Ne-politkorektas pārdomas
Cilvēcei ir raksturīgs sacensības gars. Augstāk, ātrāk, tālāk, bet ne tikai.
Jau diezgan sen notiek sacensība par visvairāk cietušās tautas godu.
Tradicionālie līderi ir ebreji ar holokaustu, kuru viņi paši gan sauc citādāk. Pēdējā laikā ar viņiem arvien sekmīgāk sāk konkurēt palestīnieši. Gan apstrīdot holokaustu kā tādu, gan aizliedzot par to stāstīt savās teritorijās, gan stāstot pasaulei, ka visvairāk tagad cieš viņi. Un ne bez sekmēm.
Ukrainas mēģinājumi ielauzties līderos ar golodomoru joprojām nav sevišķi veiksmīgi, iespējams, ka Krievijas sabotāžas dēļ.
Polija nupat pati samazināja savas pretenzijas, atzīstot, ka pēc Polijas austrumu apgabalu okupācijas un PSRS esot izsūtīts un represēts mazāks cilvēku skaits nekā agrāk domāts.
Āfrikā, Ruandā 1994. gadā tikuši nogalināti vismaz 500 tūkstoši iedzīvotāju, bet Kambodžā Sarkanie Khmeri nogalinājuši pat vairākus miljonus. Bet izskatās, ka šīm valstīm nav lielāku plānu no tā gūt kādu labumu, jo propagandā šie notikumi netiek aktīvi izmantoti.
Visa augstāk minētā sakarā - vai Latvijai maz ir vērts īdēt, pukstēt un žēloties?