14 October 2015 @ 12:16 am
 
Tikumības debates sakarā es redzu problēmu arī "tikumības pretinieku" pozīcijā, proti, tā ir diezgan agresīva "jūs, stulbeņi, neko nezināt par modernismu un postmodernismu, haha, stulbeņi" bez plašākiem paskaidrojumiem, komentāriem, piemēriem un vispār diskusijas par to, kādas tad īsti ir mākslas un morāles attiecības, jo es absolūti nepiekrītu viedoklim, ka starp tām nekādu attiecību nav, mākslai vienkārši nav nekāda pienākuma kādu mācīt vai iemiesot kaut kādas "pareizās vērtības". Es domāju, ka ar šo drusciņ vīzdegunīgo pozīciju mēs varam zaudēt tos cilvēkus, kuri vispār par mākslu, postmodernismu vai kaut kādiem dzejoļiem un filmām nedz interesēja, nedz viņus tie uztrauc, bet kuri dzīvot totalitārā režīmā gluži negribētu, un viņi varbūt pat būtu pārliecināmi, ka šis viss tieši uz to ved, ja viņiem paskaidrotu, un tieši tādi cilvēki mierīgi var uzķerties Jūlijas runām, jo viņa taču atstāj jauka un vienkārša cilvēka iespaidu, un viņai taču pašai ir četri bērni, un, ak, ak. (es zinu, ka šis arī izklausās augstprātīgi, bet 1) es nemaz nemēģinu izlikties par labāku cilvēku, nekā es esmu, 2) ir pietiekami daudz cilvēku, kuri tiešām īsti ne par ko neinteresējas.

Tomēr es ļoti labi saprotu, kāpēc var nebūt ne spēka, ne vēlēšanās izvērst plašākas diskusijas mākslas un morāles attiecību kontekstā: ir taču skaidrs, ka visi tie cilvēki, kas šo ierosina, nospļaujas uz mākslu un morāli, viņi zina, ko viņi grib, un viņi to pagaidām visai veiksmīgi panāk bez sakarīgiem argumentiem, bet, gan lietojot saukļus un demogoģiju, un ar viņiem diskutēt, cerot, ka tu uzvarēsi, jo tev ir spēcīgāki argumenti, nav vērts. Izlasot tādu Rībenas rakstu, vienkārši pārņem niknums un bezjēgas sajūta.

Un vēl jau jautājums par robežu, kur situācija kļūst pietiekami nopietna, lai diskutēšnai vairs īsti nebūtu vietas. Jo nu, nez, ja Krievija mēģinātu okupēt Latviju, diez vai mēs Putinam prasītu, kā viņš šo rīcību var paamtot no morāles viedokļa, un tāpat neizvērstu balsojumu tv ar "atbalstāt"/"neatbalstāt" atbilžu variantiem.

Jautājums tikai, ko te īsti varētu/vajadzētu darīt.
 
 
( Post a new comment )
[info]fedrs on October 14th, 2015 - 08:37 am
Latvijas nelaime ir tā, ka te nav zemestrīču, vulkānu izvirdumu, kara un bada, tāpēc cilvēki aiz gara laika nemitīgi izdomā par un pret ko cīnīties.
(Reply) (Link)
gedymin[info]gedymin on October 14th, 2015 - 11:41 am
Vai tiesības skolās pasniegt sliktu dzeju tiešām ir vērtība, par kuru "jūs" (nezinu, kurus tieši ar to domā) gribat cīnīties?
(Reply) (Thread) (Link)
François Pignon[info]pinjons on October 14th, 2015 - 11:54 am
Dzejas neatbilstība Rībenas un citu sterili tikumīgo izpratnei par labu dzeju to automātiski nepadara par sliktu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
gedymin[info]gedymin on October 14th, 2015 - 12:08 pm
Nu par labu dzeju postmodernu dzeju arī nenosauksi, jo šķiet postmodernisms noliedz objektīvu "laba" un "slikta" pastāvēšanu. Mani neinteresē Rībenas izpratne (nezinu, kas viņa ir), bet jūsu, kultūras cilvēku, gatavība stāties uz barikādēm par jebko attāli ar kultūru saistītu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
François Pignon[info]pinjons on October 14th, 2015 - 12:20 pm
Nav jābūt t.s. "kultūras cilvēkam" (uz ko es arī nepretendēju) lai iestātos pret sterili tikumīgo (lielākoties - arī liekulīgo) politikāņu (ar Rībenu, Stepaņenko un Biti priekšgalā) centieniem uzpiest skolām savu standartu cenzūru, ko domājoši cilvēki nepolitkorekti mēdz dēvēt arī par stulbumu.

(Reply) (Parent) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on October 14th, 2015 - 01:47 pm
Vai Tu varētu argumentēt, kas, Tavuprārt, ir laba dzeja?

Bet, pat, neiedziļinoties konkrētajā gadījumā, tas taču ir absurdi, ka cilvēki, kas nav kompetenti to darīt, sāks jaukties dažādu priekšmetu pasniegšanā. Tāpēc taču cilvēks iegūst tiesības vadīt kādu mācību priekšmetu, t.i. mēs viņu uzskatām par spējīgu lemt, ko ir sakarīgi mācīt un ko nē.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
gedymin[info]gedymin on October 14th, 2015 - 03:50 pm
Jā, tam nu es piekrītu, to kas ir laba/pieņemama kultūra nav jānosaka politiķiem.
Es gribētu sagaidīt to no jums, "humanitārajiem". Diemžēl postmodernims te sakauj pats sevi, noliedzot ka tas vispār ir iespējams.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
annuska[info]annuska on October 14th, 2015 - 04:09 pm
Vispār postmodernisms jau arī ir pagātne - vērā ņemama, bet pagātne.
Un protams, ka ir iespējams noteikt, kas ir laba dzeja, un tas pat tiek darīts, un viena no valstī labākajām literatūras skolotājām, kas pati studē literatūrzinātni, jau nu ir kompetenta noteikt, ko mācīt skolēniem.
Cita lieta, ka viens no lēmējiem ir arī laiks - vai mākslasdarbs izturēs laika pārbaudi, kas mūsdienu autoru gadījumā vēl nav zināms. Taču skolēniem ir svarīgi apzināties arī procesus, kas tagadnē notiek viņu zemes literatūrā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
gedymin[info]gedymin on October 14th, 2015 - 05:02 pm
On tomēr, ja salīdzina ar situāciju, ka padomju laikā aizliegti bija visādi dižgari vai vismaz sava laika klasiķi, nu tur Nabokovs, Kafka utt., tad pašreizējās kultūras aizstāvētās vērtības neliekas vienādi nopietnas.
Aizliegti, starp citu, ar tā laika literatūrzinātnieku svētību.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
annuska[info]annuska on October 14th, 2015 - 05:08 pm
ļoti negribētos, lai tagad tā būtu. tāpēc arī uztraukums par iedīgļiem.

bet par literatūrzinātnieku u.c. kolēģu svētību - arī tolaik bija arī tādi, kas, paši riskējot, iestājās par disidentiem.
(Reply) (Parent) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on October 14th, 2015 - 05:00 pm
Postmodernisms ir strupceļš, tālāka attīstība ir hipermodernisms
https://en.wikipedia.org/wiki/Hypermodernity
Tā ka nekāda ``pašiem sevis sakaušana`` nenotiek.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]narrenschiff on October 14th, 2015 - 04:13 pm
Nu, piemēram, Rībenai bija zīmīgs viss tas piemērs ar Brīvības pieminekli un mīzšanu, tas kaut kādā ziņā ir klasisks un tipisks iebildums postmodernismam un arī izriet no tautā populārās skepses pret moderno mākslu. Gribētu redzēt, kā šajā estētikā tik ierastajā strīdā "starp jaunajiem un vecajiem" mīzšana tiešām tiktu pamatota un aizstāvēta.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
annuska[info]annuska on October 14th, 2015 - 04:19 pm
mīšana. bez z
(Reply) (Parent) (Link)
annuska[info]annuska on October 14th, 2015 - 04:48 pm
Šķiet, postmodernisms to nevis noliedz, bet uzskata, ka mākslasdarba vērtību "izšķir viss teksts, ievietots daudz plašākā kontekstā, kādu noteikti nesniedz morāles jaukšana ar estētiku"(c).
Tas nenozīmē (pat postmodernisma ietvaros), ka morāles vispār nav, bet gan, ka tā var būt meklējama dziļāk - piem. Krivades dzejoli var interpretēt kā empātiju pret sociālo slāni, kura leksika tiek lietota, jo īpaši, ja teksts ievietots Kalna sprediķa struktūrā (var būt arī citas ar ētiku vai morāli saistītas interpretācijas). Vai arī Pussy Riot it kā zaimojošā lēkāšana pa altāri kā vēršanās pret baznīcas liekulību, tās sadarbošanos ar varu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on October 14th, 2015 - 05:14 pm
man arī nekad nav šķitis, ka postmodernisms pilnīgi noliedz morāles esamību.
(Reply) (Parent) (Link)
Āksts[info]scaramouche on October 14th, 2015 - 01:14 pm
Ja `pasniegt` nozīmē `iekalt`, tad diezin vai, bet, ja literātei, kas sevi ir pierādījusi, šķiet, ka ir vērts tam veltīt īsu analīzi, tad pilnīgi noteikti.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on October 14th, 2015 - 01:51 pm
Manuprāt, jebkuram lit. skolotājam būtu jābūt spējīgam patstāvīgi izdomāt, ko vēl bez obligātā minimuma varētu mācīt. Nedomāju, ka viņam jābūt sevi kaut kā īpaši pierādījušam, galu galā, ne jau visi skolotāji ir dzejnieki/prozisti/lugu autori/lit.zinātnieki.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Āksts[info]scaramouche on October 14th, 2015 - 02:09 pm
Piekrītu pilnībā. Bet, salīdzinot skolotāju parasto ar skolotāju nopelniem bagāto, otrajam joprojām ir lielāka autoritāte.

Ja skandāls būtu noticis čuhņas pagasta sākumskolā, un vienīgie gadi, ko skolotāja būtu pavadījusi ārpus ciema, būtu tikai studiju gadi, tad arguments būtu joprojām derīgs, bet vājāks.

Un jā, apzinos, ka čuhņas sākumskolā kas tāds būtu neiedomājams šobrīd.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on October 14th, 2015 - 02:18 pm
Jautājums, kā mēs definējam čuhņu. Man ir aizdomas, ka čuhņā (?), no kuras es nāku (gan ne sākumsskolā) vairākas lit. skolotājas simts gadus liek lasīt bērniem "uz kraujas rudzu laukā", jaunāko dzeju un citas netikumības. Zinot, ka tādas skolotājas man blakus ir, vienmēr jutu baltu skaudību, jo manas lit. stundas lielākoties bija gaužām garlaicīgas.

Savukārt, par to "nopelniem bagātais" arī nevar zināt, pieļauju, ka Ratinīka ar saviem "nopelniem", iespējams, sen visas saskaņcentrīgās direktoes ir izbesījusi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
Āksts[info]scaramouche on October 14th, 2015 - 03:11 pm
Em, nu jā. Stāsts jau par to, ka skolotāji arī ir dažādi, un gribēju izcelt to, ka kaut kādi publiski nopelni ir vairāk nekā nekādi. `Čuhņu` drīkst uztvert vienkārši kā izteiksmes līdzekli.
(Reply) (Parent) (Link)