| Deerhoof koncerts |
[Aug. 6th, 2018|10:09 pm] |
| [ | mood |
| |  bouncy | ] |
| [ | music |
| | Morgenstern - Faces of Phobia | ] |
Deerhoof es visvairāk klausījos tad, kad man bija indīgākais periods dzīvē, kas bija ap gadiem 16 - 17. tagad jau biju par viņiem piemirsis, un man, tāpat kā daudziem citiem, likās neticami tas, ka viņi spēlēs par brīvu Ventspils pilsētas svētkos, bet Mikam šitais bija izdevies pa cmuko un gludo. tad nu kolektīvi tika saprasts, ka tas tik tiešām nav joks. izbrauciens uz Deerhoof izvērtās ļoti jauks - atbraucām pa lietu, bet līdz ar ierašanos, lietus beidzās. uzcēlām telti, šūpuļtīklu un aizargplēvi blērvičīgā aizargātajā Ventspils piejūras mežā (nemēslojām, viss ok), kur žuburainie koki stumbros bieži meta dīvainus pusaplīšus. netālu no nometnes bija arī kāda dīvaina rituālu vieta, bet šoreiz ne sātanistu, drīzāk kaut kādi sap*sti futbola vārti. braucot ar mašīnu uz koncerta vietu, kas bija Amatnieku laukumā, no visām pusēm šāva salūtu, jo bija pienākusi, kā tas bija arī oficiāli rakstīts, svētku kulminācija un letālā ejakulācija - Aivara Lemberga uzruna. braucām garām lielākajam Ventspils kalnam - Lemberga HŪČĀRAM, mofos, (pirmo reizi to brīnumu redzēju, nobrauc lejā un meties pa taisno citās maksas atrakcijās), pēc tam alejas ar safrizētiem, apcirptiem stāviem kokiem, karsts laiks, cilvēku bari, labs ceļa segums - viss kā Losandželosā. atradām skatuvi - tur gan cilvēku nebija nemaz tik daudz, turklāt kādi 70%, šķiet, bija no Rīgas. tur pārdeva Nurmes alu, kas bija diezgan labs - man likās, ka tas ir igauņu alus, bet, izrādās, no Talsiem. Deerhoof koncerts bija fantastiski labs - gan labi apskaņots, gan arī kruta mūzika un performance. vokālistei / basģitāristei Satomi bija lieliskas 90to gadu VHS aerobikas instrukciju kustības, Ed Rodriguez izskatījās pēc buļļu cīņu dalībnieka, abi ģitāristi pamanījās gan spēlēt skaistas melodiskas partijas, gan grūvīgākus rifus, gan arī panoizot, viņu abu pedalbordi bija mazi un kompakti (vismaz priekš noizrokas grupas un daudzajām skaņas variācijām). bundzinieka komplekts, kā jau parasti, ļoti minimālistisks, viņa sarunas ar publiku bija sirsnīgas un smieklīgas. pēc koncerta gribēju nopirkt burgeru, bet dabūju par brīvu garšīgus frī ar ķiploku mērci no Lielā Kristapa, jo viņi vācās nost. tad bijām kaut pie Lemberga gigastrūklakām, kur ūdens dūmi kūpa un gaismas laistījās, episki, Lembergu vajag par Rīgas mēru. lielākie bari, protams, bija pie Klondaikas, tur arī satiku draudzeni, kuru nebiju redzējis, laikam, gadus 5. tad aizgājām uz Reņķa dārzu, kur Gacho uzstājās ar projektu 'Gacho' (nevis Mesa). Miks paskaidroja, ka Mesa ir domāta intelektuālajai publikai, toties Gacho ir normālu lumpeņu svētku pamatmateriāls.
pa nakti arī nelija, no rīta safrizējāmies, ēdām černobiļas avokādo un gājām peldēt, Ventspils pludmalē bija super silts ūdens un lieliski viļņi - tik foršos viļņos sen nebiju peldējis / lēkājis. sevišķi forši ir peldēt krasta virzienā, kad nemanot piezogas viltīgs vilnis un nes tevi uz priekšu, pēc tam atpakaļ. vēl mēs arī pastaigājām pa promenādi, ietusējām pie govīm, pabaudījām mazpilsētas arhitektūras eklektiku un ēdām Pūpēdī, kurā par manis pasūtītu un neatnestu risoto (es gan tiku pie cita risoto, līdz ar to iztrūkums novirzījās uz citu cilvēku) mēs tikām pie 500 eiro šokolādes brīdī, kad izrādījās, ka vairāk risoto ar sēnēm nebūs, jo beigušies rīsi. tad braucām atpakaļ, tad sāka riktīgi līt, bet visa kempošana un koncerts pa sauso, turklāt nebija arī tā briesmīgā žarona - es to nesaku bieži, bet tiešām paveicās. tad vēl bijām vakar tajā inčīgajā koncī Aleponijā, arī bija gan labs muzons, gan arī skatuves tēls, bet biju pārāk saguris, lai ko fiksētu. tagad arī ļoti acis sāp, it kā konstanti sāp, bet intensitāte tomēr mainās.
tagad spēlēju spēles Steam - iesaku pamēģināt spēli The Stanley Parable, diezgan liels prāta appi*iens. |
|
|