Dienas prieciņi

Tik bēdīgi, es pat nepamanīju, ka tik drīz jau pienāca pēdējā nodarbība. Man pietrūks. Šodien mums bija īstais zviedrs, kas ar mums runājās, atbildēja uz jautājumiem, atdarināja akcentus un vispār prata 14 valodas. "Varför" es jautāju, un "kāpēc ne" viņš atjautāja. Pieņemsim. Es gan negribu 14 valodas, es gribu zviedru valodu.
Man patika tā vieta. Viņi darīja tik daudzas jaukas papildlietas, ka manu mīksto sirdi uzreiz uzpirka - pat pie diploma bija pievienots šokolādes batoniņš, bet skolotāja mums dāvināja Pūka grāmatiņas.

Mēs šodien satikām īstu zviedru! Un mums deva jaunākās zviedru avīzes, vēl aizvien nesaprotu, kāpēc viņi tik labi un uzņemas šos ekstra izdevumus.

Fū, fū, fū, cik daudz kas jādara un cik ļoti visā, kas jādara mana interese vienādojas ar nulli. Un man šonakt miegs acīmredzami nespīd.
Bet nākot no zviedru valodas (cik gudri, ka es uz to tiešām aizgāju, vai ne?), man bij aprieks noiet gar ccf un paskatīties, kā viņi arī mokās.

Jā, today is the day, man bija pirmā zviedru valodas nodarbība. Biju jau aizmirsusi, cik stulba sajūta ir būt vienam un maziņam pret lielu un nesaprotamu valodu. Bet skolotāja ir ļoti jauka un mūsu ir gandrīz vai daudz - 7, turklāt ir neticami līdzīgs dzimumu sadalījums - 3:4. Turklāt es totāli esmu visjaunākā! Un man patīk tā vieta, tur var gatavot tēju ar cepumiņiem, cik vien ir spēka. Tagad man tikai jāiefiltrējas grupas draudzīgajā sastāvā, ak, ko lai dara, es nebiju skolā tajā dienā, kad mācīja kā būt interesantam un foršam cilvēkam.