Dienas prieciņi

Es dievinu jaunu zīmuļu smaržu!
Koks, grafīts, iedvesma, iespējas....

Ir dziesmas, kas atnāk ik pēc laiciņa un nekad neapnīk - tās vienkārši ir pārāk lieliskas.
Es atkal jau esmu par vēlu sākusi ko darīt, savā susuriņprātā aprēķinot, ka visām lietām nevajadzēs vairāk kā 10 minūtes, nabaga neglābjamais optimists! Bet darbs ir tiešām jauks un iedvesmojošs - Comment Dieu a cree le premier homme et la premiere femme, mani šis uzdevums noskaņo tā īpaši, viss teksts nāk pats, bez piepūles.
Obligāti jānoskatās Et Dieu... créa la femme, kaut arī tas nemaz nebūs nekas šaisakarā.
Vēl tikai jāpaspēlē klavieres - ideāls veids, kā noskaņoties miegam, un jāsapņo.

Man šodien bija obligāti jāieskrien bibliotēkā, jo termiņi jau nokavēti, bet tā kā velosipēdu šai karstumā stiept augšā negribējās, ar trīcošu sirdi un apņemšanos visu izdarīt ekstremāli ātri, atstāju to lejā un pa trim pakāpieniem uzreiz skrēju augšā. 1. nodaļā nododamo grāmatu man lika nest augšā, jo tur tās īstā vieta, tāpēc steidzos tālāk, tas man tāpat būtu jādara. skrienu, skrienu, skrienu
Un tad... es nākamajā stāvā atveru durvis un dzirdu manu slepeno mīļāko klavierdziesmu - River Flows In You. Man šķita, ka tas ir joks un galva mani izjoko, bet aiz sienas, tur tiešām to uz pavisam īstām klavierēm spēlēja pavisam īsts dzīvs puisis un darīja to tiešām lieliski. Es bikli pastāvēju viņam pavisam tuvu, pie plaukta fiksi izvēlēdamies nākamo must read grāmatiņu, bet kad jau noritēja exchange pie bibliotekāres, viņš pārgāja uz nākamo lielisko dziesmu - Comptine d'un autre été; l'après midi. Es biju izmisusi, ka jāskrien glābt riteni un es nevaru šeit palikt, bet devos prom.
Tomēr, ja viss notiktu tā kā tam jānotiek, es tur sēdētu viņam blakus pie klavierēm eternellement. Ja vien.. es nebūtu tik kautrīga un mācētu dzīvot. Cik maz vajag, lai iemīlētos kādā cilvēkā tikai tādēļ vien, ka viņš spēj izdarīt ko tik brīnišķīgu!
Un vēl - mūzika spēj darīt laimīgu. Prooved.
Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc es sāku mācīties spēlēt klavieres.

Tā pludmale, precīzāk. Tā bija ļoti jauka arīdzan, bet nedaudz savādākā veidā - smalkākas mājas ceļmalā, upītes ieteka jūrā, vairāk cilvēku un pat savs bāriņš krastmalā - "Ar mani atkal runā kaijas". Un es redzēju klātienē to, kas, mandomāt, saucams par skimbordu un ir vēl viena no jautrajām ūdens lietām ko gribētos iemēģināt. Protams, vislabākā tomēr bija jūra, kas šoreiz bija ļoti viļņaina, man pirmajā reizē peldoties bija šoks - kas tad tas, vai tiešām vēl esam vecajā labajā Baltijas jūrā? Bet es visu laiku kliedzu aiz sajūsmas, es tur neko nevarēju padarīt, sajūta bija pārāk pacilājoša. Tik pirmatnējs spēks bija viļņos! Es gāju, es stāvēju, es lecu, es lidoju, es peldēju, es niru, es lēkāju kā delfīns, es darīju to visu arī atmuguriski un trīs reizes un jutos satriecoši. Man patika rotaļāties ar jūru. Un šoreiz mēs padomājām arī par ēdienu un rīkojām pikniku ar mellenēm, rīta picu, šokolādi un avenēm.
tur aug TĀDI neskartu, lielu melleņu ceri, ka prieks pārņem!