| lec manās kamanās, kamēr esi pie samaņas |
[Nov. 9th, 2012|02:33 am] |
| [ | music |
| | Blur - Out of time | ] |
šovakar Lorenco, kas rīt brauc uz Itāliju, man parādīja lielisku dāņu seriālu. ja sākšu skatīties, tad, manuprāt, ievērojami uzlabošu savas dāņu valodas zināšanas. vispār, neņemot vērā manu beziemesla (vai ar) satraukumu, te viss šobrīd ir mierīgi. nav nekādu pārslodžu, lekciju pamaz (it kā tāpēc, ka KU esot maz naudas), teksti jālasa daudz, bet, tā kā to izlasīšana nekādi netiek pārbaudīta, interesē - lasu, neinteresē / pārāk apzināti izpisti sarežģīts - nelasu. bet vispār rīt jāsāk final eseja medicīnas antropoloģijā un jālasa par tekstus par nacionālismu uz parasto antropoloģiju, kā arī jāmācās tā dāņu valodas gramatika. šodien atkal pārliecinājos, ka vieglāk iemācīties būtu norvēģu valodu, jo to izrunā daudz līdzīgāk tam, kā latvietis vēlētos rakstīto tekstu izrunāt (un norvēģu un dāņu pēc rakstības esot ļoti līdzīgas). pamēģināju runāt itāliski, tas arī it kā sanāca labi. dāņu valodā joprojām kaut kādu kaut cik sakarīgu sarunu noturēt neizdodas. kad viņi runā, pat teikumus, kuros lielāko daļu vārdu zini, viņi runā tik ātri un visusvārduslipinotkopā, ka, nez, vbar atcerēties tos standartteikumus kā kopumu, bet normālu, kaut cik detalizētu stāstījumu pat nevaru līdz galam uztvert.
šovakar ēdām ļoti garšīgu pastu ar brokoļiem un čili, dzērām lēto alu un ēdām picu, ko mums uzlika Lorenco dzīvokļabiedra Aritz draugs Čava. laikam kopš Rīgas vizītes nebiju ēdis tādu trve junk food. Lorenco dzīvokļabiedrene Madalēna uzņēma vēl 3 spānietes, no kurām viena ienāca virtuvē, kamēr mēs ar Lorenco gatavojām ēst. viņa sāka runāt ar Lorenco itāliski, ēdiens tikmēr bija gatavošanās procesā un es pētīju to, kā vārās brokoļi. man vienmēr ir paticis tas, kā izskatās brokoļi - ļoti skaisti dārzeņi, kuriem piestāv būt staigājošiem un runājošiem multenēs. tomēr nez kāpēc brokoļi mēdz būt tie, kas bērniem baigi riebjas, kaut gan patiesībā tieši brokoļi ir ļoti garšīgi, ja. vispār šovakar bija jāiet dampsterot, bet Alise un Andrew ir slimi un ārā visu laiku līst.
pirms braukšanas uz mājām pabiju Lorenco pagalmā. dāņiem dzīvojamo dzīvokļu māju pagalmos ir galdiņi, viņi bieži iet ārā un socializējas pagalmos. tas it kā liekas loģiski, bet kaut kā Latvijā tādu uzvedību atceros drīzāk kā izņēmumu nevis kā normu. enivei, dāņi jau skaitās esam laimīgākā tauta pasaulē, kam noteikti ir savs pamats, piemēram, neierobežota pašmīla un patriotisms, visādu nieku svinēšana, kā arī normāli funkcionējošs liberālisms, kādu Latvijā mums, diemžēl, vēl tik ātri nesagaidīt. agrāk vēl baidījos, ka varbūt izskatās stulbi, nezinu, ja ej pa ielu un dzer šņabi, bet nu, kamēr tu nešķaidi pudeles vai neej apzagt veikalus, vari iet, dzert un sasveicināties ar policiju. kad dzīvoju dzīvokļu mājā, kaili cilvēki pretējos logos bija normāla parādība, un visiem tas ir pofig. es īsti nezinu, kāds ir iespējamais sods par riteņošanu dzērumā, bet nu, tā kā es to daru ne sliktāk kā riteņošanu skaidrā (personīgi dažkārt šķiet, ka to daru labāk, jo esmu saspringtāks, ņemot vērā ierasto LV vidi, kur būtu ļoti slikti izdarīt kaut ko stulbu, ja nu esi kaut cik iedzēris), tad viņiem vienkārši vienalga.
tā arī nebiju ierakstījis par īsteno piedzīvojumu, kad pirmo reizi damspteroju. tas bija dienā, kad tika atcelts (vai par atceltu paziņots) Grimes koncerts Kopenhāgenā un vakarā bija paredzams Death Grips. biju noskaņojies uz iešanu, paņēmis naudu, kameru, utt. dāņu valoda beidzās 21.30 un devos pie Andrew, kur bija jāsatiek arī Alise, lai dotos trijatā uz koncīti. Alise pa to laiku apmaldījās pilsētā, aizbrauksi pat pār kanāliem uz ziemeļu pusi, nusorzzach, kad viņa atbrauca bija pāri desmitiem un viņi abi teica, ka uz koncertu neies, turklāt mēs bijām runājuši braukt uz Frederiksbergas Foteksu dampsterot. sajutos vientuļš, taupīgs un bija jau pāri desmitiem, tāpēc devos dampsterot. bija jauks, auksts vakars un piebraucām pie veikala miskastēm. blakus mums pa labi bija sēta, aiz kuras brauc metro. metro, starp citu, nav nevienas dzīvas būtnes priekšējā kabīnē, tas viss ir automatizēts process (nu, tas droši vien ir zināms, bet kaut kā likās neomulīgi, kad tiešām sapratu, ka tam metro tak nav vadītāja, haha, tā ir inteliģentā mašīna). jārāpjas pāri sētai, kurai virsū, protams, kaut kādas dzeloņdrātis, kāpjot nost kaut kāds (vīteņ?)augs ar dzeloņiem. ar Andrew nonācām pie kādiem 7 konteineriem. no sākuma viņš raizējās, ka tie ir aizslēgti, bet tad ieraudzījām, ka visos ir atslēgas. tikai viena bija tāda riktīgāka miskaste, pārējos diezgan smuki sakrauts vikautkas - viens viss pilns ar gaļu, viens ar maizi, viens viskautko citu - saldumiem, dzērieniem. dabūjām banānus, baltmaizi, daudz visādas gaļas, daudz limonādes sīrupa, melleņu un dzērvēnu okologisk sīrupus, olīveļļu, marcipāna bumbiņas, kolas staipekļus, superlabu sieru, visādas čili garšvielas, vēl šo to. padevām pāri sētai Alisei guvumus. vienu brīdi bija traki, jo likās, ka pie mums kāds nāk. patiesībā vienkārši blakus lielpagalmā fūre laikam krāvās ārā, bet metro spalgais blekmetālnoizs vēma ārā šausmonīgu atmosfēru tādā ļoti jaudīgā, intensīvā veidā. tagad arī par to saprotu, ka nav ko uztraukties, jo policijai vienkārši ir labākas lietas, ko darīt, nekā trenkāt kaut kādu zēnu no Austrumeiropas. galvenais visu atstāt smuki un konteinerus pēc tam atkal aizlēgt un ielikt atslēdziņas turpat vietās. amerikānim, šķiet, tas vispār ir supereksotisks piedzīvojums (arī ņemot vērā to, ka iešanu tur viņam noteikti var izskaidrot tikai ar piedzīvojumu / interesi / potenciālo dzīvesveidu, jo cik tie tūkstoši mēnesī laikam ir diezgan normz viņiem).
pagājušonedēļas vakarā mums bija HELOVĪNA BALLĪE YO, un nav nekas smieklīgāks kā lunahoti, kas to nosoda tā vietā, lai tajā bezjēdzīgajā ārprātā piedalītos, haha. pie mums arī bija ieradušies 5 mūsu draugi, kas ir daudz, jo līdz šim neviens nebija devies šajā, lēnākam braucējam gan jau kādas minūtes 45 ilgajā braucienā no centra līdz mūsu suburbam, 3 no viņiem nomaldījās pa ceļam un es žvingulī braucu viņiem pakaļ. bija daudz asiņainās mērijas. saimniekdēla draugi tusēja lielajā istabā un manu īpašo helovīna pleilisti ar SPOCĪGU mūziku aizstāja ar gangham style, utml., pie kuras īpaši kustējās mūsu korejiete un viņas draudzenes (visas, protams, aziātes). tā kā man nebija nekāda tērpa, tad vienkārši, kombinējot pieejamo Alises un In-Džī kosmētiku un tērpus, saģērbos kā sieviete, ko visu vakaru arī intensīvi tēloju. nākamajā rītā man bija vienas no intensīvākajām paģirām, kādas bijušas, ieskaitot smago galvu, nelabumu, acu sāpes, ilgas pēc mājām, utt. uzzināju, ka būs publiska vietējā nevecā gāzes torņa spridzināšana. uz to gan paspēt neizdevās, bet nu rībiens bija grandiozs http://www.youtube.com/watch?v=1jfDZVPg3T8&feature=related kā nekā 50 kg sprāgstvielu. aizbraucām tur uz Valby skaistā parka pusi un uzbildēju kaut ko, izdzērām pāris alus. vēroju korektās dāņu ģimenes un īpaši tēvus, kas izskatās tik laimīgi ar saviem bērniem, smēķēju kaut kādas Lorenco uz ielas atrastas ļoti patīkamas LA cigaretes (tā laikam ir kaut kāda tipa lētā firma). pēc tam bijām asian supermārketā, kur nopirku milzīgu čilimērci lēti, kā arī superasus roltonus (nu labi, tie nav roltoni, haha). ā, arī kaut kādu laikam ķīniešu alu, bija ļoti labs.
toties vienu pirmdienu, kad braucu vēlu mājās pēc lekcijas, bija tāds vējš, ka divas reizes apstājos, jo nevarēja pabraukt. nolūza priekšējā bremze, tagad man ir tikai kāju bremzes, kas ir tizlāk, jo lielāka slīdēšanas iespēja gadījumā, ja nākas strauji bremzēt. tad pie andrew kaut cik sataisīju riteni, pēc tam izgāju ārā staigāt un aizgāju pa ielu, kurā ir viena ļoti lieliska kafejnīca. gribēju ieiet apģērbu veikalā, kam bija slēgtas durvis, bet mani ielaida resna nēģeriete. iekšā sarkana gaisma un tipa masāžu telpas. prasīju, kas tur ir, viņa teica, ka klīnika. okz. pēc tam izgāju cauri parkam, kuram daudz dažādu jauku mākslas objektu iekšā. aizgāju pie kaut kādiem outkāstiem, kas tur parkā tusēja un parunājos. viņi tur klausās kaut kādu vietējo radio, pīpē zāli un dzer alu. pie nojumes liela glezna ar vienu no grupas eskimosēm (~) ar džointu mutē. prasīju viņu domas par ungdomshuset, anarhistiem, utt. viens stāstīja, ka viņš tur daudz devies jaunībā, bet pašlaik viņam nav daudz kopīga ar politiskiem ekstrēmistiem, viņi ir vienkārši apolitiski stounerīši.
šobrīd izdzēru kakao, no griestiem pil ūdens, mans durvju rokturis joprojām salauzts, jobanais saimniekdēls joprojām slēdz ārā āra gaismu, tā ka jābrauc iekšā ar riteni pa tumsu.
pēdējās dienās nenotiek nekas būtisks. drīz būsim pabeiguši visu tvinpīkas otro sezonu. pārāk daudz laika pavadu internetā. ļoti daudz domāju par dažādiem sīkumiem, daudz sīkākiem nekā, piemēram, aprakstu šeit, haha. mans diennakts režīms ir izists, pārsvarā darbojos tad, kad ir t.s. iedvesma. arlabunakti, uz blusu jakti |
|
|
