nezinu par valsts līmeni, bet arī privātajā līmenī, man, piemēram, nav ne mazākās jausmas, kā komunicēt ar slimiem un/vai mirstošiem cilvēkiem. tā, it kā nekas nav bijis? īpaši saudzīgi? īpaši ieinteresēti tieši kaitē? tradicionālākās kkādās sabiedrības formās ir skaidrākas lomas, kas, ko, kur, kad, kādā veidā kādās situācijās dara, augot totālā pofigismā, man nav ne mazākās jausmas, kā man būtu jāreaģē un kas man jādara, ja, piemēram, labs kolēģis izrādās nopietni saslimis..

(Reply to this) (Thread)

Un tāpēc jau ir tā, ka joprojām mums it kā nav nopietno diagnožu skarto, jo nesaprotot kā komunicēt, mēs sākam izvairīties un izvēlamies nekomunicēt vispār. (Nē, tas nav pārmetums, tā ir fakta konstatācija)

(Reply to this) (Parent)

es teiktu - ieinteresēti tajā cilvēkā, viņa emocijās nevis kaitē.

(Reply to this) (Parent)

mans nodoms absolūti nav izklausīties nepieklājīgai pasūtot uz gūgli, bet pa nopietno -- ar tādiem padomiem ir pilns internets, vēl pa kaitēm izdalīts.

a pamatā jau daudz un daudz jāklausās, nemetoties virsū ar padomiem un savu pieredzi. bet piekrītu oblicai un tev -- kamēr nav reālas pieredzes dzīvē, tikmēr jau tie paliks tikai padomi internetā, kaut kāda svešvalstu fantāzija. lai arī, protams, slimo mums visapkārt, bet to slēpj/ir spiesti slēpt :s

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm, pagūglē pietiekami, lai ieteikumus dabūtu visdažādākā, tajā skaitā pilnīgi diametriāli pretējā spektrā. Tādā ziņā es esmu priecīga, kad slimnieki paši skaļi postulē, kas ar viņiem notiek un kā viņi vēlas, lai pret viņiem izturētos un kāda veida komunikācijā iesaistītos. tiesa, tas nestrādā, kad cilvēkam sāk krēslot gars vai arī miesa kļūst tik vāja, ka paliek atkarīga no citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas gan - cik ir redzēts, materiāli ļoti bieži ir pielāgoti amerikāņu uztverei, sabiedrībai un tās iespējām. Dzīvības kokam ir brošūras par kolēģiem, tuviniekiem utt., tu gan jau esi lasījusi, un varbūt vairāk piemērotas mūsu platuma grādiem. Bet kas dīvaini - neatceros manījusi stāstus par to, ko darīt, ja onkokaite ir nevis pārejoša, bet termināla. Un ar to galu mums vispār ir ļoti bēdīgi.

Man ļoti gribētos dabūt gatavu vienu projektu, kur labs ārsts-psihoterapeits saraksta materiālus šādiem gadījumiem - kā runāt. Viensētniekiem palīdzētu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, un vēl tas gadījums, kad gūgle nav pieejama, ja cilvēks ir vecs, kuri protams, statistiski slimo visvairāk un psiholoģiski viņiem arī gan jau ir grūti un, man liekas, par to jau arī neviens nerunā.

bet kā vispār latvijā ir ar paliatīvo aprūpi? man liekas, ka kaut kad tepat cibā lasīju, ka nekas spožs. jo tajā gadījumā, kas tad tos materiālus rakstīs? bāc, tas man atgādina, kā es reiz runāju šajā sakarā par tajā laikā kaut kādu pašnāvību izpētes centra vadītāju, kas bija rakstījusi eiropas mēroga pētījumus par pašnāvībām latvijā un cv minējusi, ka strādā ar pašnāvnieciskiem klientiem. un kad pie viņas bija meklēta psiholoģiska palīdzība tieši šādiem mērķiem, tad izrādījās, ka ai, viņa tur tjipa pa draugam, vai kam esot to papildus amatu paņēmusi, lielākai algai vai kam, un nē, nekādas papildus īpašas zināšanas kā palīdzēt pašnāvnieciskām nosliecēm viņai neesot. es neko daudz nezinu par psihoterapeitu un psihologu vidi latvijā un tiešām domāju, ka gan jau lielākā daļa strādā labu nodomu vadīti un, cerams, ar labu izglītību. bet katru reizi, kad es šito stāstu atceros, tas mani nu vienkārši briesmīgi sadusmo. nu, tāpat, protams, kā viss šis oblica ieraksts kopumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu manai mammai bija vēzis un es viņu kopu. Paliatīvās aprūpes nodaļā vietu dabūju pēc mēneša (diviem?).
Tur tā sajūta drausmīgi smaga, bezcerīga. Mamma slimnīcā, tajā nodaļā nomira 3 dienu laikā.
Vēža slimnieku aprūpe no ārstu puses klaji vienaldzīga. Ko tur iespringt, ja vienalga nomirs? Līdzjūtība, cilvēcīgums? Aizmirstiet. Tuviniekiem pašiem ar visu jātiek galā.

(Reply to this) (Parent)

Nu bet tu arī neesi lasījusi Gavandes "Being Mortal"? Es atvainojos, visiem ar to uzmācos, jo šī, manuprāt, ir grāmata, kas jāizlasa katram cilvēkam, jaunam, vecam, veselam vai slimam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esmu lasījusi rakstus un filmu redzējusi, bet pašas grāmatas man vēl nav, ir plānos gan.

(Reply to this) (Parent)