01 March 2011 @ 09:58 am
 
šorīt atskārtu, ka mana frendliste palikusi bezizteiksmīga. agrāk emocijkrāsiņas ieviesa vacatio (un, protams, vēl daži - vairak gan periodiski), bet tagad arī tur tikai retu reizi parādās tas, kālab tika piedraugota. droši vien ar mani ir līdzīgi un droši vien tas skaidrojams ar to, ka skaistās vārdu spēles nāk ārā pašas no sevis tad, kad cilveki jūtas (iespējams arī ir) laimīgi vai nelaimīgi, jo galējās emocijas nokaitē nervu galus un visa pasaule šķiet dzīvošanas vērta un rada emocijas. pārējā laikā viss ir pelēks. ir bezizteiksme.
 
 
Garastāvoklis: so sad...
 
 
( Post a new comment )
Spītniece[info]ocher on March 1st, 2011 - 10:36 am
:D :D :D es tak nevedu skorus un nesaku, ka pozitīvisma nav, man tikai pietrūkst tavu agrāko postu, lai arī zinu, ka droši vien nekad vairs nekas dzīvē nebūs kā agrāk. arī es ne.

Turklāt - Zan' pievaldi savus dēmonus - 1. nav jau runa TIKAI par Tevi, 2. runa ir vairāk par mani pašu. es, piemēram, zinu, ka alkogoļiks mani piedraugoja tāpēc, ka spēju iekšas izlikt uz āru izjūtu līmenī un samudrīt teikumus, kurus vidusmēra statistiskais pilsonis mēģinot saprast, izmežģa smadzenes. es pat neatceros, precīzāk atceros, bet izvēlos to nedarīt, kad bija pēdējais izjūtu posts. mans posts.
(Reply) (Parent) (Link)