Dienas prieciņi

Es varbūt tagad izpildos kā trīspadsmitgadīga meitenīte, bet tas, ko šorīt uzzināju, neizskaidrojami aplaimo:
.
This may keep me going for weeks, even if it's stupid and unreasonable.

Mana šīsdienas sūtība bija vest Ed. uz šo konceru. Un vairāk neko es nepaspēju.
Bet koncerts bija garš - 3 stundas, un pirmajā daļā Ed. aizmiga un man arī ļoti nāca miegs, pilnīgi žēl, ka gulēt publiskā vietā ir pret maniem principiem.
Otrā daļa, savukārt, nebija tik miegaina, bet visi mums apkārtsēdošie pēc katras dziesmas beigām skaitīja, cik vēl palikušas. Kad pēdējā dziesma izskanēja, visi metās uz izeju, pat nesagaidot, kad mākslinieki nokāps no saktuves.
M. otrā istabā svinās ar saviem draugiem, bet es gaidu, kad iekšā parādīsies trusis. Vēl nav.

Man šķiet, ka es kļūstu aizvien mierīgāka. Šoreiz es nepavisam nebiju to tekstu mācījusies no galvas, ne reizi nebiju mēģinājusi kaut ko pateikt bez lapiņas, bet tēmu pārzināju un stresa nebija. Es mierīgi klausījos pārējo prezentācijas bez drudžainas savu lapiņu pārlasīšanas, un tad, kad bija jārunā, es spēju piebilst pat tādas lietas, ko nemaz nebiju plānojusi teikt. Es gan nevaru spriest, cik saprotami man sanāca. Bet bija jauki, vienīgā nelaime, kā lai iemācās savaldīties un nesmieties, pat ja ir smieklīgi, vai vismaz smieties un spēt normāli un cienījami parunāt?

Super, es pabeidzu. Ir pilnībā gaišs.

Esmu malacīts - vakar līdz diviem gatavoju zefīriņus, bet šodien cēlos pusastoņos, lai gatavotu pavlovu. Izskatās smuki un stāv arī normāli, bet aizdomīgi ož pēc piedeguma.... Es cerēšu, ka tas ir pie kaimiņiem vai whatever, jo zefīriņi arī izskatās aizdomīgi. Kaut kam taču ir jāizdodas!
Uuun, atskaitot pašu procesu, agrai celšanai ir ļoti daudz patīkamu blausefektu.

no rīta pamosties vēlu
padoties radinieku spiedienam
vest Ed. izklaidēs un atrakcijās uz Alfu
vērot visus dīvaiņus maskās
vērot kā Ed. ar bumbiņu cenšas notriekt skārdenes
vērot, kā Ed. lēkā pa dažādiem pūšļiem veselu stundu
barot Ed. ar cukurvati
censties noķert satrakojušos Ed.
vest Ed. uz maķīti, lai novilcinātu laiku
atrunāt Ed. no mešanās dārza strūklakā
kopā ar Ed sēdēt mašīnā un gaidīt

mājās kopā ar visiem ēst zupu
pasaukt otru Ed., lai pasākumu vēl vairāk novilcinātu
parunāties par to, cik grūti rakstīt bakalauru
draudzīgi ēst saldējumus
atvadīties no visiem un sēdēt pie datora un neko nesaprast un negribēt.

Et c'est donc fait, voilà.

Instant eye/ear satisfacton guaranteed.

Skatīties Lykke Li fotogrāfijas ir galīgi iedvesmojoši, pat ja naktī un acis sāp.

Vispār man šausmonīgi ļoti patīk lietus un tā skaņa, tāpēc likt man izvēlēties starp jā velosipēdiem un jā lietainām dienām, ir nekrietni.

1954 - ASV zinātnieki izsaka hipotēzi par saistību starp saslimšanu ar vēzi un smēķēšanu
1966 - ASV farmakologi vairs neražo medikamentus uz LSD bāzes, LSD tiek pasludināta par aizliegtu narkotiku

Ok, es padevos masu psihozei un arī priecājos par kāzām, bet svinēt kāda nāvi gan ir pilnīgi un galīgi slimi. Turklāt es viņu vietā tik viegli tam nenoticētu.

Šodien pie mums atkal ciemojās Edgars - lai izvēdinātu galvu un uz brīdi aizmirstu savu bakalauru (palikušas tikai 20 dienas, bet trūkst informācijas, par ko rakstīt, turklāt vadītāja ir galīga maita). Un šodien arī ir pasaules čempionāts hokejā, spēle starp Čehiju un Latviju. Es mēģināju iebraukt, bet es vienkārši neredzu ripu, laikam bezcerīgs gadījums.
Uz Valpurģu nakti arī nedošos. Ne LKA, ne zviedru pasākumu.

Kad es 14. aprīlī, tātad pirms pusmēneša nopirku iPod, tad es visai drīz uz to apvainojos, jo tas mani pilnībā neatzina un ar datoru arī atsacījās komunicēt. Protams, abidna, lai nebūtu uz viņu jāskatās, aizmetu aiz monitora līdz labākiem laikiem, vismaz garastāvokli nebojās.
Šodien es par viņu atkal atcerējos un, pēc nelielas ekzaminācijas, atklāju ka mūsu nesaprašanās pamatā bija mana neprasme līdz galam iesparaust lādētāju. Fail.

Šodienas masu psihoze - trios Latvijas kanālos rāda kāzu tiešraidi, how sick is that? Bet es noskatījos vakara mazo speciālizlaidumu ar svarīgākajiem brīžiem - bija jauki, tur bija visādi smieklīgi tērpi, es dzirdēju karaliskās balsis un redzēju laulību tradīcijas, vispār viņi bija gana jauki un pieticīgi.

Mana diena, savukārt, aprobežojās ar klaviernodarbību PPMF, iespējams, pēdējo reizi. Katrā ziņā nākamreiz mēs atkal tiksimies pie manis. Un es centos izvēlēties telefonu, a very painful procedure.

Ak, dievs, kā es nespēju sevi piespiest noticēt, ka rīt jāatgriežas ierastajā rutīnā!

Man ļoti patīk braukt. Vienkārši sēdēt mašīnā, vilcienā, autobusā vai kur un priecāties, garlaikoties, gulēt, ēst. Un man vienmēr ir nedaudz žēl, kad brauciens beidzies, pat ja es gaidīju galamērķi.
Transsibīrijas ekspresis ir atbilde.

Mūsu divu dienu piedzīvojums.
Mēs darījām visu ko parasti - krāsojām ābeles, vilkām zarus, tusējām ar kaķiem, es kārtējo reizi nesekmīgi mācījos profesionāli cirst malku un nošķirtais paipals ļoti smukā balsī klaigāja. Lauki ir lauki, tur vienmēr ir forši. Mēs devāmies arī uz Ludzu, tikai lai pabrauktu mašīnā, un naktī kopīgi skatījāmies Montieri un...
kāda gan nozīme, bija vienkārši lieliski.

Es mājās nākot ar apbrīnojamu veiklību paslīdēju uz pakāpiena un pret velosipēdu sasitu lūpu. Tagad tā, par spīti ledum, ir patīkami uzpampusi piešķirot manam izskatam vairāk asuma. Rīt būšot vēl labāk, es ceru, ka rīt sūdzēties nesāks arī zobi.
Ja reiz sūdzos, tad šis pats velosipēds pēdējā laikā ir iedomājies, ka ir circenis un čīkst visu laiku. Nav ne jausmas, ko lai ar to iesāk, pagājušoreiz tehniskā apkope neko labu nedeva.

Tik bēdīgi, es pat nepamanīju, ka tik drīz jau pienāca pēdējā nodarbība. Man pietrūks. Šodien mums bija īstais zviedrs, kas ar mums runājās, atbildēja uz jautājumiem, atdarināja akcentus un vispār prata 14 valodas. "Varför" es jautāju, un "kāpēc ne" viņš atjautāja. Pieņemsim. Es gan negribu 14 valodas, es gribu zviedru valodu.
Man patika tā vieta. Viņi darīja tik daudzas jaukas papildlietas, ka manu mīksto sirdi uzreiz uzpirka - pat pie diploma bija pievienots šokolādes batoniņš, bet skolotāja mums dāvināja Pūka grāmatiņas.

Mēs šodien satikām īstu zviedru! Un mums deva jaunākās zviedru avīzes, vēl aizvien nesaprotu, kāpēc viņi tik labi un uzņemas šos ekstra izdevumus.