as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Es, protams, saprotu, ko nozīmē instinkti. Runā kāds internetā sūdu, tu sit sev pa pirkstiem, bet nevari novaldīties.

Kad dzirdu par argumentu "daba", man vēl liekas, ka ir tāda fiška, ka, ja tomēr no "audzināšanas", tad vīrietim sajust iekāri, jo redz krūtis -tas ir dabiski, tas ir īsts vecis, tās krūtis jau man te apskatei uzliktas. Sievietei sajust iekāri un vēl to paust (pret svešu cilvēku vai kādu viņa ķermeņa daļu)-tas bieži ir dīvaini, maucīgi, nedabiski. Es nevaru iekāpt džeku kurpēs un šo apgalvot bez šaubu ēnas, bet zinu, ka vienreiz pusaudzībā paskatījos uz pasveša džeka, hmm, ķermeņa lejasdaļu, vienkārši piespīlētākas bikses nekā parasti, un tiešām nez kāpēc pienāca pilna galva seksuālu domu. Un cits džeks ieraudzīja, un viņi bija tādā absolūtā šokā par to manu skatienu, sākumā vienkārši- kur tu skaties, kas ar tevi nav kārtībā, pēc tam jau pārauga ņirgāšanās parādē. Vienreiz nokomplimentēju džekam roku muskuļus un teicu, ka mani baigi uzvelk vaifbīteri. Viņa sejā bija diezgan izteikts izbīlis, un vairāk viņš ar mani nerunāja. Un aizvakar, kad klausījāmies šausmīgi skaistu vīrieti TED runājam par feminismu, izmetu pāris jokus, ka es nedzirdu, ko viņš saka, jo man liekas, ka es pornogrāfiju skatos. D. uz mani drusku apvainojās, jo viņu runa bija ļoti aizkustinājusi, bet es te... šitā runāju.

Seksualizēt un objektificēt otru cilvēku nav jauki, protams. Bet kaut kādu iemeslu dēļ pastāv šī izteiktā ticība, ka vīrieši jau vienkārši tādi ir, tur neko nevar darīt, bet sievietes? Nu, sievietes vienkārši tādas nav. Un, pat ja sievietes tādas ir, tad vīrieši jau nav ne pie kā vainīgi, jo viņi ne jau apzināti.