krēpjlācis [entries|archive|friends|userinfo]
krēpjlācis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Atkal beigts [Jul. 26th, 2022|05:56 pm]
[Tags|, , , ]
[mood |awake]
[music |Type O Negative - These Three Things]

Starp citu, ja kāds tā arī nekad nesāka klausīties pēdējo Type O Negative albumu (Dead Again), tad iesaku - šķietami eksperimentālākais no ToN albumiem, manis iemīļotā depresīvu tekstu ietērpšana pozitīvā skanējumā, kopumā ātrāks un pancīgāks nekā citi viņu vēlīnākie albumi, dažas tiešām izcilas dziesmas (piem., vairāk nekā 14 minūtes garā 'These Three Things' - lieliska kompozīcija, izcilas giču partijas, it sevišķi tie psihodēliskie mistrojumi, kas sākas pēc 6. minūtes). Tas vāciņš laikam arī mani bija atbaidījis, bet vakar izdomāju, ka tomēr cītīgāk jāpaklausās zaļā vīra pēdējais veikums pirms nāves.
link1 comment|post comment

[Jun. 27th, 2019|03:07 am]
[Tags|, , ]
[music |Z-Scars - Ja Tu Esi Viens ]

Andris Kivičs ir talantīgs mūziķis, mākslinieks un šovmens, vienkārši viņš ir pārāk jūtīgs priekš skaudrās LV realitātes sagremošanas. Tomēr viņš ir tik patiess un cerību pilns. Kultūras ministrs ir par tālu, par tālu tas makšķeres āķis tiek mests, bet tomēr viņš varētu būt tādā tautas cilvēka postenī, lai katrs varētu iet ar viņu parunāt par savas dzīves sāpi. Viņš tomēr prot iedvesmot un pateikt, ka viss būs labi, ka bezpriģelu vajag pārtraukt. Tas man viņā patīk visvairāk - viņš ir konkrēti pret bezpriģelu. Ja kāds taisa bezpriģelu, tad šo personu vajag pārmācīt. Un Andris ir gatavs to darīt, jo nav jau neviena cita. Un nu talantīgs bezgala, vīrietis kā vērsis, seksīgs, mačo, bet ar plašu dvēseli. Un kā viņš pārdzīvo par to latviešu emigrāciju... saprotami. Kurš tad te vairs dzīvos? Ja tava sirds ir tik plaša un daiļa, tad grūti ir. Bet toties ja tev nepatīk Z-Scars, ir skaidrs, ka kaut kādā brīdī tev ir tikusi atņemta dvēsele. Un Andrim tevis ir tik ļoti žēl. Tik ļoti žēl, ka viņš tev par to varētu sasist seju. Jo to ne vienmēr var notolerēt - ka mūsu līdzbiedriem ir atņemta spēja just un dziedāt līdzi Andrim... tas ir smagi, dažkārt viņš neiztur, bet nevis tāpēc, ka viņam nepatīc tieši TU, viņam nepatīk tas, par kādu monstru tevi ir pārvērtusi sabiedrība, bračiņ. bet tā viņš ir lādzīgs, savējais džeks, taču spēlēja koncertu 371 (pirms Robim pieprasīja samaksāt kukuli Ušakovam par to, lai varētu palikt Centrāltirgus siltummezglā, ko Robis, protams, nemaksāja, tāpēc šī lieliskā vieta ar brīnišķīgo ēdienu un foršajiem pasākumiem tika likvidēta). tas koncis bija 1:1 ar Imantu Daksi - nu Daksim jau tā gotiskā strāva viscauri, baigā ekspresija un visādi arī tumši novērojumi, tomēr Andrim vienmēr spīd cauri tas absolūtais patiesums. arī runājot ar viņu ir skaidrs - Andris ir savējais, viņš ir viens no mums, viņš vienmēr gribēs palīdzēt saviem brāļiem letiņiem. žēl, ka tajā vakarā pēc koncerta viņam bija jāsteidzas, jo bija jāpaspēj uz fanu reisu uz Nickelback koncertu kaut kādā Eiropas pilsētā. Andri, es ar tevi... nu, kamēr vēl elpoju...
link2 comments|post comment

Deerhoof koncerts [Aug. 6th, 2018|10:09 pm]
[Tags|, , , , , , , , ]
[mood | bouncy]
[music |Morgenstern - Faces of Phobia]

Deerhoof es visvairāk klausījos tad, kad man bija indīgākais periods dzīvē, kas bija ap gadiem 16 - 17. tagad jau biju par viņiem piemirsis, un man, tāpat kā daudziem citiem, likās neticami tas, ka viņi spēlēs par brīvu Ventspils pilsētas svētkos, bet Mikam šitais bija izdevies pa cmuko un gludo. tad nu kolektīvi tika saprasts, ka tas tik tiešām nav joks. izbrauciens uz Deerhoof izvērtās ļoti jauks - atbraucām pa lietu, bet līdz ar ierašanos, lietus beidzās. uzcēlām telti, šūpuļtīklu un aizargplēvi blērvičīgā aizargātajā Ventspils piejūras mežā (nemēslojām, viss ok), kur žuburainie koki stumbros bieži meta dīvainus pusaplīšus. netālu no nometnes bija arī kāda dīvaina rituālu vieta, bet šoreiz ne sātanistu, drīzāk kaut kādi sap*sti futbola vārti. braucot ar mašīnu uz koncerta vietu, kas bija Amatnieku laukumā, no visām pusēm šāva salūtu, jo bija pienākusi, kā tas bija arī oficiāli rakstīts, svētku kulminācija un letālā ejakulācija - Aivara Lemberga uzruna. braucām garām lielākajam Ventspils kalnam - Lemberga HŪČĀRAM, mofos, (pirmo reizi to brīnumu redzēju, nobrauc lejā un meties pa taisno citās maksas atrakcijās), pēc tam alejas ar safrizētiem, apcirptiem stāviem kokiem, karsts laiks, cilvēku bari, labs ceļa segums - viss kā Losandželosā. atradām skatuvi - tur gan cilvēku nebija nemaz tik daudz, turklāt kādi 70%, šķiet, bija no Rīgas. tur pārdeva Nurmes alu, kas bija diezgan labs - man likās, ka tas ir igauņu alus, bet, izrādās, no Talsiem. Deerhoof koncerts bija fantastiski labs - gan labi apskaņots, gan arī kruta mūzika un performance. vokālistei / basģitāristei Satomi bija lieliskas 90to gadu VHS aerobikas instrukciju kustības, Ed Rodriguez izskatījās pēc buļļu cīņu dalībnieka, abi ģitāristi pamanījās gan spēlēt skaistas melodiskas partijas, gan grūvīgākus rifus, gan arī panoizot, viņu abu pedalbordi bija mazi un kompakti (vismaz priekš noizrokas grupas un daudzajām skaņas variācijām). bundzinieka komplekts, kā jau parasti, ļoti minimālistisks, viņa sarunas ar publiku bija sirsnīgas un smieklīgas. pēc koncerta gribēju nopirkt burgeru, bet dabūju par brīvu garšīgus frī ar ķiploku mērci no Lielā Kristapa, jo viņi vācās nost. tad bijām kaut pie Lemberga gigastrūklakām, kur ūdens dūmi kūpa un gaismas laistījās, episki, Lembergu vajag par Rīgas mēru. lielākie bari, protams, bija pie Klondaikas, tur arī satiku draudzeni, kuru nebiju redzējis, laikam, gadus 5. tad aizgājām uz Reņķa dārzu, kur Gacho uzstājās ar projektu 'Gacho' (nevis Mesa). Miks paskaidroja, ka Mesa ir domāta intelektuālajai publikai, toties Gacho ir normālu lumpeņu svētku pamatmateriāls.
pa nakti arī nelija, no rīta safrizējāmies, ēdām černobiļas avokādo un gājām peldēt, Ventspils pludmalē bija super silts ūdens un lieliski viļņi - tik foršos viļņos sen nebiju peldējis / lēkājis. sevišķi forši ir peldēt krasta virzienā, kad nemanot piezogas viltīgs vilnis un nes tevi uz priekšu, pēc tam atpakaļ. vēl mēs arī pastaigājām pa promenādi, ietusējām pie govīm, pabaudījām mazpilsētas arhitektūras eklektiku un ēdām Pūpēdī, kurā par manis pasūtītu un neatnestu risoto (es gan tiku pie cita risoto, līdz ar to iztrūkums novirzījās uz citu cilvēku) mēs tikām pie 500 eiro šokolādes brīdī, kad izrādījās, ka vairāk risoto ar sēnēm nebūs, jo beigušies rīsi. tad braucām atpakaļ, tad sāka riktīgi līt, bet visa kempošana un koncerts pa sauso, turklāt nebija arī tā briesmīgā žarona - es to nesaku bieži, bet tiešām paveicās. tad vēl bijām vakar tajā inčīgajā koncī Aleponijā, arī bija gan labs muzons, gan arī skatuves tēls, bet biju pārāk saguris, lai ko fiksētu. tagad arī ļoti acis sāp, it kā konstanti sāp, bet intensitāte tomēr mainās.
tagad spēlēju spēles Steam - iesaku pamēģināt spēli The Stanley Parable, diezgan liels prāta appi*iens.
link6 comments|post comment

Tranzīta koncerts [Nov. 21st, 2017|11:02 am]
[Tags|, , , , ]
[mood | bouncy]

Tātad 18. novembrī ar Elionu bijām Alūksnē. Bijām pie viņas vecvecākiem, kas mums ierādīja siltu istabeņu mājas pirmajā stāvā. Pašos svētkos gājām uz klubu "Cita Opera", kuram ir jaunas telpas, kas netālu no Alūksnes VEFa, kur ilgu laiku strādājusi Eliona vecmamma. Pirms koncerta ļoti skaisti sapucējāmies, uzvilku Latvijas karogu ar spilgti sarkanu lūpukrāsu, dabūju Eliona opja kreklu ar Cookie Monstru un stilīgu jaku, abi uzvilkām parūkas. Tad gājām pa bērziem, kur vispār gandrīz vai nav nekādas gaismas un uzvilkām pa kādam stiprākam dūmam. Ieejot klubā, es vilku nost džemperi un tajā iekritināju arī parūku. Tad mēs prasījām iekšā laidējiem, vai neredzēja manu parūciņu. Viņi teica, ka nav manījuši, jo parūka līdzīga maniem īstajiem matiem. Tad es gāju to meklēt aukstumā ārā, un man likās, ka visur redzu šo parūku, tomēr tie bija tikai zāles kušķi. Tad iegāju atpakaļ iekšā, un izrādījās, ka parūka tomēr bijusi manā džemperītī. Tad jau nu varējām iet iekšā. Tā kā valsts svētkos nedzert nedrīkst, tad paņēmām pa Aperol Spritzam. Skanēja diskotēka ar Bermudu Divstūri - es uzreiz metos deju ritmos. Pēc laika man pievienojās Elions. Pārējie apmeklētāji, kā jau latvieši, sēdēja visapkārt un filmēja mūs ar mobilajiem telefoniem. Bija daudz labu dziesmu, ļoti tautiska diskotēka.

Kaut kādā brīdī bijām smēķēt ārā, kur ar mums runāja vecie Tranzīta fani, kuri paši arī bija spēlējuši grupā "Dzirnavu street boys". Viens pret mums izturējās ļoti izsmējīgi, jo domāja, ka mēs jau neko no mūzikas nerubījam. Viens prasīja, vai esam no Nacionālā teātra. Tad mēs gājām iečekot vecos asfalta tenisa kortus, no kuriem varēja aiziet pa taisno no klubiņa. Kaut kad iegājām iekšā, paņēmām kokteili "Swimming Pool", kas zem zāles bija debešķīgi garšīgs. Gājām tusēt, tad daudzi man spieda roku un izteica komplimentus par manu izskatu, taisīja selfijus ar Elionu (jo viņa ir instastoriju karaliene, kurai seko arī Alūksnes Klondaika), un tādā garā. Sākās koncerts, tas bija ļoti kvalitatīvs, normāli ietusējām. Tad atkal bija pauze, kuras laikā pa priekšu izgājām ārā un aizgājām uz netālu kāpņutelpu vēl uzpīpēt zāli. Bijām ļoti apbliezušies, atnācām atpakaļ, paņēmām alu un sākās koncerta otrā daļa, kas bija jau Tranzīts goes industrial. Abi divi dejotāji, kuriem iepriekš bija krekli "I give zero fucks" bija pārģērbušies ar melniem apmetņiem un maskām, arī Ralfam bija maska. Šī koncerta puse bija tumšākās noskaņās, tomēr bija arī Ralfa uzrunas par mīlestību, kurā viņš minēja, ka mīlas uguns var izturēt maksimums pirmos trīs gadus. Viņš arī flirtēja ar sievieti, kas laikam bija viņa draudzene, sakot viņai 'Piezvani man!'. Kaut kādā brīdī Ralfa pielūdzēja bija pagriezusies pret pūli, Ralfs skatījās uz viņu un teica "Parasti tādās situācijas sākas drāma". Uz koncerta beigām viens no dejotājiem samainīja savas saulesbrilles ar Eliona saulesbrillēm, nodejojot pusi dziesmas ar šo aksesuāru. Kopumā mēs visiem tur patikām, daži prasīja, kādēļ mēs tā esam saģērbušies, bet bija tikai viena resna vobla, kas mūs riktīgi heitoja un nelaida priekšā. Beigās Ralfiņš jau pajokoja, ka koncerts beidzies, bet tomēr nospēlēja "Es nevaru būt balts, jo tas nav iespējams". Uztaisīju ļoti labus noiza instastorijus, kurus aizmirsu saglabāt, bet mans telefons ieraksta izcilu noizu, jo skaņas ieraksts ir pilnīgā tūtē un superjūtīgs, tāpēc gandrīz vienmēr pārbliezts. Pēc koncerta vēl tusējām, pie Eliona nāca meitenes, kas viņu atpazina, es runāju ar citiem Tranzīta faniem un stāstīju, kā man patika koncerts, protams, nedaudz traucē tas, ka zaļais, papildus mentālajam tripam, man uzsit trauksmes fiziskos simptomus (ai rīlī houp zis vill end, jo man paliek labāk). Tad izturēju rindu uz tualeti, kurā man biksēm izkrita poga. Tas nekas, pēc tam Alūksnes humpalās nopirku divas bikses kopā par kādiem 7 eiro, kas izskatās labi un man arī der, kamēr Rīgā es gandrīz nekur nevaru atrast sava izmēra bikses (it kā nebūtu garu cilvēku).

Tad vēl mēs bijām Alūksnes Klondaikā, kurā es arī pirmo reizi spēlēju automātus, dzēru garšīgu kafiju par brīvu un mēs VINNĒJĀM NAUDU, kā arī komunicējām ar vietējo publiku. Vēl arī daudz dabūjām visādus arhīva materiālus, bildes un kasetes.

Vēl gāju daudzās pastaigās pa pilsētu. Alūksne ir ļoti kinematogrāfiska vieta, visas tās tukšās ielas, rūpnīcu dūmi un bērzu birzis ar laternām. Tur vajag kaut ko filmēt.
link4 comments|post comment

Velnakmens 2017 [Jul. 17th, 2017|11:46 am]
[Tags|, , ]
[mood | blank]
[music |Oranssi Pazuzu - Ympyrä On Viiva Tomussa]

ORANSSI PAZUZU norāva tā, ka bija pilnīga katarse un nekādus Solstafir pēc tam paklausīties vispār nebija iespējams, psihodēliskā blekmetāla un noiza kvintesence. Kosmisks haoss, kurā viss pārdomāts līdz pēdējam sīkumam. Tas ērģelnieks / sintezātorists / noizeris tik aktīvi močīja, ka aktīvāk vairs nevar. Vokālists / ģitārists man atgādināja sevi. Absolūts festivāla favorīts, ko tagad griežu pa apli. SATYRICON norāva līmenī, spēlējot diezgan randomu setlistu no savas plašās diskogrāfijas. Biju sevišķi priecīgs padziedāt līdzi "To the mountains". LIFT ME UP, CARRY ME, I NEED YOU NOW! :@ Teica, ka uz nākamo viņu koncertu mums būs jābrauc uz Krieviju. Bet Lietuvas mežos Satīram patika. ZEAL AND ARDOR norāva lieliski, pārpildītajā Barbablu skatuvē, kuru no vienas puses jau iekšā skaloja upe. Kaut kas starp blekmetālu un blūzu, eksperimentālais roks, avangards, apvienots ar Negro dēmonu mūziku - viss kopā ļoti atsita kādu no Maika Patona projektiem, piemēram, Fantōmas. RAKETKANON - minēti kā noise / sludge un arī kā jocīgākā grupa no Beļģijas, ļoti labi attaisnoja savu nosaukumu, spēlējot ļoti baudāmu, grūvīgu metālu, kas, atsaucoties uz Po, bija kaut kas starp Ministry un Imantu Daksi. Ļoti baudāma un lēkājama mūzika. TRUCKFIGHTERS nospēlēja lielisku stoner roka koncertu, kas arī bija ļoti grūvīgs un dejojams, tikai bišķiņ vairāk distoršanu tam fuzzam varēja pielikt. Uz šo tauta bija ļoti sanākusi un riktīgi ārdījās. OATHBREAKER kaut kas galīgi nebija ar skaņu - tad vienu ģitāru nedzird, tad vokāli par klusu, tad drobene čarkst. Nācās pat atkāpties pie skaņotāju pults, lai redzētu, kā viņi ar to visu cīnās (tikšana priekšējās rindās pat uz lielākajiem vārdiem šajā festivālā bija izcili vienkārša). Uz beigām jau bija OK, un veco "Glimpse of the Unseen" jau varēja baudīt, bet tā arī bija pēdējā dziesma. BLINDEAD bija pieklājīgs progresīvais dūms - labākajās tradīcijās. Koncerta noslēgumā pāri festam ļoti zemu pārlaidās lidmašīna, kura it kā esot bijusi WARBRINGER pasūtījums, tāpēc arī pēc tam uzreiz pārvācos pie viņiem, kur mani biedri piedalījās circle pitā, kas esot bijis lielākais Devilstone vēsturē. Spēlēja čaļi lieliski, skaņa izcila, turklāt priekšnesumam bija arī labi sagatavota horeogrāfija, tomēr thrash metālu neklausos, un arī šeit nekādu savienojumu ar mūziku neizjutu. AUDN piederēja pie tā postblekmetāla, ko ļoti jauki var klausīties fonā, bet skatuves apmeklējums nav nepieciešams, tāpēc to darīju no štābiņa. Aizgājis biju uz WILDERNESSKING, kuriem bija daudz ļoti interesantas detaļas, bet viss kopumā ne tik labi līmējās. Kā fona mūzika gan laba, turklāt tā ir jauna grupa un vīriem ir daudz kur augt, potenciāls ir. ALCEST spēlēja divos vai trijos naktī uz svešām ģitārām, jo bija atcelta lidmašīna + nedabūtas mantas. Nu, spēlēja jau smuki, bet biju jau dzīvajā redzējis un līdz galam tomēr to sapņainību neizturēju, jo biju gatavs doties sapņot pa īstam. No dīdžejiem jāatzīmē Sneaker DJ, kas lika pagalam patīkamu mūziku sarkanajā Turbo teltī, ārā esot miglai un kopējam noskaņojumam esot fantastiskam. SUICIDEOSCOPE, kas bija festivāla noslēdzošais elements, sagādāja vilšanos, jo nespēlēja to auksto ambientu, ko biju gaidījis... bet varbūt tā vienkārši bija cita grupa, tur bija kaut kādi trīs dziedātāji, viens MC ar keponu, kaut kas galīgi greizi... GRAVEYARD klausījos fonā, bija normāls blūzrociņš.

Prieku sagādāja arī labi izvēlētais kino piedāvājums - "Enter the ninja", "Bloodsport", "Bitch slap", utt., ko varēja vērot no mīkstiem beņķīšiem, skaņa arī bija uzgriezta diezgan kārtīgi. Ēdiena piedāvājums bija neslikts - esmu bebru pankūku fans, bet arī 'siltais ēdiens' nebija slikts. Pa dienu varēja apskatīt dažādas galerijas, mākslinieki labprāt izrādīja savus darbus, viens gigerists arī dzīvajā pūta savus darbus un komunicēja ar skatītājiem. Bija pieejamas krāsas un spreji, varēja arī pats kaut ko paķēpāt. Pļavas vidū bija noliktas divas klavieres, kas tika arī aktīvi spēlētas (vienas no tām gan bija diezgan beigtas, bet tās Riga klavieres varēja vēl diezgan normāli spēlēt). Vēl arī, protams, pludmalīte, vērotāji no pretējām mājām, peldes aukstā ūdenī, volejbolisti, bērnu rotaļu laukumi, neparasti trenažieri. Telts man bija mežā netālu no upītes, naktīs gan bija mitri un auksti, bet tāda nu mums te ir tā vasariņa. Pa dienu paklejoju arī pa to mazpilsētu, atradu dažas interesantas vietas, pamestas mājas, bijām ekskursijā uz galveno baznīcu, nogājām gar pārplūdušo upi kādu gabaliņu, tur viņiem pāri upei tādas terasītes, kur arī var labi patusēties. Kopumā nekādu pretenziju pret festivālu - varēja vienīgais tos lietuviešu resnos kuiļus / urlas iekšā nelaist, jo šamie izdomāja Oranssi Pazuzu laikā triekties virsū cilvēkiem. Nujā, bīts jau bija, ar to viņiem pietiek.

link1 comment|post comment

Pixies [Mar. 2nd, 2017|09:54 am]
[Tags|]

pēc ofisā fonā skanošā radio vervelēšanas sapratu, ka Pozitīvusiņā šogad būs 'Pixies'. arī 'Where is my mind?', protams, radio nospēlēja, kas ir viens no retajiem Pixies gabaliem, kas man ne īpaši patīk, bet varbūt arī vienkārši tāpēc, ka pārklausīts. cik redzēts, Frenks Bleks joprojām aizrautīgi spēlē un labi kliedz. vēl būšot arī Alt-J, kas ir mana pēdējā laikā iemīļotākā popmūzika, šī dziesma un klips ir lieliski - https://www.youtube.com/watch?v=rVeMiVU77wo

tad gan jau atkal sanāks aizbraukt, lai kā arī pēc katras aizbraukšanas solītu sev vairāk to nedarīt.
link4 comments|post comment

iesildīšanās [Jan. 30th, 2017|04:47 pm]
[Tags|, ]

korī.
vadītāja - "Nistagm, iedomājies, ka tu esi dusmīgs suns. Un tagad - vau, vau, vau!"
es - "Vau, vau, vau!"
vadītāja - "Dusmīgs tu izskaties bieži, bet tagad pamēģini iedomāties, ka esi suns. VAU, VAU, VAU!!!"
es - "Vau, vau, vau!"
vadītāja "Vairāk to suni! Vairāk to suni"
es - "Vau, vau, vau!"
vadītāja "Tu jūti diafragmu? VAIRĀK TO SUNI! VAIRĀK TO SUNI! AIZIET! VAU, VAU, VAU!"
link5 comments|post comment

kaķu spēks [Aug. 11th, 2016|09:35 am]
[Tags|, , , ]
[music |Cat Power - Fool ]

"Come along Fool,
A direct hit to the sense you're disconnected
It's not that it's bad, it's not that it's death
It's just that it's on the tip of your tongue and you're so silent

Wanting to live and laugh all the time
Sitting alone with you tea and your crime
Children with kids and people with parents
Any which way there's no past and no present"
link1 comment|post comment

90tie [Jul. 29th, 2016|12:30 pm]
[Tags|, ]

Poll #20790
Open to: All, results viewable to: All

Es bieži klausos deviņdesmito mūziku, jo

View Answers

Deviņdesmito mūzika ir labākais, kas ir
2 (18.2%)

Es esmu iestrēdzis savās bērnības traumās
6 (54.5%)

Pie deviņdesmito gadu mūzikas vislabāk kapāt Vanagu (no divlitrenes, kamēr vēl atļauts)
3 (27.3%)

link11 comments|post comment

Pozitīvusiņa labākie notikumi [Jul. 19th, 2016|11:26 pm]
[Tags|, , ]
[music |Darkthrone - Triumphant Gleam]

Grimes - lielisks koncerts, varēju nedaudz atbrīvoties no saspringuma, kropļojošā anxiety un padejot / palēkāt. Blakus man arī dejoja tāds new age čalis, mēdzām saskatīties un kopīgi paveipot. Protams, nebija veco, psihodēlisko, vičhausīgo gabalu, toties no "Visions" bija "Oblivion", "Genesis" (nedaudz pārveidotas) un totāli pārveidota "Be a body". Pārējais viss bija no jaunajiem, kā arī kaut kāds neizprotams repa gabals krieviski. Jaunie jau ir tāda brutālāka deju mūzika, ko gan labi pabildina Klēras maigā balss, kā arī new age / anime / crazy dance šovam tīri labi tas gāja klāt. Bija pārstāvētas visas rases - baltā bekvokāliste / dejotāja, aziātu dejotāja un melnā dejotāja, kas brīžiem izpildīja arī mākslas vingrošanas tipa trikus. Starp dziesmām Grimes kaut ko ļoti ātri stāstīja par dziesmām, ik pa brīdim piemetinot to, ka viņai jau slikti sanāk runāt. Dziesmu beigās viņa tēloja apjukumu par to, visi aplaudē, kliedz, visiem patīk. Nedaudz kaifu gan nosita Rudaka teiktais, ka šis šovs ir iestudēts pat līdz uzrunām publikai, viss tas pats ir bijis Polijas Open'er festivālā. Arī viņas smieklīgie 'prrrrra' un 'trraatatatata' izsaukumi. Bet bija lieliski jebkurā gadījumā, publika lēkāja un ārdījas diezgan monstrozi, turklāt bija jūtama tāda vienotības un draudzības aura, kas nenotiek bieži. Man patika pat klasiskās Positivus meitenītes (pazīmes - matos vai nu puķu kronītis, vai nu feikās puķes, vai arī pseidoindiāns ar putnu spalvām matos). Uz milzīgo saukšanu atpakaļ, protams, Grimes nereaģēja, un jau pēc īsa brīža tika transportēta prom no Nordea skatuves. Forši arī tas, ka vienā koncerta brīdī viņa pajautāja 'Do you guys speak English? Oh, ok, sorry, sorry!'

Air - četri vīri baltā, kuru baltās unformas gan varēja būt pilnīgi vienādas. Pēc sēdēšanas ērtajos VIP zonas krēslos, lai atgūtu energoresursus, uz koncertu ierados kādu ~minūti pirms tā sākuma, tomēr, tā kā tas nebija pārmērīgi apmeklēts, vai arī vismaz cilvēki nelūkoja tikt pašā priekšā, dabūju stāvēt pirmajā rindā. Aiz vīriem ekrāni, kas feidiņos mainīja krāsas, nedaudz citplanētīgs skatuves iekārtojums, estētiski viss ļoti atbilstoši. Skanējums bija profesionāls, bet šeit ļoti izskatījas, ka tiek vienkārši 'atspēlēts'. Nedaudzās sazināšanās ar publiku, protams, notika robota balsī. Tomēr elektroniķi. Lielākajam hitam no mana mīļākā viņu veikuma "The Virgin Suicides" - "Playground love" nebija vokāla, tas tika aizvietots ar ne pārāk labi skanošu siņķiku, kas sagādāja lielāko vilšanos. Pārējos gabalos gan pārsvarā dziedāja / svilpoja / dūca Nikolas Godins, un viņa sejas izteiksmes bija pārsteidzoši tukšas. Instrumentu viņš mainīja uz katru otro gabalu - sabija ģitāra, akustiskā ģitāra, basģitāra, bandžo. Šķiet, ka vienā brīdī viņš teica arī 'spasiba'. Žans Dinkels arī vokalizēja, piemēram, hitu "Sexy boy", kas arī ļoti labi izdevās. Papildus sintezatoristam varēja nebūt tās tizlās baltās kepkas, bundzinieks izskatījās pēc normāla baltā metālista. Par iespēju viņus redzēt nesūdzos - tomēr jaunībā "The Virgin Suicides" bija man tuva un nozīmīga filma, turklāt viņu mūzika ir interesanta un estētiski tīra elektronika. Tomēr nepameta sajūta par to, ka viņi īpaši nopietni Latviju neuztver.

Mercury Rev - par šo grupu JD teica, ka vēl 80tajos viņu būtu interesējis to redzēt, bet varbūt ne tagad. Tomēr man bija interesanti viņus noskatīties - tīri labs psihodēliskais progresīvais roks ar ļoti episkiem momentiem. Laba siņķiku spēle, izskatīgs ģitārists saulesbrillēs, kas taisīja visādas krutās pozas, kā arī supergejisks vokālists, kas nedaudz izskatījas pēc tāda mīlīga žurkulēna, ar nogliterotu bārdu un absolūti nepārspējamām pozām un sejas izteiksmēm. Īpaši mīlīgs bia moments, kad viņš ar sapluinītu vijoles lociņu spēlēja zāģi. Kopumā tika panākts ārpasauliskais fīlings, tāds nedaudz fantasy vilnis. Sintezators piedeva tieši to, ko grupai vajag.

Choir of Young Believers - jauki zēni no Dānijas, kuru vokālists bija īpaši izcils - tērpies kediņās, džinsu biksiņās, kurās sabāzta veste, ar dzelteni krāsotiem matiem, viņa izskats atbilda tam, ko un kā viņš dziedāja - smalka, augsta balss, brīžiem enģeliskās vibrācijās. Varēja just, ka viņš tiešām ir no ticētājiem. Viņš arī veiksmīgi paguva smēķēt parastās cigaretes - turpinot dziedāt un spēlēt elektrisko ģitāru. Tātad ievelkot dūmu tikai rūpīgi izkalkulētās pauzēs. Grupā bija arī vismaz divi sintezatoristi, kas piešķīra sapņaino efektu. Šis labs video - https://www.youtube.com/watch?v=NLvvYmAwcnY

Skyforger - tādu ugāru tajā Palladium skatuvē nebiju gaidījis. Izskatījās, ka arī daudzas no meitenēm ar puķu vainagiem un putnu spalviņām bija pavilkušās uz Skyforger, dažas no viņām draugi bija pacēluši uz pleciem, lai tās varētu izbaudīt Latvijas populārāko metālistu tautiskos stāvos. Spēlēja daudzus vecos hitus - "Sešas ārprāta dienas" (1916. gada 16. jūlijā arī bija sākušās tās 1. pasaules kara ārprāta dienas, par kurām ir runa dziesmā / koncerts arī notika 16. jūlijā, tāpēc Pēterim bija uz ko atsaukties), "Gada īsākā nakts", "Migla migla, rasa rasa". No jaunā albuma forši nospēlēja "Rāmava". Skanēja labi, publika bija ļoti aktīva, tā jau prieks, ka arī šajā festivālā viņi savāc tik daudz apmeklētāju. Beigās pēc 'skaifordžer, skaifordžer' atnāca atpakaļ un nospēlēja vienu tīro folka gabalu, daudzi dziedāja līdzi. Jaunais bundzinieks izrādījās viens no senajiem cīņu biedriem, ar pienākumiem tika galā ļoti veiksmīgi. Pētris likās ļoti high-spirited. Kā arī man patīk tas, ka Latvijas populārākā metāla grupa vismaz daļēji spēlē blekmetālu.

Gas of Latvia - lieliska uzstāšanās Dabas koncertzālē, ļoti laba skaņa, Andžonis ļoti labi vokalizēja, Ķirse arī, čells tam visam arī labi piegāja klāt. Andžonim arī uz konci bija baigais draivs pienācis klāt. Kustinoša, drūma elektronika, teksti uz beigām kļuva arvien depresīvāki, kā arī vējš pūta arvien stiprāk. Bija arī novākusies tāda vecā Skaņu Meža publika. Zanes Raudiņas video arī ļoti labi iederējās, it sevišķi jāuzteic video gabalam "Sala" - https://vimeo.com/110701167

Ozols - man šķiet, ka reperim būtiskākais laikam ir intonācija, patīkama teksta norunāšana. Tas intensīvais, dzēlīgais tonis mani izbesīja momentā, tāpēc aizgāju prom.

Iggy Pop - man ļoti patīk albums Avenue B, kas veltīts tam, kā viņš šķiras no kādas par sevi krieni jaunākas draudzenes. Viņš dusmojies uz viņu par to, ka viņa lasa Cosmopolitan, bet patiesībā viņam būtu bijis jālepojas ar viņu. Šeit, protams, nebija šo melanholisko dziesmiņu, bet gan klasiskais Igija repertuārs, kura iesākumu noklausījos. Nebija slikti, Igijs, protams, izskatās labi, tas ķermenis kaut kādā ziņā ir mākslas darbs. Tomēr mani kaut kā neuzrunā, tās visas dziesmas liekas diezgan vienādas. Tāpēc pierunāju Rudaku, ka vajadzētu iet uz mašīnu savlaicīgi, lai nebūtu 2h jāgaida sastrēgumā. Tad nu arī pa ekstrēmo miglu braucām atpakaļ uz Rīgu, runājot par apziņas stāvokļu maiņām.

Dzelzs Vilks - lai gan mājās klausītos tikai "Mirušās Kaijas", kas, protams, vairs netiek spēlētas, dzīvajā viņu uzstāšanās ir tīri forši vērot gan J. Kaukuļa izdarību dēļ, gan arī tāpēc, ka skanējums ir tīri labs un viņi ir atraktīvi, sapulcē absolūti dažāda vecuma un paskata cilvēkus. Ne velti viņu galvenais tags last.fm ir LATVIAN ROCK.

Charles Bradley - ļoti sirsnīgs vīrs ar interesantu biogrāfiju, spēlē pat nedaudz eksperimentālu džezu. Spēcīga balss, forši kliedza. Daudz dziesmu par grūtībām, par sievietēm, kas pametušas. Sāpe ir. Daudz atzinās visiem mīlestībā. Tas jau labi. Pēc koncerta gāja pa vienam apskaut visu pirmo rindu un parunāt ar bērneļiem, tas bija mīļi. Beigās apskāva arī Ralfu Eilandu, kura bigbendu ar Marčiku klausījāmies sēžot festivāla blekmetālīgākajā vietā starp kokiem pie pludmales. Viņa dziesmas "Revelation" laikā jūrā iespīdēja ļoti spoža saule, kā arī kāds vīrs staigāja pa jūras virsu (nu labi, bija uzkāpis uz akmens). Dievs tomēr ir!

Redzēju vēl šo to, bet vai nu slinkums rakstīt, vai arī vienkārši garlaicīgs poproks. Ēdiens un dzērieni superdārgi, labi vismaz, ka vipiņi varēja dabūt ūdeni par brīvu, jo, protams, nedrīkst ienest nekādu šķidrumu vai ēdienu - kapitālisma triumfs. Patika arī vēja sūkņa akcija. Tā kā nācās palikt telšu pilsētiņā un menedžēt tehnikas nosūtīšanu uz Rīgu, jo tur to nevarēju atstāt, tad piedzīvoju arī tās lieliskumu. No rīta, kad pamodos, pirmā saruna, ko dzirdēju, bija "Riktīgi sāp viss, vai nu, bļe, vakar kaut kur nopisos, vai arī, bļe, pa nakti kāds ir baigi uzdarbojies". Daudz dzirdēju arī igauņu valodu, tātad šie tur arī brauc. Svētdienas rīts bija traks un vējains, ik pa laikam smidzināja lietus, kas varēja arī izpalikt. Tas, ka cilvēki ir cūkaiņi, ir jau sen zināms, bet redzot tos telšu pilsētiņas pārpalikumus, tas apstiprinās katru reizi no jauna. Man patika meklēt Grimes fanes, bet tādu tipisko, atšķirīgo tur tomēr bija maz. Savukārt, kad uzliekoties savā spriedzē būvēju telti, man garām gāja tāds vidusskolas mačo džeku vaifbīteru kreklos buliju bars, kas rādīja uz mani ar pirkstu un sauca "O! Haha! Reku blondais, bļe!"
link3 comments|post comment

impulsi [Jul. 12th, 2016|12:01 pm]
[Tags|, ]
[music |Joy Division - Disorder ]

man beidzot iepatikās Joy Division. labprāt aizietu uz kādu koncertu. bet laikam nesanāks.
link2 comments|post comment

[Feb. 20th, 2015|11:09 pm]
[Tags|, ]
[music |Bell Witch - Bails (of flesh)]

noskatījos Panorāmu, un pēc tās nedaudz paslēdzelēju kanālus, zinot, ka nekā jau tur nebūs, bet pa LTV7 sāka rādīt biogrāfisku filmu par Nirvanu, fokusējoties uz Nevermind albumu. ļoti forši, noskatījos, nebiju redzējis, bet biju lasījis to lielo Nirvanas grāmatu, tāpēc inčīgi bija to redzēt, piemēram, skatus no viņu Aberdeenas. basists, kas šobrīd izskatās pēc parasta, paresna amerikāņu vectētiņa ar atkāpušamies matiem stāsta, kā abi ar Kurtu pēc gan labiem, gan sliktiem šoviem pailgu laiku dauzījuši savas ģitāras un Grols stāsta, kā vienkārši uz to skatījies. Novoseliks arī atzīst, ka Nevermind ir labākais, ko savā dzīvē izdarījis. iedomājos, ka tas būtu forši - ja būtu viena lieta dzīvē, par ko varētu teikt - jā, šis tiešām bija pats labākais, ko esmu izdarījis. vēl labāk, ja tai tiešām arī būtu kāda plašāka nozīme (un Nevermind jau nu noteikti ir).

kopumā daudz tiek pieminēts, ka tieši tas, cik viņi ļoti necentās (nu, necentās būt spicie čaļi, mūzikas jomā Kurts esot bijis pat ļoti centīgs), cik ļoti viņi bija vienkārši 'puiši no laukiem' ar vēlmi ierakstīt kaut ko labu, bet ne kļūt slaveniem, viņus padarīja par tām slavenībām, kas viņi ir. daudz apspriesta Kurta balss, tehniķis stāsta par visu rakstīšanos, utt... un viens viedoklis par to, kas varētu būt viens no daudzajiem Kurta vēlīnās depresijas cēloņiem - tas, ka viņš nevarēja pierast pie tā, ka viņam ir beznosacījuma sekotāji, ka viņš varēja vairs pat necensties, darīt kādu sūdu vien vēlas, un viņam tāpat būtu sekotāji.
link5 comments|post comment

Lethal Ejaculation [Aug. 8th, 2014|07:35 pm]
[Tags|, , , ]
[music |Krallice - Littany of regrets]

Šis tas no vecajiem Lethal Ejaculationiem, jautrs lofi ģitārnoizs / ambients - http://failiem.lv/u/bwsbhee

Drīz jābrauc pie Khosmos svinēt MINCĪBU
link1 comment|post comment

Archon Satani [Jan. 26th, 2014|07:12 pm]
[Tags|, , ]
[music |Slipknot - New abortion]

A dark ritual project, playing eerie and haunting industrial ambient music with a satanic background, obsessive percussions and frightening demonic voices.

link2 comments|post comment

lethal ejaculation - proper ejaculation ends with death (low-fi noise) [Dec. 4th, 2012|10:11 pm]
[Tags|, , , , , , , , , , ]

laiks lieliskām ziņām - šodien tiek izlaists šī gada labākais debijas albums 



albums ierakstīts izmantojot manu veco mobiļņiku. apstrādāts ar vlc media pleijeri. vienīgais, kas to varētu padarīt interesantāku, ir tas, ka ierakstos dzirdami ļoti dažādi cilvēki dažādās vietās. vienīgā artikulētā 'mūzikas' ierakstīšana notikusi gabalā 'košā', kurā piedalās rihards. citos izmantotas intervijas, kā arī vienkārši ierakstītas sarunas un skaņas. paldies ģimenei, draugiem, santaklausam un jēzum kristum. albums veltīts visiem pasaules dievlūdzējiem. 

nokačāt var te : http://failiem.lv/u/csnfpki kačājiet, kamēr vēl var, drīz pirksiet par bargām naudām, haha, ahahaha
link3 comments|post comment

daudz kas [Jan. 23rd, 2012|11:29 pm]
[Tags|, , , , ]
[mood |awake]
[music |Ministry - The Fall]

tīrot māju zem gultas, ko atbīdīju nedaudz vairāk kā parasti, atrasti :

- 5 mediatori, to starpā arī Tiamat mediators ar apakšā rakstītu - Johan Edlund, ko noķēru 2007. gada Blomē.
- Olympus diktofons, iekšā daudz kas labs
- mans vecais, pazudušais sudrabotais I-Pods, kuru jau esmu atdzīvinājis (svētki Nefim, jo es tagad varēšu skroblot arī savu pārvietošanās mūziku, ja atteikšos no telefonizētās klausīšanās ceļojot), iekšā mūzika, kuru tur biju salādējis aptuveni pirms gada. šis tas pat ir mainījies, bet nu "Breathe", protams, ir iekšā. elpo, maita.
- daudz kastaņu un vēl visādu lietu

ā, protams, daudz putekļu, bet tas jau loģiski, izslaucīju.
vispār daudz kas interesants ir noticis, biju uz Forum Cinemas divas dienas pēc kārtas, vienu uz Kolka Cool, kas bija kruta, ļoti kruta, īsts latviešu nacionālais melnais humors par, kā teica [info]khosmos to, kāda tik tiešām ir dzīve Latvijas mazpilsētās.



kā otro biju uz Meiteni ar Pūķa Tetovējumu, kopā ar brālēnu un viņa draugiem, kas bija vēl krutāka filma, kā arī ļoti kruts bija ceļš uz šo filmu ar brīdinājumu no policijas un forum cinemas apsarga pieprasījumu atstāt tikko manis salodētu el. ģitāru ar visu futlāri, kurā bija 3 grāmatas + lauku labumi kaut kādā dīvainā telpā aiz entajiem kodiem, ko pēc tam divos naktī dabūju atpakaļ ilgi stāvot pie aizvērtās ieejas un man pretī iznāca veca kundze.
par filmu neko sakarīgu nevaru pateikt, vienkārši vāu, pilnīga fikcija un skaisti attēlots tas, cik ģimene var būt neveselīga padarīšana. ļoti žēl skaistā, sagraizītā mincīša. nenormāli kruta likās tas, kā lielais slepkava ieaicināja izmeklētāju iedzert pa glāzei filmas beigās, šamias ienāca, un pēc tam viņš viņam norādīja, ka, lai gan viņam bija nelāgas nojautas un viņš baidījās no potenciālā killera, bailes kādu atraidīt bija spēcīgākas par bailēm no slepkavas.
ļoti skaists arī tetovējums meitenes izvarotājam. vispār pati meitene arī nenormāli šmeksīga, man jau tās industriāles patīk.



ģitāras lodējums gan nebija izdevies un tagad esmu nodevis ģitāru remontā, ceru, ka rīt man zvanīs.

noteikti pieminēšanas vērts ir tas, ka, par spīti manic stāvokļiem, kursā laikam būšu zekmīgākais, nu labi, man arī nav normāla darba, citiem varbūt ir un tas viņiem tipa traucē. kā arī tas, ka, svinot sesijas beigas saņēmu zvanu no cilvēka, kas mani nepazīstot, bet pazīstot mana patēva dēlu un vēlas ar mani parunāt. nevarēju atteikt šādai iespējai un satikos ar šamo Double Coffe Centrālajā Stacijā uz 20 min. sarunu. viņš kavējās, paņēmu caffe latte, tas arī viņš atnāca - omulīgs biznesmenis ar 5 plānotājiem, izskatījās visai komiski, prasīja man dažādus jautājumus, izrādījās, ka viņš jaunības dienās ar mūziku nodarbojies, arī spēlējis solo un basa ģitāras un dziedājis, bet pēcāk pievērsies biznesiem, gan klasiskajiem, gan arī šādiem, kas nodrošināšot manu iespēju būt veiksmīgam cilvēkam. tad tika uzzīmēta shēma, utt, kā arī sarunāta otrā tikšanās pie viņa Ķengaragā, uz kuru arī aizbraucu svētdien (vakar). viņam baigi foršais kaķis un sieva Svetlana, kas ar mani kaut ko nedaudz komunicēja krieviski, īsti nesapratu ko, bet bija ģērbusies klasiskās rozā pidžambiksēs, tieši tādās, kādas pieklājas Svetlanai. biznesmenim esot biznesi gan USA, gan UK, gan GER, kaut gan saprot viņš tikai krieviski un latviski. tad tiku iepazīstināts ar to, kā būšot tālāk jākruķī cilvēki un jādabū viņus pirkt Amway (http://www.amway.com/EN) produkcija. man jau ir mans interneta veikals, tā kā zem mana ieteicēja viņam, ko arī uztaisījām. lai tālāk iesaistītos šajā multi-level mārketingā, man būtu jāsūta visādi kodi, jāprintē lapas un jāsūta uz Poliju tā uzņēmuma mums tuvākajā pārstāvniecībā, kā arī jādod iemaksa 8 ls, lai varētu sākt pasūtīt produkciju, kas, starp citu, nav nemaz slikta - it kā tiešām lēti var visādus tīrīšanas līdzekļus, ziepes, vitamīnus, utt sapirkt. tomēr laikam jau netaisos to darīt, par spīti tam, cik daudz reizes tikšanās laikā man tika teikts, cik es veiksmīgs būšu un kādu peļņu varu gūt, ja sekošu receptei.

starp citu, es nerubīju kāds ārā laiks.
ā, un šodien mana māte kopā ar patēvu ieradās no Izraēlas Latvijā. pagaidām neesmu saticis, jo viņiem nav ne telefonu, ne interneta, lol, un es nezinu, vai viņi grib, lai pie viņiem braucu.

un Anete pīpē paciņu dienā
link17 comments|post comment

jaunumi [Jan. 18th, 2012|01:51 pm]
[Tags|, , , ]
[mood |awake]
[music |Gazelle Twin - Far from homw]

dabūju mikrosocioloģijas eksāmenā 10 (laikam), bija tikai viens jautājums par sociālu kapitālu un institūcijām, kas veicina tā attīstību, nu tipa izlozes jautājums, pfffff. bet nu kūlio.
rīt eksāmens pilsētas socioloģijā. iemācījos izmantot vikipēdiju tās bloķētajā režīmā - atver rakstu un uzreiz spiež Esc. būs normz. ja ņem vērā, ka no kontroljautājumiem lekcijās ir runāta labi ja kāds 1/3. tad jau jāpamācās.
no riteņa, kad atbrauc mājās, ļoti daudz ūdens izdalās. bet nu patīk braukāt pa sniegu, ir nedaudz ekstrēmisms klāt tajā cilvēku apbraukšanā, vietām slīdēšanā / drebēšanā.
visu laiku klausos Gazelle Twin - The Entire City albumu (nu cita jau vēl viņai nav), jums arī iesaku to darīt. (par viņu man bija jau ieraksts)
lasot visu laiku klausos Massive Attack - 100th window albumu, tas tāds auksts un mierīgs, labs fons manai iespringušajai esmei un visu laiku viegli sāpošajām acīm.
kā jaunpievedums gastronomiskajā zonā ir zivju pirkstiņi ar spinātiem, ko ēdu kopā ar ceptiem zirņiem un burkāniem, tādus gatavus pārdod Vidzemes tirgū, baigi labie.

un rīt pēc ekša un, visticamāk, dzeršanas ar kursabriežiem, ar cibiņu khosmos, pateicoties viņas allaž veiksmīgajai rokai izlozēs, iesim uz Kolka Cool.
link4 comments|post comment

[Jan. 14th, 2012|03:31 pm]
[Tags|, ]
[music |Satyricon - To the mountains]

Cast the light - deadly trail
I see it now
Sky is lit - opens up
I want my share
Lift me up - carry me
I need you now
Heal the wounds - bloody deep
I have to stop
Ignite! To the Mountains
linkpost comment

Unholy Satan uzstāšanās Radio Naba 9. jubilejas svinībās [Jan. 12th, 2012|01:20 pm]
[Tags|, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ]
[mood |nopirku Winston bundžu Maximā]
[music |LATVIJU SĀTANAM]

http://www.youtube.com/watch?v=323Ge01xlBU

tur tā ir apskatāma.
lūdzams piespiest HD p.ogu
tā kā uz mums skaņuvīri aizgāja prom, tad mani tur sākumā diezgan slikti var dzirdēt. bet visādi citādi noteikti vērts noskatīties šo lielisko uzstāšanos.

(linku izdevās uztaisīt clicky, neizmantojot rich text mode, tāpēc nemāku pievienot bildi. rich text moudā liekot 'insert link' pēc ielikšanas parādījās tukšums. vienkārši iekopējot - nebija clicky. iemāciet taču kāds mani rīkoties ar to sasodīto cibu!)
link23 comments|post comment

[Jan. 10th, 2012|03:43 pm]
[Tags|, , ]
[music |Cameron Steele - Center of the Meadow]

uzrakstīju eksāmenu kvalitatīvajās metodēs. čekoju rezultātus. dzeru kafiju un klausos Mandaras sūtīto Kameronu Stīlu. ārā izskatās ziemīgi, bet patiesībā jau nav. pareģoju, ka šonakt negulēšu.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]