| Velnakmens 2017 |
Jul. 17th, 2017|11:46 am |
ORANSSI PAZUZU norāva tā, ka bija pilnīga katarse un nekādus Solstafir pēc tam paklausīties vispār nebija iespējams, psihodēliskā blekmetāla un noiza kvintesence. Kosmisks haoss, kurā viss pārdomāts līdz pēdējam sīkumam. Tas ērģelnieks / sintezātorists / noizeris tik aktīvi močīja, ka aktīvāk vairs nevar. Vokālists / ģitārists man atgādināja sevi. Absolūts festivāla favorīts, ko tagad griežu pa apli. SATYRICON norāva līmenī, spēlējot diezgan randomu setlistu no savas plašās diskogrāfijas. Biju sevišķi priecīgs padziedāt līdzi "To the mountains". LIFT ME UP, CARRY ME, I NEED YOU NOW! :@ Teica, ka uz nākamo viņu koncertu mums būs jābrauc uz Krieviju. Bet Lietuvas mežos Satīram patika. ZEAL AND ARDOR norāva lieliski, pārpildītajā Barbablu skatuvē, kuru no vienas puses jau iekšā skaloja upe. Kaut kas starp blekmetālu un blūzu, eksperimentālais roks, avangards, apvienots ar Negro dēmonu mūziku - viss kopā ļoti atsita kādu no Maika Patona projektiem, piemēram, Fantōmas. RAKETKANON - minēti kā noise / sludge un arī kā jocīgākā grupa no Beļģijas, ļoti labi attaisnoja savu nosaukumu, spēlējot ļoti baudāmu, grūvīgu metālu, kas, atsaucoties uz Po, bija kaut kas starp Ministry un Imantu Daksi. Ļoti baudāma un lēkājama mūzika. TRUCKFIGHTERS nospēlēja lielisku stoner roka koncertu, kas arī bija ļoti grūvīgs un dejojams, tikai bišķiņ vairāk distoršanu tam fuzzam varēja pielikt. Uz šo tauta bija ļoti sanākusi un riktīgi ārdījās. OATHBREAKER kaut kas galīgi nebija ar skaņu - tad vienu ģitāru nedzird, tad vokāli par klusu, tad drobene čarkst. Nācās pat atkāpties pie skaņotāju pults, lai redzētu, kā viņi ar to visu cīnās (tikšana priekšējās rindās pat uz lielākajiem vārdiem šajā festivālā bija izcili vienkārša). Uz beigām jau bija OK, un veco "Glimpse of the Unseen" jau varēja baudīt, bet tā arī bija pēdējā dziesma. BLINDEAD bija pieklājīgs progresīvais dūms - labākajās tradīcijās. Koncerta noslēgumā pāri festam ļoti zemu pārlaidās lidmašīna, kura it kā esot bijusi WARBRINGER pasūtījums, tāpēc arī pēc tam uzreiz pārvācos pie viņiem, kur mani biedri piedalījās circle pitā, kas esot bijis lielākais Devilstone vēsturē. Spēlēja čaļi lieliski, skaņa izcila, turklāt priekšnesumam bija arī labi sagatavota horeogrāfija, tomēr thrash metālu neklausos, un arī šeit nekādu savienojumu ar mūziku neizjutu. AUDN piederēja pie tā postblekmetāla, ko ļoti jauki var klausīties fonā, bet skatuves apmeklējums nav nepieciešams, tāpēc to darīju no štābiņa. Aizgājis biju uz WILDERNESSKING, kuriem bija daudz ļoti interesantas detaļas, bet viss kopumā ne tik labi līmējās. Kā fona mūzika gan laba, turklāt tā ir jauna grupa un vīriem ir daudz kur augt, potenciāls ir. ALCEST spēlēja divos vai trijos naktī uz svešām ģitārām, jo bija atcelta lidmašīna + nedabūtas mantas. Nu, spēlēja jau smuki, bet biju jau dzīvajā redzējis un līdz galam tomēr to sapņainību neizturēju, jo biju gatavs doties sapņot pa īstam. No dīdžejiem jāatzīmē Sneaker DJ, kas lika pagalam patīkamu mūziku sarkanajā Turbo teltī, ārā esot miglai un kopējam noskaņojumam esot fantastiskam. SUICIDEOSCOPE, kas bija festivāla noslēdzošais elements, sagādāja vilšanos, jo nespēlēja to auksto ambientu, ko biju gaidījis... bet varbūt tā vienkārši bija cita grupa, tur bija kaut kādi trīs dziedātāji, viens MC ar keponu, kaut kas galīgi greizi... GRAVEYARD klausījos fonā, bija normāls blūzrociņš.
Prieku sagādāja arī labi izvēlētais kino piedāvājums - "Enter the ninja", "Bloodsport", "Bitch slap", utt., ko varēja vērot no mīkstiem beņķīšiem, skaņa arī bija uzgriezta diezgan kārtīgi. Ēdiena piedāvājums bija neslikts - esmu bebru pankūku fans, bet arī 'siltais ēdiens' nebija slikts. Pa dienu varēja apskatīt dažādas galerijas, mākslinieki labprāt izrādīja savus darbus, viens gigerists arī dzīvajā pūta savus darbus un komunicēja ar skatītājiem. Bija pieejamas krāsas un spreji, varēja arī pats kaut ko paķēpāt. Pļavas vidū bija noliktas divas klavieres, kas tika arī aktīvi spēlētas (vienas no tām gan bija diezgan beigtas, bet tās Riga klavieres varēja vēl diezgan normāli spēlēt). Vēl arī, protams, pludmalīte, vērotāji no pretējām mājām, peldes aukstā ūdenī, volejbolisti, bērnu rotaļu laukumi, neparasti trenažieri. Telts man bija mežā netālu no upītes, naktīs gan bija mitri un auksti, bet tāda nu mums te ir tā vasariņa. Pa dienu paklejoju arī pa to mazpilsētu, atradu dažas interesantas vietas, pamestas mājas, bijām ekskursijā uz galveno baznīcu, nogājām gar pārplūdušo upi kādu gabaliņu, tur viņiem pāri upei tādas terasītes, kur arī var labi patusēties. Kopumā nekādu pretenziju pret festivālu - varēja vienīgais tos lietuviešu resnos kuiļus / urlas iekšā nelaist, jo šamie izdomāja Oranssi Pazuzu laikā triekties virsū cilvēkiem. Nujā, bīts jau bija, ar to viņiem pietiek.
 |
|