Dienas prieciņi

Pēc īsas sarunas ar apsargu uzzināju, ka viņam ir garlaicīgi, un gribētos ko latviski palasīt. Tobrīd viņš lasīja karti, un ne jau pirmo reizi. Savukārt trolejbusā kāda sieviete meitai mācīja angļu valodu, sarežģīto konstrukciju 'shī has got fēr hēr'. Dažreiz man patīk cilvēki.

Šodien darbā es sastapu puisi no klases stāvu zemāk. Man šķiet, viņam nebūtu nekāda iemesla mani atpazīt, bet then again, man jau vienmēr tā šķiet. Viņš tomēr mani pazina, un, izteicis pārsteigumu mani šeit sastopot, uzreiz sāka runāt savā džentelmeņa goloss uzrunājot mani ar 'jūs'. Mani ļoti valdzina šādas metamorfozes, ja tas apgāž līdzšinējos priekšstatus. Visi jau vienmēr cenšas izlikties savādāki nekā ikdienā, it kā no esošā būtu jākaunās.
Vēl kāda cita persona no manas ex klases, kas tā darīja, mani vienmēr kaitināja. Tā ir distancēšanās, gandrīz vai izsmejoša cieņa.

- She knew that kindless indicated a lack of fear - and that these people had no respect for you unless you could frighten them a little. - D.H.Lawrence

Vice versa for me,
Es zinu, es vienmēr biedēju cilvēkus.

Es izfunktierēju, ka mana most desired īpašība cilvēkos būtu pazemība, bet arī tas ir šaurā nozīmē. Ar domu, ka viņi neko neuztver for granted, ir pateicīgi par labo un novērtē citu pūles, jo pretējā gadījumā nav interesanti censties.
Atkal, ja visi tādi būtu, tad taču būtu pavisam garlaicīgi, visi kaut kādas lupatas. Ir runa par proporciju.
Un tāpēc izvēlēties vienu īpašību nav iespējams, tās ir pārāk plašas un viss atkarīgs no gradācijas.
Visiem vārdiem jau ir uzlikti aizspriedumi.

Līna, izrādās, bieži vien domā par to, ka nav neiespējami, ka mēs visi rīt varētu nomirt. Un mēs vienmēr tikai plānojam, gaidām Jāņus, pērkam biļetes uz koncertiem, kas būs tikai pēc mēneša un tad atkal gaidām, bet neko nedarām šī mirkļa uzlabošanai. Tas varbūt nav nekas oriģināls, bet labi saderas ar viņas aktīvumu un gatavību visu darīt, dzīvot uz maksimumu. Onkologa bērnam droši vien īpaši daudz iespēju izjust dzīves netveramumu, bet nav jau teikts, ka tāpēc tā.

Diez kurš vēl gadatirgū pavada 9 stundas? Bet šogad bija tiešām gadatirdzīga noskaņa, vismaz tāda, kādai tai, man vienmēr ir licies, jābūt, jo apkārt skaraidīja francūzis un aktīvi ar visiem komunicēja, valoda taču nav nekāda barjera īstam gadatirgum. Bet, pats galvenais, viņš prata visus uzjautrināt sarkanu lakatiņu sastūķējot dūrē un liekot tam izgaist, bet pēc tam atkal uzrasties no zila gaisa. Un es arī tagad zinu noslēpumu.