Dienas prieciņi

„Es izskatos bāls,” teica Bairons, skatoties spogulī, „man vajadzētu mirt no diloņa.” „Kādēļ?” jautāja draugs, kas apciemoja Baironu Atēnās 1810. gada oktobrī. „Tādēļ, ka dāmas tad sacītu: skat, šis nabaga Bairons, cik interesants viņš izskatās mirstot.”

Diez kurš vēl gadatirgū pavada 9 stundas? Bet šogad bija tiešām gadatirdzīga noskaņa, vismaz tāda, kādai tai, man vienmēr ir licies, jābūt, jo apkārt skaraidīja francūzis un aktīvi ar visiem komunicēja, valoda taču nav nekāda barjera īstam gadatirgum. Bet, pats galvenais, viņš prata visus uzjautrināt sarkanu lakatiņu sastūķējot dūrē un liekot tam izgaist, bet pēc tam atkal uzrasties no zila gaisa. Un es arī tagad zinu noslēpumu.

Visvilinošākā tomēr ir bērnu bibliotēka - gan tāpēc, ka tur grāmatas ir mīlīgāk sakārtotas, gan tāpēc, ka tur ir tās daudzās grāmatas, ko es tā arī neizlasīju, jo lasīju pieaugušo grāmatas, gan arī tāpēc, ka man vairs tur nevajadzētu atrasties. Un vēl - tur bez piepūles var dabūt to, ko lietpratēji pieaugušo nodaļā jau izķēruši. Tagad lasu ilgi gaidīto Mairas Dobeles "Nepareizās dzīves skola" - man patīk tās noformējums un es cienu tās izdevniecību.

UPD. Grāmata bija jauka, bet beigas - draņķīgas. Man nepatīk tās mākslinieciskās "saproti pats" versijas.
+ noderīga lieta - reizrēķins ar 9 uz desmit pirkstiem. Noloka pirkstu, ar kuru grib reizināt 9, piem., 4 un tad kreisajā pusē atliek desmiti(3), bet labajā - vieni(6). Īzī pīzī.