Petrovichs ([info]petrovichs) rakstīja,
@ 2011-05-02 15:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sviestskautkāds :(
Izskatās, ka tur dažiem cilvēkiem ir pārāk daudz brīva laika :(
===
Britu un amerikāņu dzīvnieku tiesību aizstāvji pasludina vārdu "mīlulis" par politnekorektu

Londona, 2.maijs, LETA. Mājdzīvnieku īpašniekiem vajadzētu beigt saukt savus spalvainos draugus par mīluļiem (pets), jo šis apzīmējums ir aizvainojošs, paziņojuši dzīvnieku tiesību aizstāvji.
Kā raksta britu laikraksts "The Daily Telegraph", pēc dzīvnieku tiesību aizstāvju domām, mājas suņus, kaķus, kāmjus, papagaiļus un citu dzīvo radību turpmāk jādēvē par kompanjoniem, savukārt to saimniekus - par aprūpētājiem. Jāizskauž pat tāds apzīmējumi kā savvaļas dzīvnieks (wildlife), tā vietā jālieto "brīvā dabā dzīvojošs", uzskata akadēmiķi.
Šāds aicinājums izskanējis no jauna akadēmiskā žurnāla "Journal of Animal Ethics" redaktoriem. Žurnālu sastāda Oksfordas Universitātes dzīvnieku ētikas centra direktors, profesors Endrjū Linzijs. Savā pirmajā redaktora slejā Linzijs nosoda arī vārdu "kustonis" (critter) un "lops" (beast) lietojumu.
"Neskatoties uz savu izplatību, vārds "mīlulis" bez šaubām pazemo gan dzīvniekus, gan viņu aprūpētājus," rakstīts žurnāla redaktora slejā. "Arī vārds "saimnieks" - lai arī tas ir juridiski pareizs - ir pagājušā laikmeta liecība, kad dzīvnieki tika uzskatīti par īpašumu, mašīnām un lietām, ko var lietot bez morāliem ierobežojumiem."
Kā skaidro žurnāla autori, vārdu "savvaļas" (wild) nevajadzētu lietot, jo tas ir sinonīms "necivilizētai, nevaldāmai, barbariskai eksistence". "Tajā iekļauts acīmredzams aizspriedums, no kura vajadzētu izvairīties."
Profesors Linzijs, kā arī žurnāla otrā redaktore, profesore Priscilla Kona no Pensilvānijas štata Universitātes, cer izskaust no angļu valodas arī dažādus frazeoloģismus, kas aizvainojot dzīvniekus, piemēram "viltīgs kā lapsa", "ēst kā cūkai" un tiem līdzīgus.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]unpy
2011-05-02 17:08 (saite)
Un no šīs vietas, lūdzu, detalizētāk. Kā maina cilvēku attieksmi pret gliemežiem tas, ka viņi lieto vai nelieto izteicienu "lēns kā gliemezis"? Tie, kuri lieto šādu izteicienu, izturas pret gliemežiem ar sevišķu riebumu un nicinājumu vai pat naidu un pie katras iespējas katram atsevišķi ņemtam gliemezim visu dzīvi sabojās? Ja par sevi izsakos, ka esmu akls kā kurmis, tas kaut ko liecina par mani kā cilvēku vai par manu attieksmi pret floru, faunu un ekosistēmu kopumā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]helvetica
2011-05-02 17:14 (saite)
un, kā mainītos attiecības, ja tu, piemēram, pāstātu savu sievu saukt par "kuci" katru reizi, kā gribētu viņu no virtuves laukā izsaukt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dunduks
2011-05-02 17:18 (saite)
nu jā, vai sen jau esi beigusi no rītiem dzert šņabi ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

rilēks, ic džast a poteitō
[info]helvetica
2011-05-02 17:21 (saite)
silts šņabis puslitra burciņā un sasvīdis vīrietis ir mani ikdienas must-have

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unpy
2011-05-02 17:25 (saite)
Pat, ja pieņemam, ka man ir attiecības ar kucēm un savu sievu esmu kaut reizi dzīvē par kuci nosaucis, šīs pašas manas attiecības ar kucēm no tā nemainītos ne par mata tiesu.

Tev ir cits viedoklis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]helvetica
2011-05-02 17:47 (saite)
Jap. es godīgi sakot, redzu, kā attieksmes sasaistās ar apzīmējumiem (kā aicinājums "neraudāt", jo "raud tikai mazi bērni" rada necieņu un nepatiku pret kādu, kas ir mazāks par pašu), tāpat ir gana daudz piemēru civilizācijas vēsturē, kā valoda un tās ierobežojumi ir mainījuši cilvēku attieksmi pret lietām un darbībām (eleganti un latviski kaut vai to pašu Fukō seksualitātes vēsturi var pāršķirstīt). Tā kā mūsu ģimenē tiek praktizēts, ka "netīrīgais" netiek saukts par "cūku" vai "cūcīgo" un smirgdīgais par "seskuli" u.t.t. tieši šī iemesla pēc - lai bērnam veidojas priekšstats par dzīvnieku no citiem avotiem (neņemos spriest, cik šie "citi", pat zinātniskie, ir brīvi no tādas tuftas), nevis šādiem ikdienišķiem nievājošiem izteikumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2011-05-02 18:53 (saite)
Proti, vai pareizi saprotu, uzskati, ka, ja bērnībā sīkajam saka "nošmulējies kā sivēns", tad bērns sāk ar nepatiku izturēties pret sivēniem vai dzīvniekiem vispār, sāk tos klusībā ienīst, izaudzis kļūst par musulmani un uzspridzina tuvāko debesskrāpi?

Pats par sevi saprotams, ka bērnam netiek arī lasītas dajebkuru tautu pasakas par dzīvniekiem?:))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]helvetica
2011-05-02 19:40 (saite)
"nošmulējies kā sivēns" paģēr, ka sivēni ir netīri, kas nav taisnība - savas sivēnības ietvaros tie ir tādi, kā ir un nebut ne netīri (ja vien cilvēks vīžo kūti iztīrīt). Tikpat labi var teikt, ka esi pamatīgi nošmulējies no galvas līdz kājām, ka nevienas tīras vietiņas nav, izskaties kā riktīgs netīrelis. Tā, lai asociācija veidojas ar pašu, nevis kko, kura varā nav atspēkot sev uzprojicētos stereotipus.

un, protams, ka pasakas arī tiek šķirotas, diezgan daudzas ir vnk dumas un bezjēdzīgas, ne tikai dzīvnkieku, bet arī cilvēku. Noveco tas tautas mutvārdu mantojums, zaudē savu aktualitāti..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unpy
2011-05-02 20:17 (saite)
Nu, man atkal šķiet, ka, liedzot bērnam iespēju iepazīties ar visa veida epitetiem, to pielietojumu valodā un nosacītību jau no mazām bērnu dienām, tiek stipri ierobežots valodas kā instrumenta lietojums vispārējā intelekta attīstībā.

Tas tā - visnotaļ subjektīvs, ne ar ko īsti nepamatots viedoklis pret tieši tādu pašu pilnīgi no pirksta izzīstu teoriju.

Cita starpā - manā ģimenē neviens nevienu par cūku, sesku vai kuci nesauc un saukuši nav. Ja nu kāds, piemēram es, pats sevi. Tieši tāpat ir arī ar Tev pieņemamajiem aizvietotājiem - neviens nav saukts par netīreli, smerdeli un kas varētu būt kuces aizvietotājvārds, pat bail padomāt. Nu, tas tā - galīgi starp citu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?