01 March 2011 @ 09:58 am
 
šorīt atskārtu, ka mana frendliste palikusi bezizteiksmīga. agrāk emocijkrāsiņas ieviesa vacatio (un, protams, vēl daži - vairak gan periodiski), bet tagad arī tur tikai retu reizi parādās tas, kālab tika piedraugota. droši vien ar mani ir līdzīgi un droši vien tas skaidrojams ar to, ka skaistās vārdu spēles nāk ārā pašas no sevis tad, kad cilveki jūtas (iespējams arī ir) laimīgi vai nelaimīgi, jo galējās emocijas nokaitē nervu galus un visa pasaule šķiet dzīvošanas vērta un rada emocijas. pārējā laikā viss ir pelēks. ir bezizteiksme.
 
 
Garastāvoklis: so sad...
 
 
( Post a new comment )
Spītniece[info]ocher on March 1st, 2011 - 10:41 am
:D es tak nevaru no cilvēkiem, tai skaitā no Tevis parsīt rakstīt tā, kā tīk man. un runa nav pat par to, runa ir par to, ka kādā brīdī mēs lasam citus cibiņus un saasociējam ar to, kas esam, gribam būt, vai gluži pretēji, kas nekad nebūsim, bet ar laiku, kas ir normāli un cilvēciski, šī persona mainās, deformājot savu ierakstu formu un saturu, kas pēdējā laikā man ir jo īpaši iekritis acīs, jo periodi starp personībai atbilstošajiem postiem un pelēkajiem postiem palielinās ar katru vilni. un man rodas sajūta, ka cilvēki zaudē sevi. un nesaprot paši sevi.

Tavā gadījumā - droši vien, ņemot vērā, ka esi salīdzinoši nesen piedraugota, vēl nekas nav paspējis mainīties. tāpeč aŗi nevispārināju, bet gan formulēju, ka runa ir par atsevišķiem cilvēkiem, kuri spešal bija pievienoti, jo spēja runāt izjūtās.

Tu tiki piedruagota, jo spēji runāt man saprotami un salīdzinoši tuvi, līdz ar to kainda izkrīti no apspriežamās kategorijas. kas, atarp citu, ir pozitīvi. ;)
(Reply) (Parent) (Link)