| Altar of Plagues koncerta atskatiņš |
[Feb. 25th, 2012|04:19 am] |
| [ | mood |
| |  calm | ] |
| [ | music |
| | nebeidzamais lietus aiz loga | ] |
pa ceļam uz koncerta vietu pirmo stopu uztaisīju zem Gaisa tilta, urīna dvakas izgaismotā tunelī, tur arī ievilku daudz laba gaisa, lai varētu doties tālāk.
kā pirmos skatījām un arī redzējām (protams, arī dzirdējām) Mūžīgos Okulārus, kas sāka savu uztāšanos kaut kur pēc pusdesmitiem. kopumā diezgan labi rībēja. viņiem arī visvairāk piestāvēja uz basbungas uzlīmētais antikrusts, kas šķietami sastāvēja no 6 Monarch uzlīmītēm, kuras arī pēc tam sagrābos (uzlīme trve kvlt - rituāls, kura vadītāja ar upurnazi pāršķērējusi rokas laikam 3 jaunietēm, kuru asinis plūst uz kaut kā, kas man izskatās pēc dzimšanas dienas tortes). Okulāriem bija diezgan jocīgs korpspeints, ja tas ir korpspeints. dziesmas tā tīri ok, iepriecināja vokālistes robotiski blekmetāliskās kustības. vienā brīdī vienam no ģitāristiem pārtrūka stīga, tas laikam arī bija iemesls pagarajai pauzei, pēc kuras bija blekkmetālīgs priekšnesums (laikam) bet nevaru sīkāk komentēt, jo skatījos no pīpētavas, kurā joprojām smēķēt aizliegts.
tad jau sāka rībināt arī Monarch!, pēc skata ļoti jauki franču puikas un meitene ar blekkmetal krekliņu, kurai no sākuma gan kaut kas negāja ar vokālu, bet pēc tam jau bija ļoti skaisti, varbūt varēja nedaudz skaļāk. no ģitāras un bašģitāras nāca pat nedaudz klasisks, bet ļoti labs drone dooms, ar labu saspēli un ļoti skaistām feedbacka / magnētisko saišu izmantošanas vietām. spēlēja laikam vienu garu gabalu, kuru gan neatpazina, bet bija labs, vienīgais vokālā varēja būt mazliet vairāk variācijas, bet vienu brīdi jau skrēja skudriņas pāri kauliem vai kā to sauc, kaut vai bitītes, prusaki vai dievlūdzēji. kukaiņu taču daudz visādu. bundzinieks arī ļoti kaislīgi spēlēja un atbilda manam priekšstatam par to, kā ir jāizskatās un jāuzvedas īstam franču metaļoram droundūmerītim.
pēc aliņa un pīpītes laiks bija arī Altar of Plagues, kuru iesākumu uzreiz atpazinu ar skaisto Earth : As A Womb sākuma ģitāras saitīti. spēlēja, cik sapratu, pirmās divas dziesmas no White Tomb albuma, kuru esmu daudz daudz griezis, un laikam arī pirmās divas no Mammal. vokalēja divi vīri, labāk patika ģitārista vokāls. skaņa, imho, nebija īpaši laba, vokāls bija par klusu, bet tā jau kačka bija baigi labā, bundzinieks riktīgi izsvīda un nospēlēja godam, gan ātrās vietas, kur visa mūzika gan saplūda vienā pļurzā, un, ja nebūtu to jau iepriekš daudz klausījies, šaubos, ka saprastu to, ko viņi varētu vēlēties, lai es saprotu. toties maigākās vietas ļoti labi skanēja. vienu brīdi mēģināju saprast vārdus, bet tad sapratu, ka pa lielam tas tomēr paliks grupas dalībnieku noslēpums. forša bija White Tomb beigu daļa, kurā gičists turēja izslietu ģitāru rokās un taisīja baigo noizu. viņa mēģinājums pēc tam spēlēt uz skatuves nolikto papildus bungu gan cieta neveiksmi, jo bunga sitienu iespaidā baigi pārvietojās pa skatuvi un neļāvās labi spēlēties, bet beigās vispār saplīsa tās statīvs un prieki, kā arī bēdas, vienkārši beidzās. kopumā forši, Altar of Plagues neviens beigās īsti nesauca, bet neizskatījās arī, ka viņi baigi gribētu vēl spēlēt, kā man teica - tas nosaukums vienkārši neskan tik labi, lai bļaustītos.
beigās prieku sagādāja biedrs, kas pilnīgi pālī devās uz koncertu, kuru izpildīja kāda grupa, kas laikam bija paņēmusi nakts mēģinājumu tajās mēģu telpās, kas netālu no Melnās Piektdienas. es nezinu cik viņš tālu tika, bet noteikti būtu priecīgs, ja mēģinājuma laikā atrastu sev tik kaislīgu fanu.
koncim 7,5/10. žēl, ka White Tomb vinila nebija, nācās iztikt ar Mammalu, kas tiešām nav tik labs kā WT. tas būs Rihardiņam :*
tad jau vēl padzērām un tagad forši rakstīt atsauksmīti pālī un trīcošām rokām, bet laikam jāiet gulēt, citādi man aizrādīs, ka rakstu nevis par konci, bet par nevienu neinteresējošām lietām, par sevi vai ko, kam es pilnīgi piekrītu - es esmu pilnīgi neinteresants un garlaicīgs runcis, kas to vien māk, kā nokārtoties savā kastītē.
bet nu karoč, vēl, par godu tam, ka Ernestam palīdzēju iegādāties vinilu, skaņu meža Ernests mūs ar Cibiņu Khosmos pabaroja Delī Snackā. Khosmos arī pirmo reizi pabija pienā. pa ceļam uz turieni taksī man palika ļoti slikti. pirms tam Ernests ļoti skaisti pēc sava mēģu zāles apciemojuma atnāca pie mums pa Brīvības ielas braucamo daļu, apturot vienu parasto mašīnu un pēc tam vienu taksi, kuri gan pēc tam aizbrauca tālāk. labi, apnika.
un man tiešām šobrīd pēc ilgiem laikiem noskaņojums ir 'calm', parasti jau es nemaz nerakstu to emociju, bet ja paskatītos, tad pārsvarā būtu kaut kādi bouncy, agressive, bouncy vai busy, krc, visas emocijas, kas raksturo neirozi, bet pašlaik esmu tiešām kalmīgs. |
|
|