Tikumības debates sakarā es redzu problēmu arī "tikumības pretinieku" pozīcijā, proti, tā ir diezgan agresīva "jūs, stulbeņi, neko nezināt par modernismu un postmodernismu, haha, stulbeņi" bez plašākiem paskaidrojumiem, komentāriem, piemēriem un vispār diskusijas par to, kādas tad īsti ir mākslas un morāles attiecības, jo es absolūti nepiekrītu viedoklim, ka starp tām nekādu attiecību nav, mākslai vienkārši nav nekāda pienākuma kādu mācīt vai iemiesot kaut kādas "pareizās vērtības". Es domāju, ka ar šo drusciņ vīzdegunīgo pozīciju mēs varam zaudēt tos cilvēkus, kuri vispār par mākslu, postmodernismu vai kaut kādiem dzejoļiem un filmām nedz interesēja, nedz viņus tie uztrauc, bet kuri dzīvot totalitārā režīmā gluži negribētu, un viņi varbūt pat būtu pārliecināmi, ka šis viss tieši uz to ved, ja viņiem paskaidrotu, un tieši tādi cilvēki mierīgi var uzķerties Jūlijas runām, jo viņa taču atstāj jauka un vienkārša cilvēka iespaidu, un viņai taču pašai ir četri bērni, un, ak, ak. (es zinu, ka šis arī izklausās augstprātīgi, bet 1) es nemaz nemēģinu izlikties par labāku cilvēku, nekā es esmu, 2) ir pietiekami daudz cilvēku, kuri tiešām īsti ne par ko neinteresējas.
Tomēr es ļoti labi saprotu, kāpēc var nebūt ne spēka, ne vēlēšanās izvērst plašākas diskusijas mākslas un morāles attiecību kontekstā: ir taču skaidrs, ka visi tie cilvēki, kas šo ierosina, nospļaujas uz mākslu un morāli, viņi zina, ko viņi grib, un viņi to pagaidām visai veiksmīgi panāk bez sakarīgiem argumentiem, bet, gan lietojot saukļus un demogoģiju, un ar viņiem diskutēt, cerot, ka tu uzvarēsi, jo tev ir spēcīgāki argumenti, nav vērts. Izlasot tādu Rībenas rakstu, vienkārši pārņem niknums un bezjēgas sajūta.
Un vēl jau jautājums par robežu, kur situācija kļūst pietiekami nopietna, lai diskutēšnai vairs īsti nebūtu vietas. Jo nu, nez, ja Krievija mēģinātu okupēt Latviju, diez vai mēs Putinam prasītu, kā viņš šo rīcību var paamtot no morāles viedokļa, un tāpat neizvērstu balsojumu tv ar "atbalstāt"/"neatbalstāt" atbilžu variantiem.
Jautājums tikai, ko te īsti varētu/vajadzētu darīt.
Tomēr es ļoti labi saprotu, kāpēc var nebūt ne spēka, ne vēlēšanās izvērst plašākas diskusijas mākslas un morāles attiecību kontekstā: ir taču skaidrs, ka visi tie cilvēki, kas šo ierosina, nospļaujas uz mākslu un morāli, viņi zina, ko viņi grib, un viņi to pagaidām visai veiksmīgi panāk bez sakarīgiem argumentiem, bet, gan lietojot saukļus un demogoģiju, un ar viņiem diskutēt, cerot, ka tu uzvarēsi, jo tev ir spēcīgāki argumenti, nav vērts. Izlasot tādu Rībenas rakstu, vienkārši pārņem niknums un bezjēgas sajūta.
Un vēl jau jautājums par robežu, kur situācija kļūst pietiekami nopietna, lai diskutēšnai vairs īsti nebūtu vietas. Jo nu, nez, ja Krievija mēģinātu okupēt Latviju, diez vai mēs Putinam prasītu, kā viņš šo rīcību var paamtot no morāles viedokļa, un tāpat neizvērstu balsojumu tv ar "atbalstāt"/"neatbalstāt" atbilžu variantiem.
Jautājums tikai, ko te īsti varētu/vajadzētu darīt.
20 comments | Leave a comment
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}