|
Vai uz speciālās pankūku pannas pankūkas tiešām izdodas kaut kā īpaši labāk nekā uz parastās?
(Fissmann ir atlaides) |
|
Dažreiz - ļoti, ļoti reti, bet tomēr - es ieraugu kaut kādu jocīgu formu un par to domāju. Bērnībā, pusaudža gados tas bija nesalīdzināmi biežāk, bet šad tad arī tagad.
Mums vannas istabā ir kapitālais remonts. Nevis tā ka - o, kapitāli! bet tā, ka ārprāts, nekas nevar palikt tur, kur bija. Norautas visas flīzes, apmetumi, izurbts viss betons no grīdas utt. Es skatos uz kaut kādu iedobi gāzbetonā un domāju - tā ir šeit jau no brīža, kad cēla māju. No brīža, kad izlēja šo gāzbetona bloku. Pirms tam tādas nebija, un, ja to nourbs vai nozāģēs, vairs tādas nebūs. Un nekur, nekad, nevienu visā pasaulē neinteresē kaut kāda iedobe kaut kādas svešas mājas izķidātajā vannas istabā. To aizšpaktelēs, apflīzēs, apdarinās, un tā tur paliks, līdz māja sabruks vai kāds vēl kādreiz izdomās taisīt Kapitālo Remontu. Tai iedobei nav ne apziņas, ne domu, ne jūtu, bet es par to iedomājos šīs dažas dienas, kamēr tā nav apdarināta. Sēžot uz poda. Pat bez jebkādas pareidolijas, vienkārši kā uz bedrīti betonā.
Vai, teiksim, sadīgusi zīle. Nekādu cerību augt, nonāks kompostā, sapūs, baros manus gurķus vai ko citu. Bet auga tāda zīlīte kokā, piebrieda, sabrūnēja, nokrita. Pazaudēja micīti, sāka augt, dzīt asnu, pārplēsa čaulu, izspieda saknīti. Nu un nonāca kompostā, un nevienam par to galva nesāp un nav daļas.
Nu jā, bet pārējā laikā man par to visu ne silts, ne auksts, eita visas pasaules plaisas, zīles un sabrauktās sliekas pašas uz savām viņsaulēm vai kas nu jums tur kuram ir. |
|
nomainīju pulkstenim bateriju, ieraudzīju pakalpojumu 'uztaisīt apavus lielākus' un aizdomājos. kāds ir šo mēģinājis darīt? esmu drusciņ skeptiska |
|
ieraudzīju reklāmu semināram par putnkopību un tagad man atkal ļoti gribas vistas. es zinu, ka mani lasa arī citi entuziasti, daži pat ar putniem, nevis tikai sapni, šeit links pasākumam:
https://vicinfo.lv/wp-content/uploads/2024/04/PDFVebinaru-cikls-putnkopiba-maijs_junijs-2.pdf
man liekas, ka nav dārgi un forši, ka var noklausīties arī tikai vienu ja gribas |
|
"Social media is not made to inform people. It is designed to capture consumer attention for the sake of advertisers.
With slight variations, that’s the business model of all platforms." |
|
Vakariņas. Vīrs paskatās uz mani un saka: “Es varētu teikt, ka mana sieva ļoti daudz sver. Tad man prasītu, vai viņa ir milzīga un resna, un es teiktu, ka nē, maziņa, bet ar svariņiem, un visu sver.” |
|
Nokāvu pēdējo ķirbi. Noimprovizēju uz "pastēti". Labs, katrā ziņā pēc pērnā ķirbja negaršo nemaz.
Bija takš tai muižas virtuvē gudrinieki. |
|
Nupat konstatēju, ka Billie Eilish "happier than ever" beigas man totāli asociējas ar Radiohead "karma police" beigām un attiecīgi es intuitīvi gaidu, ka pēc tam skanēs "fitter happier" & that makes me happier than ever |
|
how do u know when u are loved? |
|
love is a very safe space |
|
Karstumizturīgais silikons ir pilnīga maģija. Visas šitās mīkstās cepamformas. Man ir arī silikona paklājiņš, uz kura likt karsto pannu. Tas vēl joprojām raisa dīvainas sajūtas, prāts zīmē bildi, kur tas plastmasīgā paskata paklājiņš smirdīgi kūpēdams apčokurojas ap pannas perimetru.
Šādu disonansi man vēl izraisīja pannas skrāpēšana ar metāla lāpstiņu, kad pārgāju uz čuguna pannu. |
|
Jo zobens nonēsā savu apvalku,
Un dvēsele izdeldē krūtis
Un sirdij jāapstājas, lai elpotu
----------------------------------------
So, we'll go no more a roving
So late into the night,
Though the heart be still as loving,
And the moon be still as bright.
For the sword outwears its sheath,
And the soul wears out the breast,
And the heart must pause to breathe,
And love itself have rest.
Though the night was made for loving,
And the day returns too soon,
Yet we'll go no more a roving
By the light of the moon.
/Lord ByronMūzika: Evgeny Grinko - Jane Maryam |
|
ak dievi, bet tās cenas, tās cenas!
|
|
Kā tam gliemezītim iet sīpolloku kastē, vai viņš neapēdīs manas izdīgušās paprikas?
es nevainīgi pajautāju un tad noskaidrojās, ka ar ciklamenu kopā nopirktais gliemezis gribēts apskatīt bez čaulas un pēc tam noskalots podā jo beigts un aizbraucis uz Daugavu
|
| : vizuālās pārvērtības | 21. Apr 2024 @ 08:56 |
|---|
|
gaiši, gaiši pelēks lamināts un istaba izskatās kā no citas mājas. sienas, griesti, viss saskan, bet koka durvis un durvju rāmis ir izteikti siltā tonī un nepieskaņojas. durvis mainīt negribētos - glītas un pamatīgas.
nez vai varētu nolakot vai nokrāsot ar kaut ko, lai mainītu toni?
es parasti esmu redzējusi ar nepiemērotām krāsām krāsotu koku, kas pēc tam nekad neizskatās labi, tas izskatās tikai nokrāsots, bet jābūt taču arī labajiem piemēriem?
|
|
"/.../ bet tādēļ jau nesastingst rensteles." |
|
Ar mani šodien uz ielas vēlējās iepazīties vīrietis vārdā Aleksejs. Prikoļna vigļiģiš. Pēc manas atbildes pārgāja uz latviešu valodu un teica, ka visiem tā esot jāzina. Tam es nevarēju nepiekrist. Aleksejam šodien bija bēda, ka izpircis savu telefonu no lombarda, bet nevarot atcerēties pin kodu. Es viņu mierināju, ka gan jau atcerēsies. Divus krustojumus vēlāk, noskaidrojis manu attiecību statusu, draudzīgi atvadījās. |
|
Kopš seriki ir izrādījies veiksmes stāsts, tajos diezgan bieži parādās aktrises, kuras bija jaunas un ļoti slavenas deviņdesmitajos.
Kaut kad redzēju drāmu ar Nikolu Kidmenu, uj universums, biju nemierīga vairākas dienas, nubļa kā var viena sieviete ŠItā izskatīties. Nejau, ka man būtu žēl, bet auč, Nikola, kur tu to latiņu esi uzbīdījusi priekš parastiem mirstīgajiem.
Tad interneta ārēs uzbridu (godīgi, nemeklēju, pavisam nejauši) foto "no dzīves", viss normāli, normāla sieviete. Es nez, ko tie mākslinieki ar viņas seju izveic priekš kamerām, Džūlija Lamberte kvēlotu skaudībā. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}