| Pozitīvusiņa labākie notikumi |
[Jul. 19th, 2016|11:26 pm] |
| [ | music |
| | Darkthrone - Triumphant Gleam | ] |
Grimes - lielisks koncerts, varēju nedaudz atbrīvoties no saspringuma, kropļojošā anxiety un padejot / palēkāt. Blakus man arī dejoja tāds new age čalis, mēdzām saskatīties un kopīgi paveipot. Protams, nebija veco, psihodēlisko, vičhausīgo gabalu, toties no "Visions" bija "Oblivion", "Genesis" (nedaudz pārveidotas) un totāli pārveidota "Be a body". Pārējais viss bija no jaunajiem, kā arī kaut kāds neizprotams repa gabals krieviski. Jaunie jau ir tāda brutālāka deju mūzika, ko gan labi pabildina Klēras maigā balss, kā arī new age / anime / crazy dance šovam tīri labi tas gāja klāt. Bija pārstāvētas visas rases - baltā bekvokāliste / dejotāja, aziātu dejotāja un melnā dejotāja, kas brīžiem izpildīja arī mākslas vingrošanas tipa trikus. Starp dziesmām Grimes kaut ko ļoti ātri stāstīja par dziesmām, ik pa brīdim piemetinot to, ka viņai jau slikti sanāk runāt. Dziesmu beigās viņa tēloja apjukumu par to, visi aplaudē, kliedz, visiem patīk. Nedaudz kaifu gan nosita Rudaka teiktais, ka šis šovs ir iestudēts pat līdz uzrunām publikai, viss tas pats ir bijis Polijas Open'er festivālā. Arī viņas smieklīgie 'prrrrra' un 'trraatatatata' izsaukumi. Bet bija lieliski jebkurā gadījumā, publika lēkāja un ārdījas diezgan monstrozi, turklāt bija jūtama tāda vienotības un draudzības aura, kas nenotiek bieži. Man patika pat klasiskās Positivus meitenītes (pazīmes - matos vai nu puķu kronītis, vai nu feikās puķes, vai arī pseidoindiāns ar putnu spalvām matos). Uz milzīgo saukšanu atpakaļ, protams, Grimes nereaģēja, un jau pēc īsa brīža tika transportēta prom no Nordea skatuves. Forši arī tas, ka vienā koncerta brīdī viņa pajautāja 'Do you guys speak English? Oh, ok, sorry, sorry!'
Air - četri vīri baltā, kuru baltās unformas gan varēja būt pilnīgi vienādas. Pēc sēdēšanas ērtajos VIP zonas krēslos, lai atgūtu energoresursus, uz koncertu ierados kādu ~minūti pirms tā sākuma, tomēr, tā kā tas nebija pārmērīgi apmeklēts, vai arī vismaz cilvēki nelūkoja tikt pašā priekšā, dabūju stāvēt pirmajā rindā. Aiz vīriem ekrāni, kas feidiņos mainīja krāsas, nedaudz citplanētīgs skatuves iekārtojums, estētiski viss ļoti atbilstoši. Skanējums bija profesionāls, bet šeit ļoti izskatījas, ka tiek vienkārši 'atspēlēts'. Nedaudzās sazināšanās ar publiku, protams, notika robota balsī. Tomēr elektroniķi. Lielākajam hitam no mana mīļākā viņu veikuma "The Virgin Suicides" - "Playground love" nebija vokāla, tas tika aizvietots ar ne pārāk labi skanošu siņķiku, kas sagādāja lielāko vilšanos. Pārējos gabalos gan pārsvarā dziedāja / svilpoja / dūca Nikolas Godins, un viņa sejas izteiksmes bija pārsteidzoši tukšas. Instrumentu viņš mainīja uz katru otro gabalu - sabija ģitāra, akustiskā ģitāra, basģitāra, bandžo. Šķiet, ka vienā brīdī viņš teica arī 'spasiba'. Žans Dinkels arī vokalizēja, piemēram, hitu "Sexy boy", kas arī ļoti labi izdevās. Papildus sintezatoristam varēja nebūt tās tizlās baltās kepkas, bundzinieks izskatījās pēc normāla baltā metālista. Par iespēju viņus redzēt nesūdzos - tomēr jaunībā "The Virgin Suicides" bija man tuva un nozīmīga filma, turklāt viņu mūzika ir interesanta un estētiski tīra elektronika. Tomēr nepameta sajūta par to, ka viņi īpaši nopietni Latviju neuztver.
Mercury Rev - par šo grupu JD teica, ka vēl 80tajos viņu būtu interesējis to redzēt, bet varbūt ne tagad. Tomēr man bija interesanti viņus noskatīties - tīri labs psihodēliskais progresīvais roks ar ļoti episkiem momentiem. Laba siņķiku spēle, izskatīgs ģitārists saulesbrillēs, kas taisīja visādas krutās pozas, kā arī supergejisks vokālists, kas nedaudz izskatījas pēc tāda mīlīga žurkulēna, ar nogliterotu bārdu un absolūti nepārspējamām pozām un sejas izteiksmēm. Īpaši mīlīgs bia moments, kad viņš ar sapluinītu vijoles lociņu spēlēja zāģi. Kopumā tika panākts ārpasauliskais fīlings, tāds nedaudz fantasy vilnis. Sintezators piedeva tieši to, ko grupai vajag.
Choir of Young Believers - jauki zēni no Dānijas, kuru vokālists bija īpaši izcils - tērpies kediņās, džinsu biksiņās, kurās sabāzta veste, ar dzelteni krāsotiem matiem, viņa izskats atbilda tam, ko un kā viņš dziedāja - smalka, augsta balss, brīžiem enģeliskās vibrācijās. Varēja just, ka viņš tiešām ir no ticētājiem. Viņš arī veiksmīgi paguva smēķēt parastās cigaretes - turpinot dziedāt un spēlēt elektrisko ģitāru. Tātad ievelkot dūmu tikai rūpīgi izkalkulētās pauzēs. Grupā bija arī vismaz divi sintezatoristi, kas piešķīra sapņaino efektu. Šis labs video - https://www.youtube.com/watch?v=NLvvYmAwcnY
Skyforger - tādu ugāru tajā Palladium skatuvē nebiju gaidījis. Izskatījās, ka arī daudzas no meitenēm ar puķu vainagiem un putnu spalviņām bija pavilkušās uz Skyforger, dažas no viņām draugi bija pacēluši uz pleciem, lai tās varētu izbaudīt Latvijas populārāko metālistu tautiskos stāvos. Spēlēja daudzus vecos hitus - "Sešas ārprāta dienas" (1916. gada 16. jūlijā arī bija sākušās tās 1. pasaules kara ārprāta dienas, par kurām ir runa dziesmā / koncerts arī notika 16. jūlijā, tāpēc Pēterim bija uz ko atsaukties), "Gada īsākā nakts", "Migla migla, rasa rasa". No jaunā albuma forši nospēlēja "Rāmava". Skanēja labi, publika bija ļoti aktīva, tā jau prieks, ka arī šajā festivālā viņi savāc tik daudz apmeklētāju. Beigās pēc 'skaifordžer, skaifordžer' atnāca atpakaļ un nospēlēja vienu tīro folka gabalu, daudzi dziedāja līdzi. Jaunais bundzinieks izrādījās viens no senajiem cīņu biedriem, ar pienākumiem tika galā ļoti veiksmīgi. Pētris likās ļoti high-spirited. Kā arī man patīk tas, ka Latvijas populārākā metāla grupa vismaz daļēji spēlē blekmetālu.
Gas of Latvia - lieliska uzstāšanās Dabas koncertzālē, ļoti laba skaņa, Andžonis ļoti labi vokalizēja, Ķirse arī, čells tam visam arī labi piegāja klāt. Andžonim arī uz konci bija baigais draivs pienācis klāt. Kustinoša, drūma elektronika, teksti uz beigām kļuva arvien depresīvāki, kā arī vējš pūta arvien stiprāk. Bija arī novākusies tāda vecā Skaņu Meža publika. Zanes Raudiņas video arī ļoti labi iederējās, it sevišķi jāuzteic video gabalam "Sala" - https://vimeo.com/110701167
Ozols - man šķiet, ka reperim būtiskākais laikam ir intonācija, patīkama teksta norunāšana. Tas intensīvais, dzēlīgais tonis mani izbesīja momentā, tāpēc aizgāju prom.
Iggy Pop - man ļoti patīk albums Avenue B, kas veltīts tam, kā viņš šķiras no kādas par sevi krieni jaunākas draudzenes. Viņš dusmojies uz viņu par to, ka viņa lasa Cosmopolitan, bet patiesībā viņam būtu bijis jālepojas ar viņu. Šeit, protams, nebija šo melanholisko dziesmiņu, bet gan klasiskais Igija repertuārs, kura iesākumu noklausījos. Nebija slikti, Igijs, protams, izskatās labi, tas ķermenis kaut kādā ziņā ir mākslas darbs. Tomēr mani kaut kā neuzrunā, tās visas dziesmas liekas diezgan vienādas. Tāpēc pierunāju Rudaku, ka vajadzētu iet uz mašīnu savlaicīgi, lai nebūtu 2h jāgaida sastrēgumā. Tad nu arī pa ekstrēmo miglu braucām atpakaļ uz Rīgu, runājot par apziņas stāvokļu maiņām.
Dzelzs Vilks - lai gan mājās klausītos tikai "Mirušās Kaijas", kas, protams, vairs netiek spēlētas, dzīvajā viņu uzstāšanās ir tīri forši vērot gan J. Kaukuļa izdarību dēļ, gan arī tāpēc, ka skanējums ir tīri labs un viņi ir atraktīvi, sapulcē absolūti dažāda vecuma un paskata cilvēkus. Ne velti viņu galvenais tags last.fm ir LATVIAN ROCK.
Charles Bradley - ļoti sirsnīgs vīrs ar interesantu biogrāfiju, spēlē pat nedaudz eksperimentālu džezu. Spēcīga balss, forši kliedza. Daudz dziesmu par grūtībām, par sievietēm, kas pametušas. Sāpe ir. Daudz atzinās visiem mīlestībā. Tas jau labi. Pēc koncerta gāja pa vienam apskaut visu pirmo rindu un parunāt ar bērneļiem, tas bija mīļi. Beigās apskāva arī Ralfu Eilandu, kura bigbendu ar Marčiku klausījāmies sēžot festivāla blekmetālīgākajā vietā starp kokiem pie pludmales. Viņa dziesmas "Revelation" laikā jūrā iespīdēja ļoti spoža saule, kā arī kāds vīrs staigāja pa jūras virsu (nu labi, bija uzkāpis uz akmens). Dievs tomēr ir!
Redzēju vēl šo to, bet vai nu slinkums rakstīt, vai arī vienkārši garlaicīgs poproks. Ēdiens un dzērieni superdārgi, labi vismaz, ka vipiņi varēja dabūt ūdeni par brīvu, jo, protams, nedrīkst ienest nekādu šķidrumu vai ēdienu - kapitālisma triumfs. Patika arī vēja sūkņa akcija. Tā kā nācās palikt telšu pilsētiņā un menedžēt tehnikas nosūtīšanu uz Rīgu, jo tur to nevarēju atstāt, tad piedzīvoju arī tās lieliskumu. No rīta, kad pamodos, pirmā saruna, ko dzirdēju, bija "Riktīgi sāp viss, vai nu, bļe, vakar kaut kur nopisos, vai arī, bļe, pa nakti kāds ir baigi uzdarbojies". Daudz dzirdēju arī igauņu valodu, tātad šie tur arī brauc. Svētdienas rīts bija traks un vējains, ik pa laikam smidzināja lietus, kas varēja arī izpalikt. Tas, ka cilvēki ir cūkaiņi, ir jau sen zināms, bet redzot tos telšu pilsētiņas pārpalikumus, tas apstiprinās katru reizi no jauna. Man patika meklēt Grimes fanes, bet tādu tipisko, atšķirīgo tur tomēr bija maz. Savukārt, kad uzliekoties savā spriedzē būvēju telti, man garām gāja tāds vidusskolas mačo džeku vaifbīteru kreklos buliju bars, kas rādīja uz mani ar pirkstu un sauca "O! Haha! Reku blondais, bļe!" |
|
|
bouncy