| Ē.K. + Claustrum |
Dec. 23rd, 2011|01:43 pm |
vakar biju uz Ēnu Kaleidoskopa un Claustrum koncertu, apbalvojām Veģmu ar sarkanīgi rozā rozi un šokolādes pakaviņu, dzēram Lambrusco un atzīmējām viņas vārda dienu neprātīgās ballītēs kopā ar visu Veģmu trio, kā arī neetiski, kuru ap pusdienas laikā satiku, kad kopā ar no Norvēģijas atbraukušo māsīcu gaidījām Ādažu autobusu pie Vidzemes tirgus.
Ēnu Kaleidoskops patika, izklausās jau nu ļoti tradicionāli, bet imho, ir ok, apskaņots bija lieliski. vispār Ēnu Kaleidoskops man gan labāk patika savos pirmssākumos, bet arī tagad ir ok, "Kāvi" šoreiz skanēja ļoti labi.
pēc tam bija Veģmas apsveikšana, un šamā pirmo reizi dabūju ziedus pēc koncerta - bet nu kā tas var būt, ka smukām vijolniecēm nenes fani ziedus čupām? tad bija jābūt ārā, jo Veģmas visu laiku sauca pīpēt un baudīt slaveno Lambrusco, pa starpām paklausīju arī Claustrum.
likās ļoti labs un šūpojošs, interesantas vizualizācijas ar apcerošām domām par dažādiem simboliem, bet veģmām mani izdevās pielauzt doties prom no Claustrum. Ivars no sākuma mēģināja, bet neizdevās, jo mēģināju uzspiest savu viedokli par to, ka vēlos palikt, jo man patika, ļoti meditatīvi, patika stabulniece, kas (vismaz tā izskatījās) ļoti forši smaidīja, bet tomēr Aināram ar otro reizi izdevās mani pielauzt, viņas, protams, dabūja, ko vēlējās, un domāja, ka esmu iznācis, jo Ainārs "ir sex", bet patiesībā es vienkārši mentāli sajūtu viņu visu vajadzību pēc manis.
pēc tam teātra bārā satiku vēl visādus pazīstamos, šajā portālā populārais zaķis Rasbainieks mani sveicinoties nosauca par dekadento kuci, kas man ļoti patika (viņa gan laikam citēja kaut ko, ko man teica pilnīgi apbliezies Krā, bet viņš šķiet mani sauca drīzāk par 'dīvaino pūci' nevis 'dekadento kuci')
teātra bārā arī dzēru 100 g šņabim, konstatēju, ka ļoti labs dzēriens - jo apziņa mainās līdz ar katru iedzerto malciņu - ļoti intensīvas svārstības - it kā atklātos jauni realitātes līmeņi, tā kā lobot sīpolu. un skatījos uz dīvainajām meitenēm, kas tur bija (tur bija ļoti daudz jocīgu cilvēku, kas labi) un visu laiku bija jūtamas pārmaiņas viņu jocīgumā un manis izdomātajā vēstījumā, ko šie cilvēki man vēlējās nest. Veģma mums tikmēr rādīja lieliskas telefonabildes.
tagad spēlēju baigi labo blekmetālu, nupat likās, ka baigi sanāk, un rakstu, vēlāk jāiet ar Aneti em uz Kārļa Padega izstādi, kas esot ūberkūlio, kā to atzīst Susis, mans brālēns, mans tēvs, Irina un vēl daudzi daudzi.
pēc tam vakarā mums ir ģimeniskais Ziemassvētku cirks.
mājās daudz piparkūku. garšīgas! |
|