nu kmōn, es jau gan cenšos!
(kakraz tāda bļedstva iekšā, ka saturās visi)

tur tā lieta, ka bļectva ne pozitīvisms vai vienkārši iekšējās izjūtas par to, kā skaisti lietus ārā līst, vai kādas sajūtas pārņēma, kad biji kalnā, lai varu izjust Tavām acīm. nekā.

vakar rakstīju par pavasari, divas reizes!
(bet ok - bļedstva ir pārsvarā)

:D :D :D es tak nevedu skorus un nesaku, ka pozitīvisma nav, man tikai pietrūkst tavu agrāko postu, lai arī zinu, ka droši vien nekad vairs nekas dzīvē nebūs kā agrāk. arī es ne.

Turklāt - Zan' pievaldi savus dēmonus - 1. nav jau runa TIKAI par Tevi, 2. runa ir vairāk par mani pašu. es, piemēram, zinu, ka alkogoļiks mani piedraugoja tāpēc, ka spēju iekšas izlikt uz āru izjūtu līmenī un samudrīt teikumus, kurus vidusmēra statistiskais pilsonis mēģinot saprast, izmežģa smadzenes. es pat neatceros, precīzāk atceros, bet izvēlos to nedarīt, kad bija pēdējais izjūtu posts. mans posts.

es vienkārīs vakar, nejauši tcerējos tevi videnē. to, cik skaisti rakstīji un to, ka es tiešām domāju, ka reiz uzrakstīsi grāmatu. un ja Tavi posti turpinātu būt tik krāsaini, grāmata sanāktu pati no sevis, pat rakstīt nevajadzētu. kaut tikai Tev, kaut arī nav jāizdod, nav nekas j\apierāda, tikai tev pašai.

un vispār - es vienkārši ilgojos! :*

ai, mēs bijām jaunas un nesadrāztas videnē, tas arī viss.
skype vakarā?

Jā, skyp vakarā.

emmm, tad laikam jāprasa, kāpēc piedraugoji mani un kas man trūkst?

nu, nu, nu - ceru, ka katrs nesāks uzdot šo jautājumu. :D

atbildu pirmo un vienīgo reizi, un tieši Tev - piedraugoju, jo lietu uztvere likās līdzīga un dzīves nostājas interesantas. izjūtas arī mēdz parādīties.

vot-tā-vot-lūk, iespējams šī nav atbilde, kuru gaidīji, bet tā ir godīga.

Tu uzprasījies uz šo lavīnu :D
Nepareizi saformulējos es pati - par ko jāraksta, lai Tev būtu krāsaināka dzīve? :)

:D es tak nevaru no cilvēkiem, tai skaitā no Tevis parsīt rakstīt tā, kā tīk man. un runa nav pat par to, runa ir par to, ka kādā brīdī mēs lasam citus cibiņus un saasociējam ar to, kas esam, gribam būt, vai gluži pretēji, kas nekad nebūsim, bet ar laiku, kas ir normāli un cilvēciski, šī persona mainās, deformājot savu ierakstu formu un saturu, kas pēdējā laikā man ir jo īpaši iekritis acīs, jo periodi starp personībai atbilstošajiem postiem un pelēkajiem postiem palielinās ar katru vilni. un man rodas sajūta, ka cilvēki zaudē sevi. un nesaprot paši sevi.

Tavā gadījumā - droši vien, ņemot vērā, ka esi salīdzinoši nesen piedraugota, vēl nekas nav paspējis mainīties. tāpeč aŗi nevispārināju, bet gan formulēju, ka runa ir par atsevišķiem cilvēkiem, kuri spešal bija pievienoti, jo spēja runāt izjūtās.

Tu tiki piedruagota, jo spēji runāt man saprotami un salīdzinoši tuvi, līdz ar to kainda izkrīti no apspriežamās kategorijas. kas, atarp citu, ir pozitīvi. ;)

Tev kā reiz netrūkst - varbūt reizēm ir pat par daudz. gy

es jau reiz biju atzinusies, ka ne vienmēr pietiek spēka izlasīt Tavus garos postus. tas es mans trūkums. un ne vienīgais. brīnos, ka mani, īpaši pēc pēdējā laika nepostiem, vispār kāds piedraugo un nav vēl atdraugojis.

eu nu beidz, es joprojām esmu vecā labā dirselīgā negatīvā kuce :)

:D esi, esi, tikai citādāka, kas ir normāli un kas liek man gribēt Tev sabužināt Tavu sarkano galvu un pateikt - viss būs labi. viss patiesībā jau ir labi. pat tad, kad gribās izvemt iekšas. nevis debīla pārpozitīvisma dēļ, bet gan tāpēc, ka gribas ticēt, ka nevar tak tā būt, ka vienas neveiksmes via dzīves jomas sadiršana sadirš visu dzīvi. es atsakos tam ticēt. esmu tomēr ļoti dziļi aprakta aptimiste - nu i iepūtiet man! ;)

dzīve UK piespiež :D bet jā, būs viss labi, tas ir toč. bet purkšķināt tač ir forši ik pa laikam :) un jā, es arī esmu optimiste īstenībā. ļoti dirselīga, bet tomēr!!! :)