kristietība ir metafiziska, pietiekoši sviestaina, lai būtu intelektuāli izaicinoša, kristietība ir izveidojusi rietumu kultūru, no seklās un viendimensionālās kristietības ir nākuši cilvēki, kas nodrošinājuši to, ka šī vārdu mīšana var notikt.
un jā, kristietība ir pietiekoši grūta, nerealizējama un sarežģīta, tāpēc arī asiņainā un nezēlīgā rietumu kultūras vēsture būtībā neizbrīa, ļoti augstu uzstādīta latiņa.

kas attiecās uz to kontrolfrīcismu, šaurpierību, "ja aizmirsīsim Dieva bauslību, visi sāksim cits citu izvarot, apzagt, slepkavot", utt, vārdsakot, dimiterismu - tieši kristietībā ir tā, kuras ietvaros viens liels tās domātājs vareja rakstīt "Mīli, un dari, ko gribi". Jēzus iestājās pret jūdu kontrolfrīcismu (es zinu, ka Pāvils, nedaudz velk atpakaļ uz to taku, bet ko padarīsi, tāpat kā nav Marksa (komunisma) bez Ļeņina, tā arī nav Jēzus (kristietības) bez Pāvila) , neļaujot grēcinieci nomētāt ar akmeņiem, dziedinot sabatā, utt. "mīli, un dari ko gribi" ir diezgan pret dimiterismu. jo, ja tu mīli, tad tu gluži viekārši nedarīsi 'sliktas' lietas, viss, ko tu darīsi, būs labi, mīlestība kā likums, kā darbības vārds.