|
May. 22nd, 2014|02:10 pm |
|
šodien, braucot vienā trollī, pilnā ar krievbomžiem, sapratu, ka dzīve ir seksīga kā petūnijas zieds. psihodiagnostika ir tā vērta, ja ir maciņā etalons, jo kontrole nāk pie tevis kā septītais vilnis pār debesīm. mēs nometam savus matus un veramies bezgalībā, bet krievbomži tikmēr mums nāk prasīt cigaretes. ja gansi fašisti nedod, tad viņi draud piegrūzties mums klāt ar savu pretīgo, smirdīgo miesu, kas sasūkusies visus diennaktī izdvestos lamuvārdus, visus pretīgās, piesmirdušās rīgas aromātus, atkritumus, kanalizāciju, sūdus. tikmēr jaunā māmiņa pieturā dara divus netikumus reizē - viņa smēķē, bet tu viņai gribi atgādināt, ka, esot stāvoklī, ja plāno tiešām caur to savu pīzdu kaut ko arī izmest laukā, varbūt smēķēt nevajadzētu. atceros, kā vērmanītī darba pauzē reiz skatījos uz kompāniju, kurā bija vīrietis un divas sievietes, latvieši. vīrietis saka tai, kas nav stāvoklī - es jau viņai saku, ka nevajag pīpēt, hahahha, bet viņa jau neklausa. stāvoklī esošā pīzda - hihihihi, nu bet es jau tikai divas dienā, hihihi. es biju domājis, ka tas ir joks, bet pēc tam aizgāju uzsmēķēt tur vērmaņdārzā pie tās šlāgeristu un dažkārt 4. maijā arī skaifordžeristu estrādes, un tur es viņus ieraudzīju. un tur tā pīzda smēķēja, ar visu savu pretīgo, pieblīdušo vēderu. es gribēju viņai teikt, ka, ja tu esi pretīga petene, tad pisies līdz dabū aids, bet, ja tu tiešām domāt dzemdēt to sīko, tad neliec jau viņam uzreiz automātiski būt kroplim, viņš jau tā daudz cietīs no savas nepilnvērtības, sliktās audzināšanas un kriminālajiem gēniem, ko tu viņā ieliksi. bet nē, es nepiegāju, es gāju atpakaļ uz savu darbu, kurā katru reizi, kad ar mani kāds mēģināja runāt krieviski, es gandrīz vai eksplodēju. tikmēr saule kaltēja visas pežas un pimpjus un ārā staigāja laimīgi cilvēciņi, ēda savus pretīgos saldējumus, laizīja siekalas, gāja ap stūri izmīzties, piedirsa kanalizācijas, piesviedroja ofisu telpas un bija priecīgi, priecīgi, mīļi, labsirdīgi pretīgi humanoīdi. IZNĪCINĀT. CILVĒCI. |
|