Šķiet, postmodernisms to nevis noliedz, bet uzskata, ka mākslasdarba vērtību "izšķir viss teksts, ievietots daudz plašākā kontekstā, kādu noteikti nesniedz morāles jaukšana ar estētiku"(c).
Tas nenozīmē (pat postmodernisma ietvaros), ka morāles vispār nav, bet gan, ka tā var būt meklējama dziļāk - piem. Krivades dzejoli var interpretēt kā empātiju pret sociālo slāni, kura leksika tiek lietota, jo īpaši, ja teksts ievietots Kalna sprediķa struktūrā (var būt arī citas ar ētiku vai morāli saistītas interpretācijas). Vai arī Pussy Riot it kā zaimojošā lēkāšana pa altāri kā vēršanās pret baznīcas liekulību, tās sadarbošanos ar varu.