Dienas prieciņi

Ja pasaule būtu grimstošs kuģis, kas jātbrīvo no kravas, man liekas, man būtu jāpiesakās, jo es tik sasodīti bieži neredzu sev jēgu. Ne sabiedriski, ne privāti, es neesmu ne izklaidējoša, ne izdarīga, ne talantīga, nu nekāda. Ir tādi nekādi cilvēki. What's the point of me?

Mjā. Laikam gan.

Bonaparte, kas occasionally mēdz uzdziedāt franciski, bet vispār ir vācieši, ir pārāk jauki, pārāk.
Un es mīlu skaņu.

Šodien man beidzot bija skrejams apģērbs - džinsi, kediņas un īsā jaka, tāpēc es vienā brīdī tiešām sāku skriet. Vainīgs bija trolejbuss, bet, ja es neesmu apkrāvusies ar mantām un kurpes ir ērtas, tad es patiešām izbaudu izrāvienus. Tik ļoti, ka ar to saslimstu un atpakaļceļā no pieturas līdz mājām skrienu. Vispār, jāsāk skriet, kamēr vēl to var darīt.
Un man pilnīgi vienalga, ja neiesildoties es sastiepju pēdu.

Mani piespieda izturēties intelektuāli un aizvilka uz arsenālu.
Vispār, šī izstāde bija ļoti jauka, es nezināju, ka Jānis Rozentāls bija aizrautīgs fotogrāfs, vēl tur bija piespraude ar guļoša kaķīša fotogrāfiju un īstiem pūpoliņiem, un ~19.gs. 3D aparāts, un mums ļāva šādi aplūkot bildītes, bet pats labākais bija vecas skatu kartītes, pie kurām es galīgi abnagļela un drusku pabildēju. Vēlāk ielikšu..

Nu varēja jau arī tā nepūlēties...
Es to skatījos, jo to skatījās kinolekcijā, uz kuru es nebiju, un jo visi nezinkāpēc uzskata, ka tā ir lieliska filma, un jo tā bija īsa, bet vispār, manai deģenerātiskajai augstās māgslas neizpratnei arī šīs 16 minūtes bija zemē nomests laiks. PaldieS, Dalī.

Vai var vēl vēl pacepties? Šodien mums visiem labi zināmais topoši slavenais mūziķis, ko man nezinkāpēc tagad nāksies satikt, aizgāja vēl tālāk, un, mani ieraugot, ne tikai zīmīgi paskatījās sakot 'sveiki', bet arī palocījās.
Oh, what a creep I am.

Kāds par mani draugos tomēr interesējas:
REKLĀMAS UN KINO PROJEKTI
Elīza Trumpe
Vakar 16:22
Sveiki


WUNDERKIND aģentūrai ir ieinteresējis Jūsu tipāžs, tādēļ aicinām Jūs uz mūsu aģentūru, kas atrodas Elizabetes ielā 20, Rīgā, kur tiks uzņemtas fotogrāfijas ar Jūsu iedvesmojošo personību, par foto uzņemšanu Jums būs jāsamaksā 5Ls. Mūsu uzņēmums nepelna uzaicinot fotografēties visus pēc kārtas, mēs interesējamies par fantastiskiem tipāžiem un to izaugsmes iespējām, tādēļ, mēs Jums piedāvājam iespēju būt mūsu datu bāzē un ļoti iespējams tieši Jūs tiksiet izvēlēta kādam vērienīgam projektam jau pavisam drīz.
Auguma parametriem un vecumam nav nozīmes!!!!!
Gadījumā, ja Jums nav 18 gadu, tad lūgums šo piedāvājumu izskatīt kopā ar vecākiem.
Gaidīšu Jūsu vēstuli un ceram uz drīzu sadarbību, kā arī ja radušies kādi jautājumi, būšu tikai priecīga atbildēt uz tiem

Ar vislielāko cieņu,
Elīza Trumpe

p.s. Mājaslapa http://www.wunderkind.lv/ pagaidām atrodas izstrādes stadijas pirmajā posmā.


How flattering, how flattering, I'd say!

Šodien mqn bijq pēdēj'q nor;'ql'q dqrbq dienq un šis ir uzskqt'qms pie;ērs, k'q dqrbs ir sqčqkqrējis ;qnqs spējqs rqkstīt.

Bet es savākšos un piezīmēšu vēl to, ka Dž. šodien bija anniv., ko es, protams, nezināju, un šodien viņš pirmo reizi nometa savu aizņemtības masku, un kļuva emocionālāks un čomiskāks. Bet ne miņas no visu pieminētā briesmīgā rakstura!

Šodien Vērmaņdārzā (ak, kā es sāku mīlēt šo vietu!) mani uzrunāja divas meitenes. No Dienvidkorejas. Es vispār nesapratu, ko viņas saka, bet vēlāk izrādījās, ka tā ir angļu valoda. Vēl vēlāk izrādījās, ka tā ir arī latviešu valoda. Viņas gribēja, lai es noskatos video, kas sāka pieņemt aizvien reliģiskākas aprises, un vēlāk turpinājās ar papildskaidrojumu no materiāliem mapītē. Man tagad interesē, kas tas bija par novirzienu, jo neko par nekādām Līgavām un pasha (no pass on, ja) maizēm nebiju dzirdējusi.
Ā, vēl smieklīgi, ka viņas (Lily un Selly) teica, ka esot dvīnes. Mēs, eiropieši, jau esam tādi nevērīgi, un domājam, ka visi aziāti izskatās vienādi, bet viņas nudien, nudien izskatījās atšķirīgi! Varbūt viņiem ir otrādi - visi vienādi, izņemot dvīņus?
Un viņas bija tieši tikpat smieklīgi kaitinošas, kā Japānas reklāmas - abas vienlaicīgi māja ar galvām un ik pa laikam tā izbrīnīti teica 'mhm' neadekvātā izteiksmē un katras frāzes beigās - 'very very important' ar uzsvaru uz 3. zilbi.

Grūti... :/
šodien 14:14xxxxx xxxxx
Šodien par maz mīlestības :/
Komentāri: 7

And I hate myself for not being able to let people go.

Funny, cik līdzīga dziesma šobrīd skan.. Vispār, es šodien atklāju brīnišķīgu parādību - ja pēc kārtas lasa dziesmu nosaukumus mp3 atskaņotājā, tie veido stāstu. They're alive, ALIVE! Stulbā.

Dažreiz man patīk skatīties iepazīšanās sludinājumus un iztēloties, ka es neesmu vienīgais visvientuļākais cilvēks pasaulē. Ha.

Šodien darbā es sastapu puisi no klases stāvu zemāk. Man šķiet, viņam nebūtu nekāda iemesla mani atpazīt, bet then again, man jau vienmēr tā šķiet. Viņš tomēr mani pazina, un, izteicis pārsteigumu mani šeit sastopot, uzreiz sāka runāt savā džentelmeņa goloss uzrunājot mani ar 'jūs'. Mani ļoti valdzina šādas metamorfozes, ja tas apgāž līdzšinējos priekšstatus. Visi jau vienmēr cenšas izlikties savādāki nekā ikdienā, it kā no esošā būtu jākaunās.
Vēl kāda cita persona no manas ex klases, kas tā darīja, mani vienmēr kaitināja. Tā ir distancēšanās, gandrīz vai izsmejoša cieņa.

- She knew that kindless indicated a lack of fear - and that these people had no respect for you unless you could frighten them a little. - D.H.Lawrence

Vice versa for me,
Es zinu, es vienmēr biedēju cilvēkus.

Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi -
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais -
Ka mīlestība neprot skaitīt.
-1970


- I fall in love again.

Šodien biju uz pirmo vienīgo lekciju mi. Un sevi pilnībā nepārsteidzu - ne ar vienu nesasmaidījos un nesačavojos, kaut gan ai, kā vajadzētu. Nesaprotu, kas tas par muļķīgu refleksu ieraugot kādu 1/2pazīstamo, uzlikt blind skatienu? Nav brīnums, ka tādi pusītes viņi arī paliek.
Vēl, es šodien tur redzēju vismaz trīs personas no ex-skolas, kam tur nebūtu jāatrodas. Kas, viņi arī tagad te mācīsies? Apžēlojieties, es jau tā jūtos nožēlojami, ka viņus nepazīstu!

Šodienu es nodzīvoju ofisā un iemācījos apieties ar kopētāju, bet rīt - rīt es iešu uz lekciju (vienu). ;)

Un zin, kas liek justies labi? Ēdiens.
Ungāru maize ar sviestu, sieru ar amoliņiem un pašaudzētiem tomātiem. Un tikko uztaisīta citronu-banānu-ķirbja sula. Un tabletes, kapsulas un vitamīni.
Es taču esmu vissakarīgākais cilvēks, vai ne?

(kā jau daudzi te raksta)
Es to atzīmēju neaizejot uz itin nevienu lekciju, tikai smagi strādājot.
Un nopērkot sev huzāru mētelīti:)

Šodien, toties, es biju slima, un aplipināju pārējos kolēģus. Vismaz Džonis dienas beigās tiešām šņaukājās. Sasodīts, vai tāpēc es tik reti slimoju, lai saslimtu tikko sākot darbu?

Man prieks, ka man rīt nav nekur jāiet. Man šķiet, man nemaz nebūtu tam spēka. Bet tam tik un tā būs jābūt, manā rīcībā vēl ir tikai šī nedēļa.