|
Nov. 10th, 2026|12:23 am |
"Kur tev sāp?
Māte satvēra viņa roku un uzlika sev uz sirds.
Kur? Es neko nejūtu.
Te var just labāk, viņa teica, uzlikdama vienu sīko pirkstiņu uz delnas dzīslas.
Tās ir tavas asinis. Vai tev tur sāp?
Nē, sāpes ir sirdī, tur tu tās nejuti.
Bet tēvs noteikti sajutīs. Tēvs bija dižs hakīms. Viņš var izdziedināt visus.
Nē. Tu neko nejuti tāpēc, ka dažreiz mums ir tādas sāpes, kas pieder tikai mums un nevienam citam.
Viņš sāka raudāt un māte paliecās uz priekšu un noskūpstīja viņa acis.
Nevajag. Ir jau labi."
/ Edvards Vitmors, Sīnāja gobelēns |
|