| Kivičs, Daksis, Žaks |
[Nov. 2nd, 2013|07:46 pm] |
| [ | music |
| | Half Makeshift - Omen I | ] |
vakar saņēmos un aizbraucu uz koncertu tirgū, kur spēlēja Andris Kivičs, Imants Daksis un Žaks no STA. par Kiviču - lielisks tēls, survival jakā, bet ar kreklu, kuram ir ļoti liels krūšu izgriezums, kurā, starp greznu vīrišķo apmatojumu, ir paslēpies arī kristīgais krusts. Andris bija bijis izbrīnīts par to, kādēļ šajā pasākumā uz sienas tiek projicēts albīns-ezis, un vispār teica, ka nekad nebūtu gaidījis, ka spēlēs vēlā stundā Cnetrāltirgū koncertu. tomēr, tā kā viņa integrācijas spējas ir lieliskas, un viņš ir ļoti ekstraverts, viņš publiku nekautrējās uzrunāt, stāstīja visādus stāstus, kaut ko par 1987. gadu, kaut ko par bijušajiem koncertiem un sadarbības partneriem, kaut ko par Latvijas Radio priekšniecību. daudz smējos. visiem paveicās, jo pēc koncerta Kivičs pa taisno devās uz fanu autobusa izbraukšanu kaut kur no Centrālās Stacijas uz Nickelback (!!!) koncertu, bet, tā kā autobuss kavējās, bija tā, ka paspēlē kādu pusstundu vai vairāk Kivičs, tad Daksis, tad Kivičs, tad atkal Daksis (jo Kivičs varēja palikt ilgāk). uzstājoties pēc Dakša viņš teica, ka šis pasākums tiešām ir balstīts uz kontrastiem, un tādēļ izpildīja Britnijas Spīrsas kaveru, sanāca labi, tam sekoja Eikona kavers dziesmai "Beautiful". pēc tam viņš attēloja dažādas dziesmas - kā tām vajadzētu skanēt, lai tās tiktu iekļautas Latvijas Radio repertuārā, no sākuma dziedot nepareizi, pēc tam pareizi, tur bija "Krodziņš", kaut kas no "Jumprava", utt. viņš izpildīja arī savus lielākos hitus. "Jūtot tā" skanēja lieliski, "Tu tuvojies sev" dziedāja līdzi tik tiešām daudzi klātesošie, arī es vārdus šai dziesmai atceros perfekti no galvas.
Kiviča koncerta beigās uz skatuves sāka piepumpēties un ārdīties lustīgākais no trijiem 40+ urlām, kas apsēda 371. viņi tika dabūti laukā, viens bija tāds gaišmatains, kas labi saplūda ar apmeklētājiem koncertā, bet kas bija pilnīgākajā kosmosā, kaut ko ārdījās un neko nerubīja. tad bija tāds standarta uzbāzīgais krievs, kas visu laiku visiem gāja klāt, prasīja cigaretes un burtiski ņēma nost no rokām alus glāzes tiem, kas stāvēja ārā, runājās, smēķēja, kā arī dusmojās par to, ka ieeja maksā 2 Ls. lustīgākais visu laiku plijās virsū Robinam, prasīja cigaretes un mēģināja pierunāt viņu, lai kādu reizi varētu tikt iekšā 'bezplatna'. dzēra kaut kādu ļoti autentisku Centrāltirgus dzērienu, ko man laikam neizdevās nobildēt, jo bija tikai konstantais objektīvs. tika izsaukta pašvaldības policija, kas īpaši nesteidzās, bet beigās savāca trīs dzērājus, toties pie 371 nosēdusies veca sieviete uzrunāja policiju ar 'menti' un pēc tam krieviski pati lūdzās, lai viņu savāktu (jo auksti taču). beigās gan lustīgākais dejotājs no viņiem atgriezās, jo neko jau sliktu nebija izdarījis un turpināja visus pie ieejas taranēt. bet smuks dūmiņš.
Dakša koncerts man tīri labi patika. visvairāk smeldzīti un atmiņas izsauca "Virtuves narkomānija", ko ļoti daudz klausījos savos 15 - 18, kad ļoti iefanoju par Daksi, Džefras Asinīm, Pasaules Gaismu. "Virtuves narkomānija" jau arī ir Pasaules Gaismas dziesma, kas laikam arī ir mans mīļākais Dakša projekts. jāsaka, ka spēks viņa performancēs nav zudis, Daksis joprojām kratās, ārdās, bļauj, un man jau tas viss tīri labi patīk. izskatās viņš arī labi. bet apmeklētāju loks laikam viņam ir sarucis (tāpat kā Kivičam - laikam nav ko dirsties ar Juri Milleru), jo tomēr koncerts bija vecajā Dakša līmenī, bet viņa fanu loku tur īpaši neredzēja, īpaši daudz hipijisko ļaužu tur arī nebija. patīkami bija klausīties viņa vecās dziesmas, jo jaunie materiāli vairs nepatīk tik ļoti. neierasti bija dzirdēt viņu dziedam angliski ar dziesmu, kas varētu saukties "The lonely orgasm", un jāatzīst, ka man patika šī dziesma.
pašās beigās jau diezgan vēlu uzstājās Žaks. bija tīri labs koncerts, gavilēja sanākušie hiphoperi, kurus (vismaz šķietami) ne pārāk interesēja koncerti pirms tam. Žaks man patika, viņam bija tāda intraverta uzstāšanās maniere, viņš spēlēja saviem bītiem pāri elektrisko ģitāru, dažbrīd pat ļoti jauki. man ļoti patika teksti par pavasari un par kaut kādu puisi, kas grib nozagt mašīnu, bet aizmirst, ka mājām ir arī logi, kuros dzīvo mašīnas īpašnieki, kas vispār ir pret vardarbību, bet skolā gājuši (laikam) džudo pulciņā. vārdu sakot, man patika viņa teksti, varbūt mazāk vajag par to, kā sūkā Latvijā, bet nu, protams, nevaru noliegt, ka daudzās ziņās Latvija tiešām nav spicākā valsts.
kopumā varētu teikt, ka ja Žakam pārsvarā dominē soc-reālistiskā nots, Daksim dominē erotika, dvēseles sāpes, mitoloģija, tad Kivičs dzied par visu pārpasaulīgo, par pārcilvēciskām lietām. tāpēc esmu priecīgs, ka varēju paspiest viņam roku brīdī, kad manam deprim ir kulminācija un ticēt, ka varbūt Kivičs man dos spēku atkal ticēt dzīvei, lai arī cik ļoti sāpētu galva. jāsaprot gan, ka Kivičs nesola atdzimšanu un jaunu dzīvi, jo "tu esi tagad, šodien un te, un tas, ko tu redzi, ir tava pasaule, vienalga cik skaista vai neglīta tā, tā ir tava vienīgā", bet jāatzīst, ka Kivičs tiešām skanēja ļoti pieklājīgi, profesionāli, tāpēc viņam noteikti RŪP. koncertam dodu 9/10.
p.s. šodien mēģinu rakstīt eseju, bet manas koncentrēšanās spējas ir absolūti mirušas, nekas produktīvs nesanāk. vegānu dienā tiešām biju vegānisks, šovakar vakariņās gan ēdu zivi ar kartupeļiem. daudz guļu, daudz lietoju šokolādi. ārā šodien biju izgājis, un tieši tad sāka līt. |
|
|
bouncy
lazy
calm