loģikai, tik pārcilvēciski, ka ir vērts censties.

gaidu, kad tu, autentiski reaģējot uz visu, sāksi slepkavot. domājams, ASV skolu slaktiņi ir uzskatāms piemērs tam, pie kā šāda tipa domāšana var novest.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2013-03-11 18:20 (saite)

interesanti, ka tevī ieaudzināts tāds kontrol-frīcisms. arī man kādreiz šķita līdzīgi, likās, ka reaģēšana, autentiskums, spontanitāte ir pārāk bīstami. bet tas ir tikpat šaurpierīgs uzskats kā tas, ka "ja aizmirsīsim Dieva bauslību, visi sāksim cits citu izvarot, apzagt, slepkavot...". To saka cilvēki, kuri nav dzīvojuši. Cilvēki, kuri visu mūžu slēpjas un baidās, baidās, baidās. Gļēvuļi, divkoši, meļi un liekuļi. Tie, kuriem realitāte ir par smagu. Protams, nevar tos vainot pie konteksta, kurš tos tādus veidojis, bet tik un tā - ļoti bēdīgi un pretīgi. Tas ir kā audzēt bērnus krātiņos, lai tikai tie nesastopas ar kaut kādām nesmukām lietām Tur Ārā. Aprobežotība. Tumsonība. Btw, kristietībai raksturīga viendimensionalitāte un seklums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kirkegors
2013-03-11 18:33 (saite)

kristietība ir metafiziska, pietiekoši sviestaina, lai būtu intelektuāli izaicinoša, kristietība ir izveidojusi rietumu kultūru, no seklās un viendimensionālās kristietības ir nākuši cilvēki, kas nodrošinājuši to, ka šī vārdu mīšana var notikt.
un jā, kristietība ir pietiekoši grūta, nerealizējama un sarežģīta, tāpēc arī asiņainā un nezēlīgā rietumu kultūras vēsture būtībā neizbrīa, ļoti augstu uzstādīta latiņa.

kas attiecās uz to kontrolfrīcismu, šaurpierību, "ja aizmirsīsim Dieva bauslību, visi sāksim cits citu izvarot, apzagt, slepkavot", utt, vārdsakot, dimiterismu - tieši kristietībā ir tā, kuras ietvaros viens liels tās domātājs vareja rakstīt "Mīli, un dari, ko gribi". Jēzus iestājās pret jūdu kontrolfrīcismu (es zinu, ka Pāvils, nedaudz velk atpakaļ uz to taku, bet ko padarīsi, tāpat kā nav Marksa (komunisma) bez Ļeņina, tā arī nav Jēzus (kristietības) bez Pāvila) , neļaujot grēcinieci nomētāt ar akmeņiem, dziedinot sabatā, utt. "mīli, un dari ko gribi" ir diezgan pret dimiterismu. jo, ja tu mīli, tad tu gluži viekārši nedarīsi 'sliktas' lietas, viss, ko tu darīsi, būs labi, mīlestība kā likums, kā darbības vārds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

po
2013-03-11 18:38 (saite)

Neatceros, ka Bībelē jebkur būtu minēts "Mīli, un dari, ko gribi". Tas ir sātanisma pamatprincips, ja kas.
Turklāt tā pasāža par akmeņiem nomētājamo grēcinieci Jāņa evaņģēlijā ievietota krieti pēc darba sarakstīšanas (kurš pats sarakstīts gadus simts pēc Jēzus varbūtējās eksistences). Turklāt, neviena ideoloģija nevar palīdzēt mīlēt. Mīlēt ir pieņemt. Ideoloģia defaultā paredz filtru jeb izslēgšanu, nepieņemšanu. Ja tev tiešām vajag kādu "ismu", kas ļauj mīlēt, tad tas būs "materiālisms".

Žēl, ka, lai aizstāvētu mīlestību, tev jāatbalsta kaut kādas naidīgas, cilvēku un dzīvi necienošas ideoloģijas no sirmas, sagrozītas vēstures tumšajām tālēm. Būtu jau nu labāk mīlējis realitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

kirkegors
2013-03-11 18:50 (saite)

To rakstīja Augustīns, man liekas, tas ir saskaņā ar rakstiem.

Es "vēsturei" vispār uzticos maz, vēsture ir tikai tuvošanās, ja es būtu reliģiozs cilvēks, es tikpat labi varētu teikt, ka visa bībeles arheoloģija ir Dieva radīti fakti, lai pārbaudītu mūsu ticību un blā.

Jā, mīlēt ir pieņemt. Slikti kristieši nepieņem un izslēdz, rīkojoties kā jūdi. Es nespēju nosodīt mācību, kas saka "esi tā, it kā būtu visiem parādā, un nebūsi nevienam parādā" vai "netiecies būt pirmais starp savējiem", utt, tur ir dažādi norādījumi par mīlestību, nu es nespēju to noraidīt, it īpaši, ja pie līdzīgām atziņam nonācu (ja vēlies, "pats") pirms tam.

Un ja 'realitāte' darbojas pret to, tad kaut kas jādara lietas labā, protams, sākot ar sevi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

kirkegors
2013-03-11 17:34 (saite)

Moreover - and it is of course not true that we have to follow the truth. Human life is guided by many ideas. Truth is one of them. Freedom and mental independence are others. If Truth, as conceived by some ideologists, conflicts with freedom, then we have a choice. We may abandon freedom. But we may also abandon Truth.
Ja šito apgriež, tad patiesības labad mēs varam atmest brīvību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	po 2013-03-11 17:36 (saite)
	gan brīvība, gan patiesība ir sapisti termini - katrs tos izmanto savām vajadzībām un vēl šausmīgāk, ja abus atņem ideoloģija un cilvēks pats vairs nav tiesīgs vai spējīgs spriest, kas viņš pats tāds ir un ko viņam nozīmē šādi domas aspekti (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: