Dienas prieciņi - Post a comment

Tā pludmale, precīzāk. Tā bija ļoti jauka arīdzan, bet nedaudz savādākā veidā - smalkākas mājas ceļmalā, upītes ieteka jūrā, vairāk cilvēku un pat savs bāriņš krastmalā - "Ar mani atkal runā kaijas". Un es redzēju klātienē to, kas, mandomāt, saucams par skimbordu un ir vēl viena no jautrajām ūdens lietām ko gribētos iemēģināt. Protams, vislabākā tomēr bija jūra, kas šoreiz bija ļoti viļņaina, man pirmajā reizē peldoties bija šoks - kas tad tas, vai tiešām vēl esam vecajā labajā Baltijas jūrā? Bet es visu laiku kliedzu aiz sajūsmas, es tur neko nevarēju padarīt, sajūta bija pārāk pacilājoša. Tik pirmatnējs spēks bija viļņos! Es gāju, es stāvēju, es lecu, es lidoju, es peldēju, es niru, es lēkāju kā delfīns, es darīju to visu arī atmuguriski un trīs reizes un jutos satriecoši. Man patika rotaļāties ar jūru. Un šoreiz mēs padomājām arī par ēdienu un rīkojām pikniku ar mellenēm, rīta picu, šokolādi un avenēm.
tur aug TĀDI neskartu, lielu melleņu ceri, ka prieks pārņem!