|
6. Nov 2015|21:11 |
Tas gan - cik ir redzēts, materiāli ļoti bieži ir pielāgoti amerikāņu uztverei, sabiedrībai un tās iespējām. Dzīvības kokam ir brošūras par kolēģiem, tuviniekiem utt., tu gan jau esi lasījusi, un varbūt vairāk piemērotas mūsu platuma grādiem. Bet kas dīvaini - neatceros manījusi stāstus par to, ko darīt, ja onkokaite ir nevis pārejoša, bet termināla. Un ar to galu mums vispār ir ļoti bēdīgi.
Man ļoti gribētos dabūt gatavu vienu projektu, kur labs ārsts-psihoterapeits saraksta materiālus šādiem gadījumiem - kā runāt. Viensētniekiem palīdzētu. |
|