Dienas prieciņi

Man kaut kā salikās, ka jānoklausās viss albums no A līdz Z.
Bāc, cik tomēr kruta mūzika, tās bungas pie In Bloom. Ah!
Mūzika ir kaut kas maģisks.

Es tikai nupat sapratu, ka visu laiku esmu šo dziesmu dziedājusi nepareizi -
Love of my life, you can't be
You've broken my heart
And now you leave me
Love of my life, can't you see?

Patiesībā, tur jābūt
Love of my life, you've hurt me

Dziesma ir par piedošanu, bet tajā atradu principus un nepiedošanu. Jā, es.

ir mūzika, ko klausoties es varu raudāt. Bet varbūt tas tikai tāds brīdis.

Eh, man tiešām drīz būs burnouts. Nē, nu labi, es nestrādāju ar tik pašpārliecinošu atdevi, bet iekšējie resursi gan tiek nekrietni smelti. Pat ja dienā būtu divreiz vairāk stundu, man nepietiktu! Varbūt tāds ir tas 21, kas tuvojas?

Bet teātrī bija viena laba lieta - aizliek kreiso roku aiz mukuras, bet ar labo roku jācenšas pieskarties duelanta kreisajai plaukstai. To dara kapoeiriski, un varbūt sanāk kas foršs.
P.S. Mūzika, lai vai kāda, bet atbilst manai asinsgrupai, var pārliet.

Ārprāts, esmu mazs ņerkstulis, bet man paliek sevis tik ļoti žēl, kad paskatos savā kalendārā - tas ir tukšs. Nu labi, es jau nekad tur neko nepierakstu, bet vēl tikai pirms nedēļas es biju tik ļoti ļoti aizņemta, ka pierakstīju gan - jādodas uz emmausu, jādodas uz pastu, jārīko sev ekskursija, jāgatavojas nodot istabu… Es gribu atpakaļ to laiku, gribu dzīvot in limbo tajā nedēļā, jo tā man patika pilnīgi un līdz galam, tajā es vēl dzīvoju, tajā es pat biju laimīga. Jā, otrs ir svarīgs. Tagad es ne vēlos, ne arī rodu iemeslu pamest istabu.
Tagad man nav nekā, bet hei, es tikko vismaz atklāju mūziku.

Ludovico Einaudi – Fly

As I'm sitting here, doing nothing but ageing,
Still, my guitar gently weeps.

Savādi, esmu tik daudz viņus klausījusies, bet nebiju dzirdējusi versiju ar šīm rindiņām.
Bet, par to runājot, tas ir pats labākais ko vien var sev izdarīt - ierakstīt mp3 neko citu, kā vien visas visas viņu dziesmas un dzīvot ar šo mūziku.
Es priecājos, ka ar mani tas ir noticis.

Last.fm par vienu no maniem kaimiņiem kļuvis radio101. Neteiktu, ka 100% glaimojoši.

Long ago
And oh so far away
I fell in love with you
Just before the second shot.

Tous les garçons et les filles de mon âge [et même sous, j'oserais dire]
Se promènent dans la rue deux par deux

Oui mais moi, je vais seule, car personne ne m'aime

* Man šķiet, es iemācījos jaunu vārdu - turnikets;
* Last.fm es noklausījos 10 tūkstošo dziesmu;
* Es katastrofāli moku acis. Nu tā pa nežēlīgo, un es neredzu izeju no šī ārprāta.

Bet ar sevi es taču varu padalīties - mana pēd.laika apsēstība ir Autobusa Debesīs dziesma 'Viņas soļi ir debesīs', kas, es pat nesaprotu kāpēc pie manis atnāca, bet last.fm tikmēr neko nemana, jo šī dziesma neskroblējas.

Pavisam nemanāmi, bet mūzika manā dzīvē palikusi pavisam nozīmīga. Tāpēc man ļoti ļoti nepatīk pakļaut savu mūzikas izvēli citu vērtējumam, vai vēl trakāk, parādīt kādam kaut ko foršu. Man jebkurā gadījumā būs sajūta, ka otrs nespēs veltīt gana uzmanības tam foršumam, bet vēl ticamāk - vispār nesapratīs un noniecinās, kas sāpīgi, tāpēc es ne ar vienu cenšos nedalīties. Bet varbūt es nekad neesmu satikusi īstos cilvēkus.
Mūzikai vispār, tāpat kā reliģijai, būtu jābūt katra personīgajai darīšanai, ar ko citiem neuzbāžas un ko nekritizē.
Nē, patiesībā man nepatīk rādīt vispār neko, kas man ir dārgs, es jūtos tā it kā man tas būtu jāaizsargā, nevis jāpakļauj citu vērtējumam, citādi tas zaudēs burvību.

Brīžos, kad mājās pārvelkos kā lupata, nogurusi un aizkaitināta, un vienīgā vēlēšanās ir nokrist uz paklājiņa uzreiz pēc ienākšanas mājās, justies labāk palīdz tikai pēc iespējas brutālāka mūzika. Ne jau ēšana, jo tam vajag enerģiju.
Upd. Bet tad tā mūzika sāk raustīties dēļ kaut kādiem gļukiem, un man vēl vairāk visu gribas mest pret sienu.

Kā. Es. Varēju. Aizmirst. Ka. Ir. Kaut. Kas. Tik. Laimīgs. Kā. Louis. Armstrong. ?.

Nē, tā nevarēja būt mana mūzika, tādas dziesmas ir ārpus mana uztveres loka, vienīgā, ko atpazinu, bija chivava, un tas raksturo pārējās. Tas bija kaimiņš, un es nesaprotu, kāds viņam prieks celties pus9os, lai testētu sava mūzikas atskaņotāja maksimālās iespējas. Nu labi, saprotu, mēs viņu ierobežojam vakaros, viņš cer, ka rītā neviena nebūs mājās. Bet cilvēkiem jau nekad nav labi.

Bonaparte, kas occasionally mēdz uzdziedāt franciski, bet vispār ir vācieši, ir pārāk jauki, pārāk.
Un es mīlu skaņu.

Grūti... :/
šodien 14:14xxxxx xxxxx
Šodien par maz mīlestības :/
Komentāri: 7

And I hate myself for not being able to let people go.

Funny, cik līdzīga dziesma šobrīd skan.. Vispār, es šodien atklāju brīnišķīgu parādību - ja pēc kārtas lasa dziesmu nosaukumus mp3 atskaņotājā, tie veido stāstu. They're alive, ALIVE! Stulbā.

Es gribu atklāt jaunu mūziku, ko mīlētu tik ļoti, ka nespētu sevi bez tās iztēloties.

Man liekas forši klausīties nemeinstrīma valstu populārākos mūziķus. Skaņa ir tieši tāda pati, bet vārdi... Jo viņi visi ir forši, tikai par viņiem nezin. Es vispār gribētu noklausīties visu pasaules foršo mūziku.
Ja tikai būtu kāds pro, kas man piebikstītu, un teiktu: "Tie!"

Klausīties Georges Brassens burrvīgajā rrrr ir visjaukākais, ko vien var darīt.