Dienas prieciņi - Post a comment

Šodien Vērmaņdārzā (ak, kā es sāku mīlēt šo vietu!) mani uzrunāja divas meitenes. No Dienvidkorejas. Es vispār nesapratu, ko viņas saka, bet vēlāk izrādījās, ka tā ir angļu valoda. Vēl vēlāk izrādījās, ka tā ir arī latviešu valoda. Viņas gribēja, lai es noskatos video, kas sāka pieņemt aizvien reliģiskākas aprises, un vēlāk turpinājās ar papildskaidrojumu no materiāliem mapītē. Man tagad interesē, kas tas bija par novirzienu, jo neko par nekādām Līgavām un pasha (no pass on, ja) maizēm nebiju dzirdējusi.
Ā, vēl smieklīgi, ka viņas (Lily un Selly) teica, ka esot dvīnes. Mēs, eiropieši, jau esam tādi nevērīgi, un domājam, ka visi aziāti izskatās vienādi, bet viņas nudien, nudien izskatījās atšķirīgi! Varbūt viņiem ir otrādi - visi vienādi, izņemot dvīņus?
Un viņas bija tieši tikpat smieklīgi kaitinošas, kā Japānas reklāmas - abas vienlaicīgi māja ar galvām un ik pa laikam tā izbrīnīti teica 'mhm' neadekvātā izteiksmē un katras frāzes beigās - 'very very important' ar uzsvaru uz 3. zilbi.