dicussion
« previous entry | next entry »
Dec. 10th, 2008 | 02:09 pm
Vēl viens moments, kas jāatceras ekonomiskās krīzes apstākļos, ir privāto uzņēmēju čakarēšanās ar nodokļiem, sākot ar algām aploksnēs, beidzot ar PVN mahinācijām. Ja salīdzinām divus darbiniekus - vienu no privātā sektora, otru no valsts iestādes -, tad jāuzdod jautājums: kādēļ pastāv tāda nevienlīdzība - viens cilvēks var atļauties nemaksāt, otram vienkārši nav izvēles. Privātie teiks: bet valsts čakarē uzņēmējus un šajā valstī nav iespējams normāli nodarboties ar biznesu un maksāt visus nodokļus, turklāt valsts pārvalde ir uzpūsta un tajā saimnieko pilnīgi idioti, kuri saņem neadekvātas algas par papīra stumdīšanu! Valsts sektors teiks: bet kāpēc man ir jāmaksā par tiem privātajiem mahinatoriem, kuri atļaujas uzdirst likumam? Lai tie privātie beidzot iemācās rentablu biznesu bīdīt ar pievienoto vērtību un ilgtermiņa vīziju, nevis braukāt ar krutākajiem bemberiem! Tam visam pa vidu ir kaut kāds sociālais absurds par atalgojuma nevienlīdzību starp dažādām profesijām (medmāsa, konsultants, skolotājs, bankas darbinieks, šoferis, Ministru prezidents etc.) un atbildības līmeņiem, kuru neesamību patiesībā varētu pierādīt jebkurš.
Tomēr gribas saprast visas šīs situācijas cēloni - kurš ir vainīgs pie tā, ka naudas budžetā nav - tie, kas nemaksā nodokļus, vai tie, kas tērē nodokļu naudu? Tālāk varam parunāt, kāpēc ir izveidojušās šīs savstarpējās attieksmes - kāpēc privātie nevar ciest valsts pārvaldi (jo tie sūda birokrāti neko no dzīves nerubī?!) un vai valsts pārvalde patiešām ir neefektīva un nedarbojas uzņēmēju un visas valsts attīstības interesēs (jo tie sūda mahinatori ir stulbi un nodarbojas ar nevajadzīgām lietām?!).
Tomēr gribas saprast visas šīs situācijas cēloni - kurš ir vainīgs pie tā, ka naudas budžetā nav - tie, kas nemaksā nodokļus, vai tie, kas tērē nodokļu naudu? Tālāk varam parunāt, kāpēc ir izveidojušās šīs savstarpējās attieksmes - kāpēc privātie nevar ciest valsts pārvaldi (jo tie sūda birokrāti neko no dzīves nerubī?!) un vai valsts pārvalde patiešām ir neefektīva un nedarbojas uzņēmēju un visas valsts attīstības interesēs (jo tie sūda mahinatori ir stulbi un nodarbojas ar nevajadzīgām lietām?!).
(no subject)
from: degeneralis
date: Dec. 10th, 2008 - 02:50 pm
Link
Reply | Thread
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 03:04 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: degeneralis
date: Dec. 10th, 2008 - 03:07 pm
Link
Reply | Parent
(no subject)
from: watt
date: Dec. 10th, 2008 - 03:16 pm
Link
tu jau laikam domā, ka ja privāto uzņēmēju nebūtu (tātad, nebūtu kas izvairās no nodokļu nomaksas), tad viss būtu nenormāli kruta. piemēram, ja pēkšņi izrādītos, ka visi iedzīvotāji strādā policijā, un godīgi maksātu IIN, PVN, SOC un citus nodokļus.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 03:26 pm
Link
privātie ir vajadzīgi, bet ne jau kurš katrs var nodarboties ar biznesu tāpēc, ka viņam ienāk prātā. tirgus mums ir tāds, kāds viņš ir, tādēļ ne visi tajā var izdzīvot. neuzskatu, ka nookļu nemaksāšana ir normāla izdzīvošanas recepte. biznesam ir jābūt pelnītspējīgam, turklāt mums ir pietiekoši daudz t.s. uzņēmēju, kas no ekonomikas un vadības diez ko daudz nerubī.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: watt
date: Dec. 10th, 2008 - 03:31 pm
Link
ja paskatās attīstīto valstu IKP struktūru, vislielāko devumu sniedz tieši mazie uzņēmēji.
bet pie mums, kad lai uzņēmums būtu pelnītspējīgs, tam jāliek 50-100% marža vai vairāk - ekonomika stagnēs un stagnēs.
Reply | Parent
(no subject)
from: king
date: Dec. 10th, 2008 - 04:56 pm
Link
man šķiet, ka uzņēmeja definīcija ir, ka tas ir cilvēks, kurš uzņemas risku veidot biznesu, lai iegūtu no tā peļņu. neesmu sastapies ar jelkādu kritēriju kopumu, kas parādītu cilvēka spējas būt vai nebūt par uzņēmēju. visu izšķir spēja nopelnīt ar sevis īstenoto biznesa modeli, kur nodokļu optimizācija (nevis apzināta izvairīšanās un likuma pārkāpšana) var būt daļa no tā.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 05:00 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: king
date: Dec. 10th, 2008 - 05:08 pm
Link
es esmu par to, ka nodokļi ir jāmaksā un pie reizes ir jābūt aktīvai pilsoniskajai dalībai un nostājai sadarbībā ar valsts iestādēm. redzot vai saskaroties ar nelikumībām vai neloģismiem, būtu šīs lietas jācenšas risināt nevis atstāt novārtā vai pat atbalstīt. bet nu problēmas sākas tad, kad kādai no pusēm subjektīvu iemeslu dēļ nav vēlmes ko risināt, bet ir vēlme iet vieglāko ceļu - uzņēmējam iedot kukuli nekā meklēt godīgus pasūtījumus; valsts sektoram turpināt birokrātiju un neko nemainīt, baidoties no rājiena no augstākām aprindām tā vietā, lai optimizētu procesus un padarītu citiem dzīvi vieglāku, utt.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 05:13 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: king
date: Dec. 10th, 2008 - 05:14 pm
Link
Reply | Parent
(no subject)
from: starro
date: Dec. 10th, 2008 - 03:02 pm
Link
Reply | Thread
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 03:05 pm
Link
Reply | Parent
(no subject)
from: drako
date: Dec. 10th, 2008 - 03:26 pm
Link
Kamēr kāds tiek sveikā ar nodokļu nemaksāšanu, tikmēr viņš ir izdevīgākās pozīcijās, nekā tas, kurš maksā.
Nezinu vai tur pie vainas likumdošana vai korumpēti ierēdņi, bet kaut kādi apstākļi ļauj vienai noteiktai uzņēmēju daļai strādāt apejot nodokļus.
Runājot par ierēdņiem, tad tur savukārt ir tā, ka nospiedošais vairākums ir cilvēku, kas nekad privātajā biznesā nav darbojušies. Līdz ar to viņiem pat ir pilnīgi cita domāšana.
Vienkāršiem vārdiem izsakoties - ierēdnim jāmāk nevis labi strādāt, bet labi rakstīt atskaites. Pareizāk sakot atskaites kā reiz ir tas atskaites punkts, pēc kura tiek novērtēts ierēdņa darbs.
Jo pēc viena ierēdņa atskaitēm nākošais ierēdnis taisa jau citas atskaites, un pēc galējām atskaitēm vai plāniem tiek dalīts tālākais budžets, un no tirgus ekonomikas skatu punkta - iedalītais budžets ir iestādes "peļņa".
Pie tam šai iestādes peļņai ir ļoti īpatnējas īpašības proti: reālus uzkrājumus ir iespējams izveidot tikai viena gada apjomā - beidzoties finanšu gadam visi "uzkrājumi" tiek iestādei atņemti, tapēc bieži vien ir paradokss, kad visu gadu līdzekļi tiek taupīti, jo ir skaidrs, ka viņu ir daudz, bet gada beigās viņi tiek momentāli izgrūsti ārā uz steigu sarīkotos konkursos, jo savādāk tā nauda iestādei zūd.
Tas viss rada diezgan ačigārnu monetāro politiku budžeta iestādēs, kas nav īpaši labvēlīga idejai par līdzekļu taupību.
Un agas šinī gadījumā ir sīkums, manuprāt.
Piemēram, ja iestāde var iegalvot kādai aukstākstāvošai institūcijai, ka viņai vajag katru gadu pirkt jaunus datorus, tad viņa arī saņems katru gadu finansējumu pilnīgai datorparka atjaunošanai un neviens tur neko nepadarīs.
Vienīgais risinājums ir deleģēt pēc iespējas vairāk dažādas funkcijas privātajam sektoram un vienreizējus pirkuma un pakalpojuma līgumus nomainīt uz īres vai pakalpojuma abonēšanas līgumiem.
Reply | Thread
(no subject)
from: drako
date: Dec. 10th, 2008 - 03:34 pm
Link
Tapēc lai saglabātu konkurētspēju (īpaši jau vājākie) ir spiesti pēc iespējas vairāk šmaukties ar tiem nodokļiem lai būtu līdzīgās pozīcijās ar citiem, tādiem pašiem.
Reply | Parent
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 03:35 pm
Link
vienīgi piebilde par pēdējo: publiskie iepirkumi jau tā sevī ietver ļoti daudz riskus, jo pat pie esošajiem likuma ietvariem, līgumi tiek slēgti ar 'savējiem'. tā teikt - roka roku baro! ar neatkarību un lietderību tādā mizlīgā aparātā ir grūti tikt galā. atskaites savukārt ir kontroles mehānisms, kuram ir jābūt, tikai - vai tas šobrīd ir pietiekoši efektīvs?!
šeit pat sanāk, ka valsts ar saviem (nereti - bezjēdzīgajiem) pasūtījumiem uztur atsevišķus uzņēmējus. kurš ir labāks saimnieks - pirvātais vai publiskais - grūti spriest. manuprāt, nav viennozīmīgas atbildes.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: drako
date: Dec. 10th, 2008 - 03:46 pm
Link
Es nezinu, kā civilajā sfērā, bet militārajā sfērā bieži vien ir tā, ka aptuveni tiek tie pasūtījumi sadalīti pa visiem lielākajiem ražodājiem.
Viņiem iespējams šinī sakarā ir sava specifiska likumdošana, vai kaut kas tamlīdzīgs.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: so_damn_insane
date: Dec. 10th, 2008 - 03:55 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: drako
date: Dec. 10th, 2008 - 04:10 pm
Link
Viņi tikai to dara kaut kā izsmalcinātāk :D
Reply | Parent
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 03:58 pm
Link
Reply | Parent
(no subject)
from: watt
date: Dec. 10th, 2008 - 03:56 pm
Link
The SME share of GDP follows a similar trend increasing from
15.56% of GDP in the low-income countries to 51.45% in the high-income countries.
Therefore, an increase in SME sector’s contribution to employment is accompanied by an increase in its share of GDP as well.
http://papers.ssrn.com/sol3/papers.c
Reply | Thread
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 04:06 pm
Link
Reply | Parent
(no subject)
from: zvirbuleens
date: Dec. 10th, 2008 - 04:23 pm
Link
Es jau domāju, ka tā ir t.s. "tirgus ekonomikai" un "brīvajai iniciatīvai" raksturīga neizbēgama īpašība, bet tā , iespējams, mazinās tad, kad uzņēmēji un ierēdņi sāk vairāk rīkoties pretēji savām īstermiņa interesēm. Nu, kad savas īstermiņa intereses jau daudzi ir apmierinājuši ;)
MVU dinamika arī par to liecina.
Reply | Thread
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 04:42 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: king
date: Dec. 10th, 2008 - 05:00 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: pata
date: Dec. 10th, 2008 - 05:03 pm
Link
par risku - point taken!
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: king
date: Dec. 10th, 2008 - 05:16 pm
Link
Reply | Parent