Dienas prieciņi

Starp citu, urā, sesija ir beigusies, palikušas tikai mazas astītes. Un vienīgais, par ko es pēdējā laikā domāju, ir mūzika. Mana mežonīgā fantāzija par mēnesnīcas sonāti uz akordeona, kā izrādās, ir piepildīta, skan tieši tik lieliski, kā es cerēju - http://bit.ly/iktcxo.
What reminds me - tik sen nav Žeņa manīts, būs jāpameklē.
Un tagad man priekšā ir kaislīga nakts kopā ar Ludvigu. Vai arī agrs rīts, mēs vienosimies.

Ak, last.fm vispār ir brīnišķīga lieta, miljons jaunu mūziku, un, izrādās, ir pat sviesta cibas biedru grupa. Ne jau nu ka no tās būtu kāda jēga, tas drīzāk simboliski.
Es drīz sabrukšu zem iegrāmatotajām klausāmajām mūziciņām, kurām nav laika.

Eu, es esmu sajūsmā - Anal Cunt, izrādās, ir tik lieliska grupa! Un albums Picnic of Love - vispār, būs ar kādu jāpadalās, diez kurš varētu būt šīs dailes cienīgs?

Pirms savas atkalpievienošanās last.fm es pat nenojautu, ka esmu tāds electronic mūzikas frīks. Atsevišķi tas vārds manī parasti izraisa paniku, apmēram kā pustraks dīdžejs, kas skrāpē plati. Ak, tumsonība.

Instant eye/ear satisfacton guaranteed.

Mani ir noķērusi šī dziesma:
http://www.youtube.com/watch?v=WhoPPnDiY5c&feature=relmfu

Un tā sieviete mani iedvesmo dejot. Funny, isn't ?

"Ziniet! Vislabāk es gribētu būt trusis. Es gribētu, lai mana pasaule beigtos ar pēdējo garšīgo pieneņu lapu. Bet kādam ir labpaticies manu truša būtību sabojāt ar vienu lieku rievu manās smadzenēs. Un tā nu es allaž iekuļos nepatikšanās, aizklīstot pārāk tālu no pļaviņas, kurā man atļauts ganīties! It kā jau mierīgi varētu pateikt nē, viss, pietiek, tepat jau ir labi un ērti. Bet tad es paskatos un pārējām trušu dvēselēm, un man ļoti gribas viņiem pastāstīt par lieliskajām meža zemenēm, kas aug tur, aizliegtajā mežmalā. Par vilkiem, lāčiem un pūcēm, un nātrēm, kas tiek cauri tavam biezajam un labi aprūpētajam kažokam.
Tā nu mēs, trušu kopiena, te dzīvojam un satraucamies par tukšo ledusskapi un basajām kājām rudenī, līdz dienai, kad Lielais Saimnieks tur, augšā, mums maigi apgriezīs sprandu un mūsu ādas izmantos jaunu pieneņu audzēšanai. Bet man, mīlīši, gribas saprast- kas ir tā nagla pakaļā, kas liek manai truša būtībai bāzt galvu katrā žoga caurumā aiz mūsu leknajām ganībām? Tik daudz reižu ir dabūts pa seju, bet- vienlaga! Ticiet man, meža zemenes ir daudz vērtīgākas par uzdauzītām acīm un pāršķeltu lūpu!" Freimanis

Es tagad esmu priecīga un nevaru saprast, ko lai klausās, gribās visu -
Clocks - Buena vista social club ir vēl viens pierādījums, ka kaverdziesmas ir ūberforšas,
Ingrid Michaelson - You and I ir šodienas dziesma, kas pati atnāca, es pieņemu, bet klavierēm es lieku spēlēt Čaikovska barcaroli, tad vēl prasās Grebenščikovs, turklāt jāskatās ir Jorgena Leta The perfect Human, bet fonā visam skan Freaks and Geeks 16 sērijas atkārtojums. Tik ļoti negribas skatīties tās pēdējās 2 sērijas, jo tad man vairs neviena nebūs palikusi. Grūši, bet priecīgi. Kāpēc tā nav, kad es piespiežos darīt oficiālo darāmo? Piemēram trenēties spēlēt etīdes?

Mani vienmēr sajūsmina iespēja uziet kādu interesantu kaverversiju dziesmām, kas man liekas jau līdz kaulam pazīstamas, nu tā, ka es varu just katru atšķirību, ko ieviesis jaunais mākslinieks. Bet remiksi tur nekad nav ieskaitījušies, bet patiesībā tas arī var būt interesanti. Vot, atklājums.
Bet varbūt man tagad ir pārāk labvēlīgs noskaņojums.

es tikko pirmoreiz izvilku no disku kaudzītes PV nu jau antīko, bet tomēr jaunāko disku Tur kaut kam ir jābūt, un, izrādās, tur tiešām kaut kas ir - dziesmas par kuru eksistenci es pat nenojautu - kaut vai Siāma un Par podu - pat nosaukumus pirmoreiz redzu. Lūk, vai nav lepni? Es to tiešām biju tikai nopirkusi, bet nekad ne klausījusies. Un tagad arī laikam nenoklausīšos tiku līdz 10/13, bet ir apnicis. Es gribu sev uzdāvināt Veroniku, vai kaut ko vēl senāku (lai arī to tikai turētu plauktiņā un nekad neizpakotu, protams).

Šitā ideja ir tik amusante - striptīza adventes kalendārs, kur gan es biju agrāk? ;(

David Bowie & Mick Jagger - Dancing In The Street ir lielisks videoklips, mums visiem no tā būtu ļoti daudz jāmācās.
http://www.youtube.com/watch?v=9G4jnaznUoQ&NR=1

Jon Schmidt ir nežēlīgi iedvesmojošs, jāiet turpināt spēlēt klavieres. Kaut gan mana pašapziņa nu ir iemīta vismaz 20 pēdas zem zemes.
Bet mūziķi ir forši, vismaz pāris pakāpes augstākstāvoši dzīvnieki par mums, parastajiem vulgaris.

Sācies laiks, kad visi slimo, tāpēc tagad jāsāk vai nu ļoti uzmanīties, vai arī ļauties baram. Vēl jāizlemj.
Tikai iedomājoties, ka skolēniem tagad brīvlaiks un viņi pilnīgi oficiāli var darīt ko vien grib... Nē, nē, tā vietā es sev lekciju laikā sastādīju stingru grafiku, pēc kura vadīties mājās, lai visu paspētu. Bet es neierēķināju, ka pie Tates aizkavēšos par pusstundu, tāpēc tagad viss ir nobrucis un es atkal jau nedaru neko jēdzīgu...
Toties šī dziesma ir lieliska!
Sauf que es nepanesu skaņu, kad kāds klepo.

Ir dziesmas, kas atnāk ik pēc laiciņa un nekad neapnīk - tās vienkārši ir pārāk lieliskas.
Es atkal jau esmu par vēlu sākusi ko darīt, savā susuriņprātā aprēķinot, ka visām lietām nevajadzēs vairāk kā 10 minūtes, nabaga neglābjamais optimists! Bet darbs ir tiešām jauks un iedvesmojošs - Comment Dieu a cree le premier homme et la premiere femme, mani šis uzdevums noskaņo tā īpaši, viss teksts nāk pats, bez piepūles.
Obligāti jānoskatās Et Dieu... créa la femme, kaut arī tas nemaz nebūs nekas šaisakarā.
Vēl tikai jāpaspēlē klavieres - ideāls veids, kā noskaņoties miegam, un jāsapņo.

Es šobrīd esmu nopietni apsēsta ar Marina and the Diamonds vidoeklipu skatīšanos - visas dziesmas ir lieliskas un Marina vienmēr izskatās satriecoši. Melni mati, perfekti sarkanas lūpas un lieliski tērpi.
Vēl, Madarai šodien bija (ir) dzimšanas diena un mēs viņu apsveicām ar neko citu kā konfekšrūķi. Tā dziesma mums vilksies līdzi visu dzīvi. What, in fact, isn't bad at all.
Bet es esmu izlēmusi, ka trešdienas turpmāk būs days of labour, so, jāiet kaut ko darīt.

Es atceros kaut kur dzirdētu viņas citātu, ka ir jābūt ĻOTI bagātam, lai tik lēti izskatītos un es nekādi nevaru par to nedomāt, uz viņu skatoties. Vispār, kantri mūzika ir smieklīga, nemaz nerunājot par to pavadošajiem tērpiem un tās izpildītāju akcentu. Bet vēl jo jaukāk ir lasīt pielūdzēju jūsmīgos komentārus.

Man brīžiem uznāk, ka nežēlīgi patīk viss, ko tik vh1 classic liek priekšā, un tas ir īstais brīdis, kad atklāt lieliskas dziesmas par persikiem.

Mission completed!
Koncerts bija brīnišķīgs un pilns emociju. Tik tiešām un diemžēl - dažādu. Bet Mika ir brīnišķīgs un es ceru, ka kāds man atgādinās so brīnišķīgo pēckoncerta sajūtu, kad nākamreiz gribēšu slinkuma dēļ neiet...
Es ceru, ka mēs viņam arī patikām.

Man šodien bija obligāti jāieskrien bibliotēkā, jo termiņi jau nokavēti, bet tā kā velosipēdu šai karstumā stiept augšā negribējās, ar trīcošu sirdi un apņemšanos visu izdarīt ekstremāli ātri, atstāju to lejā un pa trim pakāpieniem uzreiz skrēju augšā. 1. nodaļā nododamo grāmatu man lika nest augšā, jo tur tās īstā vieta, tāpēc steidzos tālāk, tas man tāpat būtu jādara. skrienu, skrienu, skrienu
Un tad... es nākamajā stāvā atveru durvis un dzirdu manu slepeno mīļāko klavierdziesmu - River Flows In You. Man šķita, ka tas ir joks un galva mani izjoko, bet aiz sienas, tur tiešām to uz pavisam īstām klavierēm spēlēja pavisam īsts dzīvs puisis un darīja to tiešām lieliski. Es bikli pastāvēju viņam pavisam tuvu, pie plaukta fiksi izvēlēdamies nākamo must read grāmatiņu, bet kad jau noritēja exchange pie bibliotekāres, viņš pārgāja uz nākamo lielisko dziesmu - Comptine d'un autre été; l'après midi. Es biju izmisusi, ka jāskrien glābt riteni un es nevaru šeit palikt, bet devos prom.
Tomēr, ja viss notiktu tā kā tam jānotiek, es tur sēdētu viņam blakus pie klavierēm eternellement. Ja vien.. es nebūtu tik kautrīga un mācētu dzīvot. Cik maz vajag, lai iemīlētos kādā cilvēkā tikai tādēļ vien, ka viņš spēj izdarīt ko tik brīnišķīgu!
Un vēl - mūzika spēj darīt laimīgu. Prooved.
Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc es sāku mācīties spēlēt klavieres.

Man ļoti patīk mana klavieru skolotāja, iedvesmojošs cilvēks ar savu es, bet visiem jau ir dīvainības... Pirms kāda laika viņa paziņoja, ka Metallica nav īsta mūzika, nu ja ir, tad pielīdzināma drazu kaudzei (tā viņa neteica, viņas salīdzinājums bija pirms vairākām dienām sagriezts banāns, bet tas ir abstraktāk un prasa iedziļināšanos). Ok, es kaut kādā ziņā varētu saprast viņas viedokli, kaut arī ne līdz galam piekrītu. Bet šodien viņa man silti ieteica, meklējot informāciju par mūzikas terapiju, neuzķerties uz jogas mūziku - tie ir absolūtākie sātanisti, labāk nemaz ar viņiem nepīties, visas tās savienošanās ar gariem izpildot dažādas pozas, jo tālāk no viņiem, jo labāk. Man pat negribās strīdēties - neesmu tik ļoti tajā visā iekšā un vispār, šādas diskusijas ar cilvēkiem, kam ir tik dziļa pārliecība, ir bezjēdzīgas. Bet nu tomēr, viņi nevar būt ļauni, es par viņiem priecājos.