lai nebūtu šaubu, un lai vai ko es būtu rakstījis, jābūt skaidram, ka cilvēks neatkarīgi no visādiem murgiem, nelabojami, nemaināmi, neatgriezeniski ir totāli nolemts būt brīvs, tas ir tas, kas mūs padara par cilvēkiem - vislieliskākā speja, ko cilveks var sev iemācīt ir spēja nereaģēt, izbēgt no stimulus-response jūga, mainīt savas emocijas. doma ir biedējoša tikai tad, ja tev no tās bail. notikums ir neveiksmīgs tikai tad, ja tu par to pārdzīvo. pieņemšana ir miers, akceptēšna un nereaģēšana - to es neapstrīdu, es apstrīdu viendimensionālo domāšanu, ka reliģiozie cilvēki nevar, nespēj būt brīvi. (kas implicē, ka tikai nereliģiozie cilvēki var būt brīvi, kas manām ausīm tieši izklausās pēc īstā totaltārisma)